Latviešu
IestatījumiViegli lasīt
Piekļūstams saturs
Fonta izmērs
Kontrasts

Noslēdzies XV starptautiskais garīgās mūzikas festivāls “Sudraba zvani” Kultūras ziņas

1381

No 12. līdz 14. janvārim Daugavpilī jau piecpadsmito reizi norisinājās Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls “Sudraba zvani”.

Šis festivāls ieskandina Daugavpili jau kopš 1999. gada un kļuvis par neatņemamu mūsu pilsētas kultūras dzīves sastāvdaļu, ik pēc diviem gadiem uz satikšanos mūzikā pulcējot ap 2000 dalībniekus.

“1999. gadā mēs ar Geraidu Bogdanovu, kas bija Krievu kultūras centra vadītāja, izmēģinājām tādu pirmo festivālu, kur bija aicināti dažādi kori gan no Latvijas, gan no Lietuvas,” par festivāla “Sudraba Zvani” pirmsākumiem stāsta tā mākslinieciskais vadītājs, diriģents un komponists Jevgeņijs Ustinskovs, “tad mēs sniedzām koncertus baznīcās un koncertzālēs. Tā pirmā reize bija ļoti veiksmīga, un mēs jau nākamajā gadā – 2000. gadā jau izveidojām šo tradīciju, izveidojām garīgās mūzikas festivālu.”

Svinīgākais festivāla notikums ik reizi ir atklāšanas koncerts, kas vienmēr priecē ar izcilu muzikālo sniegumu un dažādiem pārsteigumiem. Šogad atklāšanas koncertā ar Vienības nama orķestriem un jaukto kori uz skatuves kāpa arī īpašie viesi – Rīgas pareizticīgo kamerkoris “BLAGOVEST”, kuri visi kopā izpildīja arī festivāla mākslinieciskā vadītāja un komponista Jevgeņija Ustinskova radīto skaņdarbu.

“Man vienmēr ir motivācija sacerēt kaut ko tieši festivālam, tieši maniem kolektīviem, dažādiem koriem. Šoreiz nebūs pirmatskaņojums. Mēs atskaņosim vienu no skaņdarbiem, kurš diez gan plaši bija atskaņots dažādās pasaules valstis, tas ir “Dona Nobis Pacem”. Tā ir kopīga lūgšana – “Dod mums mieru”, par mieru visā mūsu pasaulē,” saka J. Ustinskovs.

Neatņemama festivāla norise ir arī garīgās mūzikas izpildītāju konkurss. Šogad par skanīgāko balsu titulu un lielo Grand Prix balvu sacentās vairāk nekā 20 kori un vokālie ansambļi. Uzvaras laurus plūca jauktais vokālais ansamblis “NONA” no Varakļāniem.

“Īstenībā mēs esam draugu bariņš, kas ir sapulcējušies vienā ansamblī, kurus vieno mīlestība uz mūziku, mīlestība uz dziesmu, un jauki kopā pavadīto laiku,” stāsta Varakļānu KC jauktā vokālā ansambļa “NONA” vadītājs Ainārs Kiserovskis, “Mūs vieno arī baznīcas koris, gan Stirnienē, gan Varakļānos, kādam arī kaut kur tālāk. Bet, jā, baznīcas mūzika mums ir tuva, bet mēs aptveram visus spektrus.”

Vokālais ansamblis “NONA” festivālā “Sudraba zvani” piedalījās pirmo reizi. Tā vadītājs atklāja, ka neviens pat nebija domājis, ka šoreiz uzstāšanās vainagosies ar tik augstiem panākumiem, jo lēmums par dalību festivālā nācis visai negaidīti un spontāni.

“Novembrī pamanījām, ka ir konkurss “Sudraba Zvani”, kam īstenībā bija jāpiesakās ļoti ātri – līdz decembra sākumam. Tā mēs ātri pieteicāmies, ar visiem Ziemassvētkiem, ar visu, visu, tomēr, izdomājām, ka brauksim. Atbraucām un sanāca, kā sanāca! Sajūtas ir pavisam neaprakstāmas. Es domāju, ka mani ansambļa biedri man viennozīmīgi var piekrist. Milzīgs prieks un gandarījums,” atzīst A. Kiserovskis.

