Jubilejas “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” notika online Kultūras ziņas
X jubilejas Starptautiskais tautas kultūras festivāls “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī”, kurš ir viens no pilsētas kultūras vizītkartēm un notiek ar pilnu zāli, šoreiz koronovīrusa ierobežojumu apstākļos notika videoformātā. Koncertu var apskatīt Youtube, Facebook, www.bkc.daugavpils.lv , bet 5. un 6.decembrī arī televīzijā, kanālā LRT+.
“Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” ik gadu notiek rudenī, apvienojot baltkrievu amatierkolektīvus no Latgales, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Katram festivālam ir sava tēma, bet šī gada tēma ir talka. Talka ir kolektīvs un kopīgs darbs, savstarpējā palīdzība, ļoti svarīga tradīcija daudzu tautu kultūrās. Mēs izaudzējām “Kirmašu” no diasporas folkloras svētkiem līdz starptautiskajam brenda festivālam un pirmajai jubilejai, visi kopā, kopīgiem spēkiem.
Pārtraukt tradīcijas nav mūsu stilā, tāpēc “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” notika jaunā formātā. Mēs apvienojām video, kurus iesūtīja mūsu draugi un partneri, ar iepriekšējo “Kirmašu” dziesmu un deju ierakstiem kopīgajā koncertā. Ja Galā koncerts tradicionāli ilga divas ar pusi stundas, tad videoversijā tas ir samazināts par divām reizēm. Koncertā ir iekļauti visi kolektīvi, kuri bija aicināti uz šo festivalu, tajā skaitā arī mūsu baltkrievu sadarbības partneri. Pirmo reizi “Kirmaš” Daugavpilī online pulcēja baltkrievu ansambļus ne tikai no Latgales, bet arī no visas Latvijas.
Tradicionāli ar apsveikuma vārdiem vērsās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls Daugavpilī Iļja Laputjs.
Bet tālāk ar dziesmu “Kirmaš-kirmašok” (Gaļinas Sontockas vārdi, Večeslava Petrova mūzika) tika atklāts koncerts. Aiz Daugavpils “Kupaļinkas” nāca ansamblis “Pauļinka” no Liepājas ar aizrautīgu dziesmu. Katru priekšnesumu pavadīja informācija par baltkrievu talkas tradīcijām, par kurām stāstīja vadītāja Žanna Romanovska.
Talka ir sena kolektīvā mājas darbu palīdzības tautas paraža, kuras mērķis ir panākumi. Talkā stādīja un raka kartupeļus, pļāva sienu, kūla rudzus un plūca linus, novāca labību, cirta mežus, novāca malku un pat cēla mājas, tiltus un dzirnavas. Talkā strādāja brīvprātīgi un bez maksas.
Kāds ir garākais un smagākais darbs vasarā? Protams, siena pļaušana. Par to dziedāja ansambļi “Zaviruha” (Jēkabpils) un “Kupaļinka” (Daugavpils).
Tikko sienu novāca, laiks ķerties pie ražas vākšanas. Par ražu un dožinki dziedāja “Suzorje” (Rēzekne), “Uzori” (Līvāni), “Spadčina” (Daugavpils), Darjas Milaševičas un Jevģenijas Šukas duets (Mijori, Baltkrievija). Un vai Jūs zinājāt, ka pļaut kviešus ar izkapti uzskatīja par lielu grēku? Bet griķi gluži pretēji, tikai ar izkapti tika pļauti. Par griķiem dziedāja ansamblis “Akolica” (Dagda) baltkrievu un latgaliešu valodā.
Pēc ražas novākšanas pienāk rakšanas laiks, jo “kartupeļus mīl visā pasaulē”, “ražu novāca - tūlīt uzcienāja”. Par to jautras dziesmas dziedāja ansambļi “Rjabinuška” (Preiļi), “Ļanok” (Jelgava), “Žuravinka” (Ventspils), “Svitanak” (Visaginas, Lietuva) un dejoja “Ļanok” (Daugavpils).
Ar linu vākšanu beidzās talkas lauksaimniecības darbu cikls. Par to dziedāja bērnu studija “Skārbnīca” (Daugavpils). Bet cits bērnu ansamblis “Komariki” (Novopolocka, Baltkrievija) izpildīja aizrautīgu deju, it kā odu talku uz skatuves veidodami.
Pēc laba darba talka turpinājās saimnieka mājās ar cienastiem, bet noslēdzās ar jautrību, dziesmām un dejām, viss ciemats svinēja. Par to dziedāja ansambļi “Krinica” (Ludza), “Vitoki” (Rīga), “Praļeski” (Daugavpils), “Polacki zvjaz” un “Kņažič” (Polocka, Baltkrievija), “Sjabri” (Narva, Igaunija), “Na panadvorku” (Braslava, Baltkrievija). Starp citu, no vārda “talka” nāk pilsētas Talačin nosaukums Vitebskas apgabalā. Tieši šajā pierobežas reģionā mums ir visvairāk sadarbības partneru un festivāla “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” dalībnieku.
Koncertā skatītāji uzzināja ļoti daudz baltkrievu izteicienu, veltītu talkai: “Bez talkas - kā bez rokām”, “Kur ir talka, tur ir maize”, “Atnāca talka – ielej piena krūzi” u.c.
Skatītāja redzēja baltkrievu “Kirmaša” (gadatirgus) rudens fragmentus. Tajā teātra studijas “Pauļinka” dalībnieces slavēja savu preci – pītos grozus, augļus un dārzeņus, biedrības “Uzdim” ievārījumus un sālījumus, lelles – talismanus.
Laba mums šogad talka sanākusi – darbīga, draudzīga un neierasti virtuāla! Bet visas “Baltkrievu gadatirgus” tradīcijas esam saglabājuši. Fināla dziesma ir “Belaruski dom” (Staņislava Volodjko vārdi, Aleksandra Rudza mūzika) solistu Sergeja Šabodalova un Pāvela Prozora izpildījumā.
Visi jubilejas festivāla dalībnieki ar pasta starpniecību saņems diplomus un suvenīrus, tajā skaitā personalizētos “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” kalendārus un autores Lilijas Zeiles keramiskos izstrādājumus.
Organizatori izsaka lielu pateicību draugiem un partneriem, mēs esam kopā! Īpaši pateicības vārdi – Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulātam Daugavpilī par atbalstu un dāvanām.
Filmas – koncerta X Starptautiskais tautas kultūras festivāls “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” tapšanā strādāja Baltkrievu kultūras centra komanda Žannas Romanovskas, Marijas Pometjko, Gaļinas Sontockas, Irinas Apeinānes un Dagnijas Ļitvinovskas sastāvā, kā arī video operators Aleksandrs Fedotovs. No 21.novembra koncertu var apskatīt Youtube, Facebook, www.bkc.daugavpils.lv lapās, bet šajās brīvdienās, 5.un 6.decembrī arī televīzijā, LRT+ kanālā, sākums plkst. 15.00.
Informāciju sagatavoja:
Žanna Romanovska
Baltkrievu kultūras centra vadītāja
