Izzinām baltkrievu ģimenes artefaktus! Kultūras ziņas
Daugavpils pilsētas pašvaldības Baltkrievu kultūras centrs (BKC) 2022.gadā uzsāka jaunu pasākumu ciklu – pētniecisko akciju “Manas ģimenes artefakti” baltkrievu etniskās un nacionālās identitātes kontekstā. Uz to organizatorus iedvesmoja etnogrāfes, folkloristes, akadēmiķes Janīnas Kursītes – Pakules raksts.
Dodoties citā telpā, cilvēks līdzi ņem ne tikai pašu nepieciešamāko, dzīvē nepieciešamās praktiskās lietas, bet arī priekšmetus ar simbolisko piepildījumu. Individuālās lietas svešā zemē īpašniekam ir daļa no savas pazaudētās telpas, zaudētās vecāku mājas. Lietas, paņemtas no savas telpas citā, palīdz saglabāt pagātni un pārdzīvot nedrošu tagadni, tās dod cilvēkam spēku. Par to pētījumā “Savas lietas svešā telpā” raksta J.Kursīte – Pakule, kura pētīja saikni ar dzimteni caur priekšmetiem latviešu zemnieku – migrantu ģimenēs, deportētu un emigrējušu pēc Otrā pasaules kara.
Protams, mūsdienās lietu vērtība ir samazinājusies. Tikmēr baltkrievi, sākot ar XX gadsimta otro pusi, kuri brīvprātīgi pameta dzimteni ekonomisko un ģimenes iemeslu dēļ, Latvijā centās saglabāt tradicionālo lietu kārtību. Lauku teritorijās tas izdevās labāk, pilsētās ierastā personīgā pasaule mainījās sērijas priekšmetu apkārtnē. Baltkrievu mājās un dzīvokļos Daugavpilī var satikt daudz etnisko lietu. Par to stāstīja Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska, atzīmējot akcijas mērķus: izzināt Daugavpils baltkrievu diasporu caur ģimeņu artefaktiem, izzināt kurā paaudzē tiek pārtraukta saikne ar dzimteni un “vecais” tiek mests ārā, tādējādi pilnīgi pieņemot jaunu dzīves telpu.
Akcija “Manas ģimenes artefakti” startēja janvārī ar mājas priekšmetiem, kurus uz Daugavpili no Baltkrievijas atveda to īpašnieki vai mantinieki. Visi bērnībā nākam no tēvu mājām, tāpēc pasākumu cikls ir sadalīts 5 tematiskajos vakaros: mājas priekšmeti, tekstils, saimniecības priekšmeti, fotogrāfijas, grāmatas un dokumenti, savukārt akcija tiks noslēgta maija Baltkrievu kultūras dienās ar sakrālā mantojuma tēmu (ikonas, lūgšanu grāmatas, krusti).
Kultūras nozares veterāne Jevgenija Guļajeva ar nostaļģiju pastāstīja sava vācu bajāna stāstu, kuru nopirka tēvs tirgū, pēckara Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), pārdodot medus un ābolu ražu no sava dārza Braslavas pusē. Ar instrumentu jaunā absolvente devās studēt uz Grodno, vēlāk to ņēma līdzi uz jaunām dzīvošanas vietām. Mūzikas instruments ir lieliski saglabājies. Cits priekšmets – koka maizes kaste, rotāta ar salmiem, dāvana no pateicīgiem ekskursantiem, atgādināja par tālo aizraujošo ceļojumu pa Baltkrievijas pilsētām. Ar laiku priekšmeti no pilsētas dzīvokļa pārcēlās uz BKC muzeja istabu.
Josifs Romanovskis pastāsīja par savu vectēvu. Meistarīgais zemnieks Aļbins pats izgatavoja visas galdniecības lietas savai saimniecībai Postavu rajonā. Izgrebts krēsls un futlāris modinātājam, lāde un mazā lādīte pārcēlās uz Daugavpili. Pieticīga, neliela koka kaste iepatikās meitai Ilonai. Tā šī lieta tika nodota ceturtajai paaudzei. Lādītei sakās jauna dzīve – to restaurēja Rīgas mākslinieks, mēbeļu meistars Vasīlijs Mališčics. Tajā joprojām glabājas instrumenti, proti nevis galdniecības, bet mākslas. Daļa priekšmetu uz laiku pārcēlās uz BKC muzeju.
Kaimiņos koka lādītei redzams galda komplekts – karafe un glāzītes, izpildītas dekoratīvi lietišķās mākslas tehnikā ar salmu dekoru. Tādu dāvanu kādreiz jaunajai skolotājai Marijai Pometjko lauku skolā, Grodņas apgabalā, uzdāvināja kolēģi.
Koka lādīte, ar roku zīmētiem ziediem, arī ir dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmets. Šādu dāvanu no tēva 8.martā saņēma skolniece Žanna Romanovska. Cits priekšmets no Polockas apgabala ģimenes ligzdas ir balts porcelāna grafīns gaiļa formā ar zeltījumu. Rezervuāru neizmantoja paredzētajiem mērķiem, bet sākot ar 1960.gadiem, tas rūpīgi glabājās skapī aiz stikla kā dāvināts “greznības priekšmets”. Tādas figūriņas izdeva Gorodņickas porcelāna rūpnīca (Ukraina).
Līdzīgu karafi, tikai zivs formā ar zeltījumu, radi uzdāvināja kāzās Innas Vaļuškas jaunizveidotajai ģimenei 50 gadus atpakaļ. Tolaik tā maksāja 4 rubļus un 35 kapeikas. Figūriņa glabājas ģimenē jau ceturtajā paaudzē, bet Rīgas porcelāna rūpnīca jau sen neeksistē. Par to ar nožēlu teica I.Vaļuško.
Pēc mūsdienu standartiem īsta greznība ir roku darinātie filca zābaki (vaļenki). Lilija Voronova aukstajās dienās mājās ģērbj mammas vaļenkus, bet Ziemassvētku eglīti rotā ar vecajiem stikla rotājumiem, kurus atveda no Mijoru rajona.
Stāstījumu vakars par dārgām lietām, ģimeni, vecākiem, baltkrievu dzimteni Kunga Kristību svētkos noskaņoja auditoriju uz vieglu, minoru mieru, kurš skanēja ar kora kapellas “Spadčina” un folkloras ansambļa “Kupaļinka” dziesmām unisonā.
Nākamā pētnieciskās akcijas “Manas ģimenes artefakti” tēma ir mājas tekstils. Tie var būt austie dvieļi, galdauti, gultas pārklāji, tautas tērps vai par t-krekls ar baltkrievu printu, galvenais to simbolisms un vēsture īpašniekam.
Pievienojieties! Starp citu, 2022.gads Baltkrievijā rit vēsturiskās atmiņas zīmes. Tikšanās laiks – 9.februāris, plkst.17.00, vieta – Baltkrievu kultūras centrs, režīms – “zaļais”.
Informāciju sagatavoja:
Žanna Romanovska,
Baltkrievu kultūras centrs vadītāja
