Tapusi filma "Daugavas kreisā krasta stāsti" Kultūras ziņas

J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola ir realizējusi projektu “Daugavas kreisā krasta stāsti”. Finansiāli projektu atbalstīja Latgales reģiona attīstības aģentūra, Valsts Kultūrkapitāla fonds, A/S “Latvijas Valsts meži”. Projekta rezultātā ir izveidota izglītojošā filma, kas atklāj trīs Latvijas valsts vēsturē izcilu personību saistību ar Daugavpili. XIX gadsimta otrajā pusē Grīvas vācu skolā (šodien J. Raiņa Daugavpils 6.pamatskola) ir mācījies Tautas dzejnieks Rainis, mākslinieks Rihards Zariņš un vācbaltu zinātnieks Kārlis Reinholds Kupfers.

 Skatītāji var uzzināt interesantus faktus par Raiņa, R.Zariņa , K .R. Kupfera bērnības un skolas gaitām, to laiku skolas mācību procesu.  Filmas režisors ir A. Slobožaņins, operators – I. Utināns. Filmas veidošanā piedalījās skolas absolventi un ir izmantoti skolas muzejklases materiāli. Filma būs pieejama visām  Daugavpils izglītības un kultūras iestādēm, kā arī jebkuram interesentam.

 Tautas dzejnieks Rainis Daugavpils apkaimē – Randenē, Berķenelē – ir pavadījis iespaidiem bagātus bērnības gadus, bet Grīvas vācu skolā ir pagājuši četri mācību gadi. Viņš Grīvas vācu skolu beidza  1879.gadā.

 Izcilais mākslinieks -grafiķis R. Zariņš divdesmit gadus strādāja cariskās Krievijas Valstspapīru spiestuvē (Экспедиция заготовления государственных бумаг). Darba gados  Krievijā viņš radīja skaistākās tā laika naudas zīmes (100 un 500 rubļi), kas pasaulē tiek uzskatītas par šedevriem, kā arī izcila dizaina markas. Darba gados Latvijā viņš ir līdzautors Latvijas valsts ģerbonim, daudzu Latvijas pilsētu ģerboņu, tostarp Daugavpils, veidotājs. R. Zariņš radīja daudzu  naudas zīmju (piemēram, sudraba 5 Ls monēta, tā sauktā Milda) un marku dizainu, bija mākslinieciskās grāmatzīmes (ex libris) žanra aizsācējs Latvijas mākslā, ka arī latviešu lietišķās mākslas priekšmetu kolekcijas veidotājs. Viņš Grīvas vācu skolu beidza 1886.gadā.

 Vācbaltu zinātnieks –  botāniķis, matemātiķis –  K. R. Kupfers ir lielākā Baltijā herbārija Herbarium Balticum izveidotājs. Šajā herbārijā ir apmēram 26 000 lapu, tas vēl joprojām ir zinātniski aktuāls dabas pētniekiem. K. R. Kupfers bija iniciators Latvijas  pirmā rezervāta  – Moricsala – izveidei. Zinātnieka nopelni Kaukāza floras materiālu apstrādē tika atzīmēti interesantā veidā – K. R. Kupfera vārdā ir nosaukta viena no Kaukāza vijolīšu sugām (viola kupfferi Klokov). Viņš Grīvas vācu skolu beidza 1886.gadā.

Informāciju sagatavoja

I.Vasitova J.Raiņa Daugavpils 6.pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja