Baltkrievu rakstības dienu atzīmēja ar intelektuālu spēli Kultūras ziņas
2022. gada 6. septembrī Daugavpils pilsētas pašvaldības Baltkrievu kultūras centrā (BKC) tika organizēta literārā spēle – viktorīna, veltīta baltkrievu rakstības dienai. Ar šo nozīmīgo notikuma iesākās BKC jaunā radošā sezona.
Baltkrievu rakstībai ir daudzu gadsimtu tradīcijas, bet baltkrievu apgaismotāju Franciska Skorinas, Jefrosinijas Polockas, Simeona Polockova, Kirila Turovskova vārdi ieguva plašu atpazīstamību Eiropā. Baltkrievu rakstības diena atspoguļo baltkrievu drukas nesaraujamo saiti ar vēsturi un kultūru, tās sākumi meklējami 1994.gadā.
Baltkrievijas Republikas Nacionālie svētki katru gadu notiek septembra pirmajā svētdienā izglītības un grāmatu iespiešanas centros, dažādās pilsētās un ciemos ar bagātu vēsturisko un kultūras mantojumu. Pirmā Baltkrievu rakstības dienu uzņēma senā Polocka, bet 2022.gadā – pilsēta Dobruša, kas pastāv kopš XVI gadsimta. Šeit tika dibināta pirmā Baltkrievijas papīra fabrika (1870), bet Dobrušas novadā dzīvojošais Ivans Šamjakins kļuva par slavenu rakstnieku, scenāristu un dramaturgu.
Baltkrievu kultūras centrā tradicionāli tika atklāta plaša jauno grāmatu izstāde no BKC bibliotēkas fondiem, kurā attēlota mākslinieciskā un vēsturiskā literatūra; izdevumi, kas veltīti izcilām personībām, mākslai, kultūras sakariem, arhitektūrai, folkloras mantojumam, nacionālajai virtuvei utt.
Ar melodisko un aizkustinošo dziesmu “Belaruskaja mova” ansambļa “Drozdi” izpildījumā sākās rakstības svētki, literārās spēles – viktorīnas formātā, kurā piedalījās 5 komandas: Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāts Daugavpilī, Baltkrievu biedrība “Uzdim”, ansambļi “Kupaļinka”, “Spadčina”, “Ļanok”. Katrai komandai bija jāatbild uz jautājumiem, kas veltīti nozīmīgām jubilejām:
- Jankam Kupalam – 140,
- Jakubam Kolasam – 140,
- baltkrievu grāmatu iespiešanai – 505,
- Baltkrievijas Nacionālajai bibliotēkai – 100,
- Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijai – 100.
Atklājot vakaru, BKC vadītāja Žanna Romanovska prezentēja 1953.gada unikālo izdevumu “Janka Kupala. Iecienītākie darbi”, ko bibliotēkai uzdāvinājis dzejnieks Jevgēņijs Golubevs. Un tad sākās spēle – viktorīna: katrai komandai tika uzdoti ļoti interesanti, reizēm ļoti sarežģīti jautājumi. Par katru pareizo atbildi komanda saņēma kartīti “gudrinieks”; pēc katras kārtas atbildes rezultāti tika ierakstīti tabulā uz magnētiskās tāfeles.
Visi dalībnieki ar lielu azartu un iedvesmu pārrunāja atbildes, sprieda un diskutēja, dalījās un pārliecinoši stāstīja par jauno, iepriekš nezināmo informāciju. Katra komanda ieguva papildus bonusus par radošo pieeju: “Kupaļinka”, “Spadčina”, soliste Anastasija Lukašenoka (“Praļeski”) par dziesmu izpildīšanu, dzejnieks Staņislavs Volodjko izlasīja dzejoli, tādējādi nopelnot papildpunktu komandai “Uzdim”, bet ģenerālkonsulāta komanda saņēma bonusu par argumentētām ātrām atbildēm.
Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsuls Daugavpilī Iļja Laputjs uzsvēra baltkrievu rakstības svētku nozīmīgumu, kas ar vērienu tiek atzīmēti Baltkrievijā, pastāstīja daudz interesantu faktu par grāmatu iespiešanu un pateicās Baltkrievu kultūras centram par ideju, organizēšanu un šāda nestandarta pasākuma vadīšanu.
Par īpašu erudīciju un aktīvu dalību viktorīnā ar īpašām veicināšanas balvām tika atzīmēts I.Laputjs, kā arī Valentīna Lipinska (“Kupaļinka”) un Regina Rodikova (“Spadčina”). Katra komanda tika apbalvota ar pateicību, piemiņas suvenīriem un saldajām balvām. Rezultātā izrādījās, ka visām komandām ir vienāds punktu skaits.
Tāpēc ar pārliecību var teikt, ka uzvarēja uzkrātās zināšanas, erudīcija, vēlme uzzināt un atklāt sev kaut ko jaunu un, protams, mīlestība pret dzimto vārdu. Un tam pilnībā atbilst jaunās dzejnieces Katrīnas Mizērijas dzejas rindas, kas publicētas laikrakstā “Literatūra un māksla” (Minska):
З любоўю да роднага слова,
З любоўю да роднай зямлі,
Да светлай, трывалай асновы,
Што колісь нам продкі далі…
Informāciju sagatavoja:
Marija Pometjko,
Baltkrievu kultūras centra metodiķe
