Daugavpils teātrī piepildīta nedēļas nogale Kultūras ziņas
Šī nedēļas nogale Daugavpils teātrī bija piepildīta ar vairākiem zīmīgiem notikumiem – jaunā logo un foajē jaunizveidotā interjera prezentāciju un A. Eikborna lugas „Kā tā otra puse mīl” (režisors J. Jonelis) pirmizrādi.
Svinīgā ceremonijā sadarbības partneru, atbalstītāju un darbinieku klātbūtnē tika prezentēts jaunais teātra foajē interjers un logo. Daugavpils teātra jaunais logo no pirmā acu uzmetiena šķiet kā vienkāršu ģeometrisku figūru kopums, tomēr, ieskatoties vērīgāk, redzams, ka tā ir Daugavpils teātra nosaukuma abreviatūra. Tajā var vērot priekškara, gaismas staru izrādes laikā un teātra ēkas fasādes kolonnu motīvus, un simboliski logo vēsta, ka Daugavpils teātris ir drosmīga un radoša iestāde, kura savās daudzveidīgajās izrādēs atklāj visu teātra mākslas bagātību, tajā ir akcentēts mūsdienīgums un inovācijas, dinamika un attīstība. Jaunā logo autors ir talantīgais grafikas dizaineris A. Vjalihs, kas savu meistarību pierādījis, sadarbojoties ar dažādām organizācijām ES un NVS valstīs.
Domājot par teātra apmeklētāju ērtībām un labsajūtu, Daugavpils teātris ir parūpējies arī par jaunu foajē interjeru – ir ieklāts mīkstais grīdas segums, uzšūti grezni aizkari. Tas ir foajē pārtapšanas sākumposms, jo vēl ir paredzēts to papildināt ar dekoratīviem elementiem un mēbelēm.
Pirmizrādi piedzīvojusi J. Joneļa režijā tapusī paradoksālā komēdija „Kā tā otra puse mīl”, kas, skatītājam, atrodoties uz skatuves, ļauj ieskatīties aiz slepenām durvīm, kas notiek citu ģimenēs, tā padarot to dzīvi pavisam atklātu. Tā ir izrāde, kurā var ieraudzīt un pasmieties pašam par sevi.
Kā atzīst rešisors J. Jonelis, tad izrāde vedina pārdomāt, kas ģimenē ir vērtīgs un kas nav; vai otra puse mīl pa īstam, vai tikai izliekas, ka mīl. Iestudējumā tiek atklāta cilvēcisko attiecību gamma – no mīlestības un uzticības līdz gļēvulībai un neprātam. Ikdienas gaitās mīlestība, ko jūtam, mēdz nobružāties, aizmirsties, zaudēt sākotnējo degsmi, taču sirds dziļumos tās kaislīgās jūtas nekur nezūd. Tiek rosināts apjaust ģimenes lomu cilvēka dzīvē, saprast, ka tās grūtības, ko nākas piedzīvot, nereti padara ģimenes dzīvi skaistāku.
Izrāde ir ļoti ritmiska, un kā atzīst paši aktieri, tad viņi izgaršojot katru sekundi, ko pavada uz skatuves. To pašu varētu teikt arī par skatītāju, jo šī klātbūtne it visā, kas notiek, rada arī sava veida līdzatbildību un spēcīgāku līdzjušanu.
Šis iestudējums ir īpašs arī ar to, ka tajā spēlē gandrīz visi latviešu trupas aktieri, un, jāteic, ka viņu meistarība novērtēta ar cieņpilniem, ilgiem un skaļiem aplausiem.
