Šobrīd Daugavpilī

Gaļina Ročko caur ģimenes sāgu apvienoja Vitebsku un Daugavpili Kultūras ziņas

534
Gaļina Ročko caur ģimenes sāgu apvienoja Vitebsku un Daugavpili

“No Vitebskas uz Daugavpili: ilgais dzīves ceļš”. Tāds ir nosaukums grāmatai, kuru uzrakstījusi daugavpiliete Gaļina Ročko par savu ģimeni. Gaļina ir dzimusi Baltkrievijā. Grāmatas prezentāciju organizēja Baltkrievu kultūras centrs online Zoom platformā.

Grāmata Gaļina ir piemiņa par saviem radiem. Radošumam iedvesmojis viņas vīrs, Latvijā pazīstams vēsturnieks un novadpētnieks Josifs Ročko, daudzu pētījumu un vēstures grāmatu par vietējiem ebrejiem autors. Ģimenē ir saglabājušās daudzas vecās fotogrāfijas, tās ir iekļautas grāmatā.

Gaļina Ročko savu stāstījumu sāk ar vecvectēvu pa mātes līniju Jankeli Glamsonu, kurš nāk no Vitebskas un bijis tipogrāfijas darbinieks. Skatītāju priekšā ir lielās ebreju ģimenes stāsts ar patriarhālu dzīvesveidu un tradīcijām, kuru skāruši XX gadsimta traģiskie notikumi: Pirmais pasaules karš, pieticīga dzīve un tieksme pēc izglītības, Otrais pasaules karš, frontes ceļi, evakuācija uz Urāliem, holokausts, pēckara sarežģījumi, nacionālais jautājums.

Gaļina, pirmslaulībā Geļtmane, piedzima Vitebskā 1948.gadā. Viņu nosauca par godu vecmammai Gindai pēc tēva līnijas, kura gāja bojā Vitebskas getto. 1954.gadā jaunā ģimene nolēma pārcelties uz Latviju. Darbu atrada bērnu namā: tēvs strādāja par ārstu, māte par mūzikas darbinieku. Tā Geļtmani kļuva par daugavpiliešiem.

Gaļina Ročko ir teikusi, ka viņai ir trīs dzimtenes – Baltkrievija, Latvija un Izraēla. Visspilgtākās bērnības atmiņas palika par Vitebsku – Frunzes parks, lielā dzelzceļa stacija, vasara pie vecmammas, vecā māja pašā pilsētas centrā. “Kad atbraucu uz Vitebsku, stājos ar muguru pret teātri un klanos, jo tās ir manas dzimtās vietas, kur mēs dzīvojām. Nesu ziedus pie  pieminekļa bojāgājušajiem getto”, tā G. Ročko.

Savu pamatīgo un atklāto stāstu par ģimeni pedagoģe Gaļina Ročko pavada ar smalku humoru, aprakstot dažas kuriozas radinieku situācijas. Parasts izklāstījums, bet tik daudz tajā ir dvēseles siltuma, atmiņu par senčiem, cieņas pret savu tautu, mīlestības pret Dzimteni! 

G.Ročko grāmata “No Vitebskas uz Daugavpili: ilgais dzīves ceļš” izdota nelielā tirāžā, bet ātri atrada savus lasītājus. Trīs eksemplārus Baltkrievu kultūras centrs aizveda uz Vitebsku. Viena ir arī Baltkrievu kultūras centra bibliotēkā.

Informāciju sagatavoja:
Baltkrievu kultūras centrs,
Žanna Romanovska