G. F. Stendera svētku ietvaros norisinājās poļu filantropei Marijai Tīzenhauzenai-Pšezdzeckai veltītie pasākumi Kultūras ziņas
21. augustā Eglainē norisinājās Gotharda Frīdriha Stendera svētki. To ietvaros tika aizvadīti Marijai Tīzenhauzenai-Pšezdzeckai veltītie pasākumi. Tajos piedalījas Daugavpils Poļu kultūras centra radošie kolektīvi: jauktais koris "Promieņ" un vokālais ansamblis "Daugavas krāsas".
No plkst. 10.00 Lašu evanģēliski-luteriskajā baznīcā varēja apskatīt Daigas Lapsas gleznu izstādi "Mājas", bet plkst. 12.00 sākās 18.gs. tērpu parāde un Marijai Tīzenhauzenai-Pšezdzeckai veltīts pasākums.
TDK "Kukulečka" dalībnieces prezentēja klātesošajiem stāstu par poļu gleznotāju, ilustratori un filantropi. Marija Tīzenhauzena-Pšezdzecka dzimusi 1823. gada 13. novembrī Pastavi pilsētiņā netālu no Viļņas grāfa Konstantīna Tizenhauzena un Valērijas Vaņkovičas ģimenē. Marijas tēvs bija ornitologs, mākslinieks un Varšavas kņazistes pulkvedis. Izglītību Marija Tizenhauzena ieguva mājās, tāpat kā daudzas citas aristokrātijas atvases. Zīmēšanu, mūziku un ornitoloģiju viņai mācīja tēvs, kurš jaunībā mācījies pie Jāņa Pētera Norblina, Aleksandra Orlovska, bet vēlāk pie Jāņa Rustema Viļņas universitātē. Grāfam piederēja liela bibliotēka, arhīvs un interesanta eiropas mākslinieku darbu kolekcija. Jaunībā Marija kopēja gleznas no mājas kolekcijas un gleznoja tuvinieku portretus.
Marija Tizenhauzena radīja ilustrācijas Ignācija Kraševska un citu autoru literāriem darbiem. Viņas māsīca Gabriela Gjunteruvna savā dienasgrāmatā daudz rakstīja par Marijas aizrautību ar zīmēšanu, piemēram, ka Marijai pietrūka paraugu un viņa zīmēja muižas viesu portretus vai ainas no izlasītajām grāmatām. Izbraukumos viņai vienmēr bija līdzi zīmulis un skiču albums.
1842. gadā Marija Tīzenhauzena apprecējās ar Aleksandru Pšezdzecki. Viņš bija literāts, vēsturnieks, vēlāk vēsturisko darbu izdevējs. Jaunlalātos vienoja mākslinieciskās intereses. 1845.-1849. gados Pšezdzecku ģimene ceļoja pa Eiropu, visvairāk laika viņi pavadīja Itālijā, kur apmeklēja arhitektūras un mākslas pieminekļus un izveidoja kontaktus mākslas un literatūras jomā.
Marijas Pšezdeckas daiļrade ir maz zināma. Viņas darbi pārsvarā netika eksponēti. Plašai publikai tika prezentēta tikai Katažinas Potockas no Branicku dzimtas portreta kopija. Šo gleznu eksponēja divas reizes: 1860.gadā Varšavā un 1894. gadā Ļvovā. Marijas Tīzenhauzenas-Pšezdzeckas zīmējumi, akvareļi un gleznas pārsvarā atrodas ģimenes krājumos un 1939. gada sākumā tika iznīcinātas kopā ar pili Foksalu ielā, kuru sadedzināja vācieši.
Pēc vīra nāves 1871. gadā Marija Pšezdzecka veltīja savu dzīvi labdarībai, un pati dzīvoja ļoti pieticīgi. Pateicoties viņai Viļņā tika nodibināta slimnīca neredzīgajiem, kuru Marija Pšezdecka uzturēja par pašas līdzekļiem.
Viens no izcilākajiem Marijas Pšezdzeckas nopelniem ir pirms 126 gadiem izdotais albums „Terra Mariana. 1186-1888”, kurš tika izgatavots vienā eksemplārā un tika dāvināts Romas pāvestam Leonam XIII viņa priesterības 50. jubilejā. Albuma izveides iniciatore un mecenāte bija grāfiene Marija Pšezdecka no Tīzenhauzenu dzimtas, bet tā galvenais autors bija Latgales vēstures pētnieks Gustavs fon Manteifels.
Marija Pšezdzecka atbalstīja vairākas baznīcas, finansēja kapliču un baznīcu celtniecību, dievkalpojumiem nepieciešamās lietas pirka no slavena parīzes zeltkaļa.
Marija Tīzenhauzena-Pšezdzecka nomira 1890. gada 3. maijā, Varšavā, 62. gadu vecumā.
Pēc 132 gadiem, svētdienas pēcpusdienā Eglainē atkal skanēja poļu valoda. Poļu kultūras centra jauktais koris "Promieņ" (diriģente Regīna Krukovska) izpildīja poļu dziesmas. Vēlāk sākās Dārza svētki Mācītājmuižā, kur uzstājās vokāla ansambļa "Daugavas krāsas" vadītājs Stanislavs Jakovenko ar skanīgām dziesmām poļu valodā.
