Paņevēžā izstāde no Rotko centra krājuma Kultūras ziņas
No 2023. gada 14. jūnija līdz 22. jūlijam Panevēžas pilsētas Fotogrāfijas galerijā (Lietuva) skatāmi Latvijas fotogrāfu darbi izstādē “Gaisma” no Rotko centra krājuma.
Vēsturiski vārds “fotogrāfija” ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē “gaismas zīmējums”. Gaismas stari, ko atstaro apgaismoti priekšmeti, izgājuši caur fotoaparāta objektīvu, projicējas uz fotomateriāla, gaismas jutīgajā slānī radot acij neredzamu (latentu) attēlu.
Laika un telpas nogrieznī gaisma allaž ir iedvesmojusi nebeidzamam izziņas procesam kā zinātnē, tā arī mākslā. Fiziķi skaidri nezina, kāda īsti ir gaismas daba: dažreiz to veido viļņi, citkārt daļiņas; visa kvantu teorija ir balstīta gaismā. Gaisma ir visuma uzbūves pamatvienība. Seno civilizāciju kultūrā gaismai ir bijusi mistiska nozīme. Mūsdienu pasaule aizvien vairāk ir izslāpusi pēc gaismas šī vārda visdažādākajās nozīmēs – pēc gaismas ap mums un gaismas mūsos.
Izstādē “Gaisma” skatāmi četru Latvijas mākslinieku autordarbi no Daugavpils Marka Rotko kolekcijas. Izstādes konceptā izvēlēta melnbaltā fotogrāfija, kas visprecīzāk atklāj gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mijiedarbību.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcija ir tapusi līdz ar ideju par mākslas centra izveidi. Ik gadu to papildina iepirkumi, simpoziju dalībnieku radošais veikums un vērtīgi dāvinājumi no māksliniekiem un sadarbības partneriem, apliecinot esošo un turpmāko sadarbību mākslas projektu īstenošanā. Pašlaik kolekcijā ir vairāk nekā 3000 mākslas darbu dažādos mākslas medijos. Rotko centra misija ir ne tikai saglabāt, bet arī regulāri izrādīt šo vērtīgo kolekciju gan mākslas centrā, gan arī citās kultūras un mākslas telpās Latvijā un ārvalstīs.
___________________________________________________________________________
Andris Zēgners ir viens no neparastākajiem savas paaudzes latviešu fotomāksliniekiem. Viņu interesē dažādu objektu un dabas elementu struktūras un faktūras – to izpēte un radoša transformācija. Strādājot ar platformāta analogo jeb filmas foto tehniku, viņš ir panācis neparastas telpiskuma un formas attiecības, radot spilgtas jēdzieniskas asociācijas. Mākslinieks savos darbos tiecas atklāt pilnīgi jaunu pasauli, kas apslēpta ierastajā vidē mums apkārt.
Fotogrāfs Eduards Kapša ir kustības kadra meistars, kurš mērķtiecīgi un jutīgi uztver kustību pats un ļauj notvertos brīžus nodot citu skatījumam. Pats mākslinieks saka: “Bildēju radošus cilvēkus un strādāju divatā ar modeli, ļaujot brīvi izpausties un iejusties tēlā. Kad modelis strādā – lec, vingro un aizmirst par fotogrāfu –, tas ir mirklis, kad viņš kļūst patiess. Tur ir arī tehnisks darbs – fotografēt kustībā! Tā modelim izslēdz iespēju izlikties vai iepozēt.”
Pēc profesionālās piederības būvinženieris, Juris Kmins fotogrāfijai pievērsies, saprotot, ka ar vizuāliem materiāliem ir iespējams izteikties daudz labāk nekā verbāli. Kā uzskata fotogrāfs, tieši cilvēka radītai fotogrāfijai vēl aizvien ir liela nozīme, jo tā ir iespēja rosināt skatītājos spēcīgas emocijas. Mākslinieks ir radījis vairākas fotogrāfiju sērijas, portretējot dažādu paaudžu un sabiedrības grupu cilvēkus, kā arī arhitektoniskās formas un pilsētvides elementus.
Māksliniece Aija Bley (Cimiņa) ir multidisciplināra māksliniece un filmu režisore, kuras daiļrade apvieno video, foto, grafiku, telpiskus objektus un performanci. Viņas mākslinieciskās pētniecības lauku veido laika, uztveres un vizualizācijas aspekti, mākslas darbā transformējot dokumentālo realitāti konceptuālās instalācijās. Mākslas darbu sērijā “Ceļā” uzņemtās fotogrāfijas kalpo par pamatu sietspiedēm, kas ievietotas piecās gaismas kastēs, radot telpiskuma un kustības ilūziju.
Publicitātes foto: Andris Zēgners. Ekspedīcija III. 2015/20
