Dzejas dienās Daugavpilī atklāja Raiņa centru Kultūras ziņas
Septembra pirmajā pusē visā Latvijā atzīmē Dzejas dienas. Tā ir gandrīz 60 gadus veca publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas iesākta 1965. gadā, atzīmējot slavenā latviešu dzejnieka Raiņa 100 gadu jubileju. Arī šogad Daugavpilī Dzejas dienas cieši saistītas ar Raini, jo dzejnieka dzimšanas dienā, 11. septembrī, bijušās Grīvas skolas ēkā atklāts Raiņa centrs.
Viens no gaidītākajiem notikumiem, kas ieskandina Dzejas dienas Daugavpilī ir ikgadējā dzejas krājuma atvēršanas svētki. Katru gadu tie pulcē Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada dzejniekus un dzejas mīļotājus. Dzejas dienu ietvaros Latgales Centrālā bibliotēka aicināja satikt rakstniekus, bet Daugavpils teātra aktieri veda teatrāli muzikālā dzejas ceļojumā. Pirmo reizi Dzejas dienu vēsturē pilsētas un novada autoru dzejas lasījumi notika arī īpašā dzejas tramvajā.
Savu kulmināciju Dzejas dienas sasniedza 11. septembrī, kad bijušās Grīvas skolas ēkā tika atklāts Raiņa centrs.
“Šodien savas durvis vaļā ir vēris Raiņa centrs Grīvas apkaimē Daugavpilī, kas šodien pretendē pēc būtības uz augstākā līmeņa kultūras mantojuma saglabāšanu attiecībā uz Raiņa daiļradi, attiecībā uz Raiņa darbības vēsturi, attiecībā uz reģiona vēsturi, Grīvas vēsturi. Centrs ir piepildīts ar vēsturiskām liecībām par viņa dzīvi. Šeit ir izvietots grāmatu plaukts, kur katrs iedzīvotājs var atnest savu mīļāko grāmatu un tā kļūst par minētā centra kolekciju Un vēl jo vairāk mēs varam pētīt, izzināt un pildīt šo centru gan kultūras dzīvi, gan arī ar vēsturiskiem meklējumiem, gan arī pārpildītu, protams, ar daiļradi. Un man ir liels prieks, ka daugavpils šodien, tā teikt, saņem dāvanā šo nozīmīgo vietu,” uzsver Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Raiņa centrs ir jauna kultūrvieta Grīvas apkaimē, kas turpmāk darbosies kā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrvienība, piedāvājot daugavpiliešiem un pilsētas viesiem iepazīt Daugavas kreisā krasta vēsturi, kultūras mantojumu un ievērojamas personības.
Trīs ekspozīciju zālēs apmeklētāji varēs iepazīt ne tikai Grīvas vēsturi un Raini, bet arī citas ar Grīvu saistītas, Latvijas vēsturē nozīmīgas personības – botāniķi, augu ģeogrāfu, matemātiķi un filozofu Karli Reinholdu Kupferu un grafiķi, vienu no Latvijas ģerboņa veidotājiem, vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autoru Rihardu Zariņu.
“Noteikti tie nav tikai tie trīs vārdi – Rainis, Kupfers un Zariņš. Noteikti būs arī citi, kurus pētīs vai nu bērni, vai jaunieši, vai arī vietējie iedzīvotāji vai kultūras biedrības, kas arī noteikti atradīs savu vietu savām nodarbībām, tikšanās reizēm šajā telpā, jo nedrīkst atstāt šo ēku tukšu, jo tā vienkārši ātri ies bojā. Arī runājot par šo māju – šī ir mūsu slavenā arhitekta Vilhelma Neimaņa projektētā ēka, kura celta 1865. gadā, un vienkārši aizklapēts ciet, tas nozīmē vienkārši ēkas bojāeju. Līdz ar to mēs nodrošinām jaunu saturu. Mēs nodrošinām jaunas funkcijas un tās dzīve turpināsies,” papildina Daugavpils cietokšņa un muzeju pārvaldes vadītājs Artjoms Mahļins.
Svinīgajā centra atklāšanas pasākumā piedalījās ne tikai Daugavpils pašvaldības iestāžu, bet arī vairāku Raiņa muzeju pārstāvji, Daugavpils Universitātes vadība, Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada kultūras un sabiedriskie darbinieki, Grīvas apkaimes un Daugavpils iedzīvotāji. Raiņa centra atklāšanas svētkos klātesošos uzrunāja arī literatūrzinātniece Gaida Jablovska, kura piedalījās centra satura koncepcijas izstrādē, kā arī rakstnieks, publicists un Rīgas Latviešu biedrības Goda biedrs Ēriks Hānbergs. Viņš atzinīgi novērtēja Raiņa centra izveidi Daugavpilī, uzsverot, ka tas ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku saikni un sadarbību starp Rīgas un Daugavpils Latviešu biedrību. Paspiežot roku Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Andrejam Elksniņam, Ēriks Hānbergs uzsvēra, ka Raiņa centra izveide ir tālredzīgs pašvaldības lēmums.
Ar tālredzīgu skatu Raiņa centra attīstībā lūkojas arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja p.i., Raiņa centra satura koncepcijas autore Līga Čible: “Jaunā kultūrtelpa varētu kļūt par tādu satikšanās vietu, kur satiekas vēsture ar mūsdienām, kur satiekas briedums ar jaunību, ar bērnību, kur satiekas kultūra, zinātne, māksla, mūzika. Šeit varētu būt izveidoties. Tāds var būt arī meistaru centrs amatnieku centrs, kur vecākie meistari nodod savas iemaņas prasmes arī bērniem un jauniešiem.”
Pašlaik Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs piedāvā bezmaksas ekskursijas Raiņa centrā. Apmeklējums obligāti jāpiesaka iepriekš, zvanot uz tālruņa numuru 654 22709. Jau tuvākajā laikā tiks apstiprināts Raiņa centra maksas pakalpojumu cenrādis pastāvīgais darba laiks.
Sižetu sagatavoja:
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa
