“Pilipovskije večorki” laikā baltkrievietes vērpa un līgavaiņus lūkojās Kultūras ziņas
«Pilipovskije večorki» – ir sieviešu darba vakari. Tie sākās ar Pilipa gavēni pareizticīgajiem, Adventi katoļiem un turpinājās līdz Ziemssvētkiem. Ar šo baltkrievu nacionālo tradīciju 2020.gada 9.decembrī Daugavpils Baltkrievu kultūras centra darbinieki visus iepazīstināja online formātā. Video ierakstu veica jau iepriekš, ievērojot visus Covid ierobežojumus.
“Pilipouskije večorki” laikā meitenes satikās nelielās grupās, mājās, pie katras no draudzenēm, nodarbojās ar rokdarbiem, dziedāja mierīgas tautas dziesmas, tādas kā “Cjače vada na bistrine”:
«Казаў мілы, казаў мілы,
што мяне папросіць,
Як у полі пры таполі
пшанічаньку скосіць.
Ой, ён косіць, ой, ён косіць,
Ўжо восень мінае.
Ён жаніцца бярэ другу,
А мяне кідае…»
Viena no sieviešu vakaru pamatnodarbošanām bija vērpšana. Katra meitene nesa līdzi sprēslīcu vai vērpjamo ratiņu. Vērpa mājas vecākās, pašas pieredzējušākās sievietes klātbūtnē. Par to pastāstīja Gaļina Sontocka, kura meistarīgi pārvaldīja pakulas.
Baltkrievu centrā tika izspēlētas ne tikai tradicionālās pasēdēšanas ar vērpšanu, bet arī tika parunāts par citiem rokdarbu veidiem.
Kad diegi jau ir savērpti (tas ir darbietilpīgs process auduma izgatavošanā), no tiem varēja aust audeklu. Materiāls bija lins vai vilna. Katrā mājā stāvēja stelles. Ar tām māk strādāt Dagnija Ļitvinovska.
No lina audekla šuva apģērbu, gultas veļu, austus dvieļus, galdautus, aizkarus, kurus rotāja izšuvumi. Katra saimniece prata izšūt, lai padarītu lietas skaistākas un individuālākas. Īpaši uzmanīgi viņa strādāja ar savas meitas pūru, par ko pastāstīja Marija Pometjko.
Saimnieces prata adīt un tumšajos ziemas vakaros no vilnas adīja siltas zeķes visiem ģimenes locekļiem. Ar šo amatu iepazīstināja Žanna Romanovska.
Savukārt, obligātu baltkrievu tērpa elementu – jostu, auda stellēs vai pina. Irina Apeināne māk pīt šādu talismanu uz dēlīšiem.
Un visas šis interesantās darbības, kuras nāca no paaudzes paaudzē no mammām un vecmammām, notika baltkrievu melodiju akordeona pavadībā, kuras spēlēja Večeslavs Petrovs.
“Pilipovskije večorki” laikā daudz dziedāja, kā arī stāstīja par daudzām paražām un aizliegumiem. Piemēram, Ziemassvētku gavēnī nekad nerīkoja kāzas. Bet šajā laikā savas kāzas rīkoja vilki, tāpēc neieteica iet uz mežu, jo tas bija bīstami dzīvībai.
“Pilipovskije večorki” bija ciematu jaunatnes sabiedriskās dzīves neatņemama daļa. Neskatoties uz gavēni aicināja mūzikantu, organizēja dejas, pat spēlēja spēles. Mājā nāca arī jaunieši. Viņi ne tikai jokoja, bet arī lūkoja sev līgavu, jo sākot ar Masļeņicu sākās kāzu sezona.
Vjačorku noslēgumā saimniece viesus cienāja ar liesām vakariņām. Uz galda obligāti bija jābūt rudzu maizei un vārītiem kartupeļiem, kā arī uz tā bija atrodami skābēti kāposti, sālīti gurķi, sēnes, dzērveņus morss un cits liess ēdiens.
Aplūkot „Pilipovskije večorki” video baltkrievu valodā var BKC Facebook lapā un youtube.com.
Informāciju sagatavoja:
Žanna Romanovska
Baltkrievu kultūras centra vadītāja
