Romualda Maculeviča porcelāna privātkolekciju izstāde „Dvēselei...”. Kultūras ziņas
Romualds Maculevičs – bijušās Latgales Transporta un sakaru tehniskās skolas direktors – plašākai apskatei piedāvā savu porcelāna privātkolekciju izstādē „Dvēselei...”.
Vairāk kā četrdesmit gadu laikā tapusī kolekcija atklāj 19. – 20. gs. Eiropas, Krievijas un Latvijas porcelāna un fajansa izstrādājumu smalkumu un skaistumu. R. Maculevičs kolekcionē arī gleznas, svečturus un pulksteņus.
Fajansu sāka ražot Holandē, bet nedaudz vēlāk arī Francijā un Vācijā. Porcelāns ir vērtīgākais keramikas izstrādājumu veids ar augstu drumslas caurredzamību.
Porcelāna dzimtene ir Ķīna. Speciālisti uzskata, ka šis materiāls parādījies 4. – 6. gs. 13. gs. porcelāna izstrādājumus Eiropā ieveda no Ķīnas.
Jau 18. gs. sākumā J. F. Betgers formulēja to, kas ir kvalitāte un kas padara priekšmetu vērtīgu, patīkamu un nepieciešamu – tas ir skaistums, neparastums un funkcionalitāte. Izstādes eksponāti ļauj spriest, kādā veidā šīs trīs īpašības gadsimtu gaitā ir iemiesojušās gan necilos, gan greznos porcelāna izstrādājumos.
Tālo Austrumu porcelāna izstrādājumi veicināja interesi atklāt porcelāna ražošanas noslēpumu. 1709. gadā Vācijas alķīmiķis J. F. Betgers (sadarbībā ar V. E. Čirnhauzu) atklāja porcelāna masas sastāvu, un 1710. gadā Saksijas pilsētā Meisenē sāka darboties Eiropā pirmā porcelāna manufaktūra. Tajā ražoja smalkus traukus, servīzes, vāzes, tabakdozes un skulptūras utt.
18. gs. „porcelāna drudzis” aptvēra visu Eiropu. Viena pēc otras radās jaunas manufaktūras Vīnē, Pēterburgā, Berlīnē, Kopenhāgenā u.c. Īpašu loma bija trauku un skulpturālās plastikas ražošanai Sevrā (Francijā). 18. gs. beigās Krievijā bija vairākas nelielas, privātas porcelāna manufaktūras.
1812. gadā amatnieks Jakovs Kuzņecovs nodibināja porcelāna fabriku netālu no Maskavas. Ražošana noritēja ļoti veiksmīgi, un tika atvērtas jaunas fabrikas citās Krievijas impērijas pilsētās. Gadsimta vidū darbojās lielas rūpnīcas Duļevā (Maskavas apg.), Budos (Harkovas apr.), Rīgā.
19. gs. beigās M. S. Kuzņecova sabiedrība pakāpeniski pārņēma gandrīz visu Krievijas porcelāna rūpniecību (tās īpašumā pārgāja pat pazīstamā Gardnera porcelāna fabrika). 20. gs. sākumā Kuzņecovi kļuva par krievu porcelāna un fajansa rūpniecības monopolistiem.
Porcelāna un fajansa ražošana Rīgā pārsvarā bija koncentrēta M. S. Kuzņecova un J. Jesena uzņēmumos.
Dažādu valstu porcelāna rūpnīcās allaž centušies ražot mākslas un sadzīves porcelānu, balstoties uz pagātnes tradīcijām un meklējot jaunas rotāšanas iespējas.
Izstādes „Dvēselei…” atklāšana notiks 06. jūlijā plkst. 15.00 Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Rīgas ielā 8. Tā apskatāma līdz 22. augustam.
Laipni gaidīti!