Pēc piecu gadu pārtraukuma festivāls “Sudraba zvani” jau atkal notika klātienē. Šoreiz festivālā tika pārstāvētas 6 valstis – Latvija, Lietuva, Polija, Ukraina, Kazahstāna un Rumānija.

Kā atzīst festivāla organizatori un viesi – “Sudraba Zvani” ir spilgts garīgās mūzikas notikums ne tikai Daugavpils kultūras dzīvē, bet arī visā Eiropā, kas palīdz stiprināt tiltus starp valstīm, kultūrām, reliģijām un cilvēku dvēselēm.

“Daugavpils pati par sevi ir pilsēta, kura ir ļoti saistīta ar garīgām vērtībām, ar garīgām tendencēm, jo tā ir daudzkonfesionāla pilsēta. To apliecina arī Baznīcu kalns, kurā satiekas četru tradicionālo konfesiju dievnami. Principā, festivāls “Sudraba Zvani” ir kā Daugavpils firmas zīme, tas ir mūsu “brends”. Man tiešām ir liels prieks, ka notiek festivāls. Šis festivāls gan popularizē mūsu pilsētu, un, protams, mums ir prieks uzņemt kolēģus, mūziķus no dažādām citām valstīm, parādot, cik pie mums ir interesanti un jauki,” uzsver Vienības nama kamerorķestra “Daugavpils Simfonietta” diriģents, komponists Renāts Cvečkovskis.

 

Festivāla konkursu balvu ieguvēji:

A kategorijā „Bērnu koris” uzvarēja Jelgavas 4.vidusskolas 5-7 klašu meiteņu koris „SPĪGO STUDIJA” diriģente Līga Anševica (Latvija);

B kategorijā „Jauniešu kori” uzvarēja Panevēžas Mikalauska mākslu ģimnāzijas jauktais koris, vadītāja Laima Česlauskaite- Zamkauskiene (Lietuva),

D kategorijā “Jauktie kori” – Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris RĪGA, diriģentes Evita Taranda un Zane Zilberte (Latvija),

E kategorijā “Kamerkori” – Leontoviča vārdā nosauktās Vinnicas reģionālās filharmonijas Podilas kamerkoris LEONTOVIČA KAPELA Ukraina, diriģente Olga Babošina (Ukraina);

G kategorijā „Pieaugušo ansambļi” – jauktais vokālais ansamblis NONAvadītājs Ainārs Kiserovskis (Latvija);

H kategorijā „Latviešu garīgā mūzika” – Rīgas vokāla grupa CANTABILEvadītājs Toms Kazimirisaņecs (Latvija);

I kategorijā „Mūsdienu garīgā mūzika” – Ozolnieku jauktais koris LĪGA, diriģents Jānis Liepiņš – Keišs (Latvija);

K kategorijā „Kordiriģenti” (2004.dzimšanas gads un jaunāki)  – Amanda Linda Maculeviča, pedagogs Anda Lipska, koncertmeistari Irina Kigitoviča un Antra Vallere (Latvija);

L kategorijā „Koridiriģenti” (1994.dzimšanas gads un jaunāki) - Sandra Bareikaite, pedagogs prof. Povilas Gylys (Lietuva).

 

Grand Prix balvas un 1. prēmijas saņēmējs - jauktais vokālais ansamblis NONAvadītājs Ainārs Kiserovskis (Latvija);

2.prēmijas ieguvējs – Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris RĪGA, diriģentes Evita Taranda un Zane Zilberte (Latvija),

3.prēmijas ieguvējs – Rīgas vokālā grupa CANTABILEvadītājs Toms Kazimirisaņecs (Latvija).

 

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes „Vienības nams” īpašo balvu par latviešu komponista skaņdarba izpildījumu saņēma RPKIA Kultūras centra "Iļģuciems" jauktais koris MUKLĀJS (diriģents Jānis Kokins) par Riharda Dubras Tu skaistō Dīva dōrza rūze”.

 

 

Sižetu sagatavoja:
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Izmantojiet Google Translate, lai tulkotu vietni

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība neuzņemas atbildību par tulkojuma precizitāti!