Šobrīd Daugavpilī

Izdota baltkrievu kulinārijas grāmata “Kirmašouskija prismaki” Kultūras ziņas

430
Izdota baltkrievu kulinārijas grāmata “Kirmašouskija prismaki”

Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs izdeva kulinārijas grāmatu “Kirmašouskija prismaki”, kurā apkopoti trīs desmiti populāru nacionālās virtuves ēdienu recepšu no Latvijas baltkrieviem. Krājums izdots baltkrievu valodā.

Baltkrievi Latgalē radušies 17.gadsimtā. Daugavpilī, kura atrodas 30 km no robežas ar Baltkrieviju, XX.gs. vidū – XXI.gs. sākumā baltkrievi veido 7-8% iedzīvotāju.

Baltkrievu kultūras nesēji saglabā un popularizē savu valodu, dziesmas un dejas, svētkus, apģērbu un pārtikas paradumus tālu ārpus etniskās dzimtenes.

Katru gadu rudenī notiek Starptautiskais tautas kultūras festivāls “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī”, kurš apkopo mākslinieciskos radošos baltkrievu ārzemju kolektīvus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Festivāls ir daļa no svētku kultūras vides Latgales reģionā Latvijā. Baltkrievi ir slaveni ar savu viesmīlību, tāpēc “Baltkrievu gadatirgū Daugavpilī” viesi vienmēr tiek cienāti ar tradicionālajiem nacionālās virtuves ēdieniem.

2020.gadā koronovīrusa pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi pārcēla festivālu “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” uz virtuālo formātu un cienastus uz grāmatas “Kirmašouskija prismaki” lappusēm. Tautas kultūras marķieru sistēmā virtuve kļūst par dabisku nacionālo fenomenu.

Krājumā ir apkopotas 34 baltkrievu virtuves receptes, kuras ir populāras Latvijā. Ar receptēm dalījās vietējie baltkrievi: Baltkrievu kultūras centra darbinieki, ansambļu “Kupaļinka”, “Ļanok”, “Pauļinka” un “Praļeski” dalībnieki, Baltkrievu kultūrizglītības biedrības “Uzdim” aktīvisti, Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta Daugavpilī darbinieki. Daudzi no tiem ir dzimuši Baltkrievijā, daži – Latvijā, bet baltkrievu virtuvi uzskata par svarīgu savas etniskās identitātes daļu. Viņi atceras, kā šos ēdienus gatavoja dažādos Baltkrievijas reģionos viņu mājās, mamma vai vecmāmiņa, mērot produktus, kā teikts tautā - “uz aci”. Tā ir bērnības garša, nostalģiskas atmiņas par dzimteni, kura ar mīlestību pārcēlās uz baltkrievu kulinārijas grāmatas lapām Latvijā.

Krājums “Kirmašouskija prismaki” nepretendē uz kulināriem atklājumiem. Mēs nelaužam stereotipus par baltkrieviem un uzticamies tradīcijām: lielākā daļa ēdienu ir no kartupeļiem. Tautas ikdienas pārtikas preferences atspoguļo visiem pazīstamos draņikus, klockas, koldunus, buļbjanikus, kartupeļu desu un babku, kā arī maz zināmos kniši, šasni, vai soroka. Savukārt baltkrievu virtuves dažādība demonstrē gaļas un zivju ēdienu, zupas un salātu receptes, cepumus un saldumus.

Krājums ir spilgti noformēts baltkrievu stilā. Vairums recepšu autoru ir iemūžināti fotogrāfijās tautas tērpos nacionālo festivālu laikā. Pēcteči saglabāja savus senču ēdienus, lai baltkrievu tradīcijas dzīvotu “dziesmās, svētkos, virtuvē”. Pateicoties nacionālās virtuves īpatnībām, grāmatā “Kirmašouskija prismaki” autentiski un skaisti tiek atklāta baltkrievu etniskā unikalitāte.

Labu apetīti! Smačna jesci!

 

             

Informāciju sagatavoja:

Žanna Romanovska, Baltkrievu kultūras centra vadītāja