“Baltkrievu lasījumi” piedalījās zinātnieki un pētnieki no piecām valstīm Kultūras ziņas

2021.gada 19.februārī pirms Starptautiskās dzimtās valodas dienas, Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) online notika otrā konference “Baltkrievu lasījumi”, kurā dalību ņēma pētnieki un zinātnieki no Latvijas, Baltkrievijas, Polijas, Čehijas un Igaunijas.

Tikšanās

Pirmā Starptautiskā konference “Baltkrievu lasījumi” notika tieši pirms gada Daugavpilī, apvienojot speciālistus, kuri izzina dažādus virzienus Latvijas un Baltkrievijas sakaros, kā arī baltkrievu diasporu ārzemēs. Forums bija veltīts Starptautiskajai dzimtās valodas dienai un pēc tās rezultāta kļuva skaidrs, ka konference pārtaps par tradīciju. “Baltkrievu lasījumi” nav zinātniski lietišķā konference, bet maksimāli plašs laukums dialogam ar zinātnisko novirzi.

Koronovīrusa pandēmija apgrūtināja visiem dzīvi. Tāpēc konferenci nācās pārcelt interneta vidē, taču Zoom “atvēra” robežas un pie Latvijas un Baltkrievijas pieslēdzās Polija, Čehija un Igaunija. Skanēja 19 ziņojumi, kuri pēc tematikas tika izdalīti trijās tēmās: kultūra, vēsture, diaspora.

Konferences dalībniekus sveicināja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, kurš atzīmēja šī notikuma nozīmīgumu, pastāstīja par pilsētas dalību konkursā, lai iegūtu “Eiropas kultūras galvaspilsētas – 2027” statusu.

Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls Daugavpilī Iļja Laputj savā runā uzsvēra, ka “baltkrievu sirds Daugavpilij vienmēr ir atvērta. Mēs vienmēr mākam rast kopīgo valodu, neskatoties uz dažādiem sarežģījumiem, problēmām, kuri bieži rodas mūsu novados. Mēs šeit dzīvojam, paliekam labi kaimiņi. Tas ir jānovērtē, jāatceras un jāizzina”.

Kultūra

            Konferences “Baltkrievu lasījumi” darbu uzsāka kulturoloģijas doktors, Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietnieks Aleksandrs Suša (Minska) ar ziņojumu, veltītu ābeču izdošanai baltkrievu skolām Latvijā, starpakara periodā. Ziņotājs īsi pastāstīja par Baltkrievu kultūrizglītības biedrības “Backauščina” darbību (dibināta 1921.gadā, pirmais priekšsēdētājs Jans Harlaps) baltkrievu izglītības veicināšanu starpkaru Latvijā. Šajā periodā darbojās 60 baltkrievu skolas. Bērni mācījās lasīt dzimtajā valodā pēc A.Smoliča grāmatas “Zorka” (1922.,Viļņa),  K.Jezovitova grāmatas “Belaruskaja škola” (1926.g., Rīga), J.Ļosika grāmatas “Naša Krinica” (1927.g., Rīga), O.Borovskas grāmatas “Vasiļki” (1935.g., Rīga).

Izglītības un katoļu priesteru sagatavošanas tēmu Krāslavas seminārijā līdz pat tās slēgšanai izzināja vēstures zinātņu kandidāte Raisa Zeņuka (BR Nacionālā zinātņu akadēmija, Minska).

Ar pieredzi par latviešu literatūras vēstures disciplīnas pasniegšanu “Tuvās ārzemju literatūras” ietvaros dalījās filoloģijas zinātņu kandidāte Anna Gladkova (P.Mašerova Vitebskas valsts universitāte). BKC un universitāti saista sadarbības vienošanās.

Tēmu turpināja Andrejs Tihomirocs (Grodņas vēstures reliģijas muzejs), kurš pētīja latviešu literatūras tulkojumus baltkrievu valodā XXI gadismta sākumā.

Filoloģijas doktors Miroslavs Jankovjaks (Prāgas universitāte) analizēja baltkrievu dialektus Latvijā. Par šo tēmu Miroslavam ir iznākušas divas monogrāfijas.

Savukārt, pētnieks Andrejs Gerbergs (Vitebskas Valsts Tautu draudzības ordeņa medicīnas universitāte) savu uzmanību vērsa uz arhitektūras stilu, kuru nosauca par “Latgales baroku”. Vecās sarkano kieģeļu ēkas joprojāms ir saglabājušās Vitebskā.

Vēsture

            Par “Annenskij gadatirgus”, kurš no ikgadējā reģionālā gadatirgus vecajos laikos pārtapa par festivālu mūsdienās, stāstīja Zeļvas (Grodņas apgabals) kultūras iestāžu pārstāvji. Tieši šī festivāla gadatirgus pamatā iepazinās un kļuva par partneriem Daugavpils BKC un Zeļvas kultūras nodaļa. 

Vēsturnieka Alekseja Sapuniva vārds pēkšņi savienoja Vitebkas un Daugavpils pilsētas.

Krūšutēla piemineklis atzītajām novadniekam stāv blakus P.Mašerova Vitebskas valsts universitātei. Bet Daugavpilī viņa 170.gadadienas priekšvakarā izdeva viņa darbu par Poļu Inflantiem. Par to aizraujoši stāstīja Krievu kultūras centra darbiniece Gaļina Ivanova.

            Par citu vārdu – Latvijā pazīstamu mākslinieci Aleksandru Beļcovu, kuru diaspora uzskata par baltkrievu mākslinieci, stāstīja Larisa Kaimiņa, kura prezentēja to kā kultūru simbiozi.

Diskusiju izraisīja Maksima Koroļova (Varšavas universitāte) ziņojums, kurš daudzus gadus izzina Latvijas un Baltkrievijas kulturoloģiskos sakarus, daudz publicējas. Par viņa pētniecības tēmu kļuva 1933.gadā Rīgā izdotā grāmata par baltkrievu nacionālfašismu Latvijā. Kā izrādījās, nosaukums neatbilsts grāmatas saturam.

Savukārt, vēsturnieks Aleksandrs Nikonovs (Vitebskas Valsts Tautu draudzības ordeņa medicīnas universitāte) pētīja latviešu dalību Baltkrievijas partizāņu kustībā Otrā pasaules kara laikā.

Par vēsturi  jau kļuva intelektuāļu kluba “Kas? Kur? Kad?” kustība, kura radās XX gadsimta beigās. Kā sadarbojas un kur dodas Latvijas un Baltkrievijas intelektuāļu klubi, stāstīja pētnieks Žans Badins (Daugavpils Universitāte).  

Diaspora

            BKC, kā organizators prezentēja divus ziņojumus. Viens bija veltīts nacionālajai virtuvei, kā dabisks fenomens Daugavpils baltkrievu kultūras marķieru sistēmā, otrs eseju konkursam, veltītam rakstnieka Ivana Šamjakina simtgadei, kura daiļdarbus savā laikā vecākā paaudze lasīja skolas programmā.

Auglīga bija pieredzes apmaiņa starp Daugavpils, Tallinas un Narvas baltkrievu biedrībām. Tallinas centrs “Radzima” popularizē baltkrievu kultūru igauņu bērnu vidū, bet Daugavpils biedrības “Uzdim” svētdienas skolas darbība orientēta uz bērniem no ģimenēm ar baltkrievu saknēm. Savukārt, Narvas biedrība atzīmēja problēmas ar dzimto baltkrievu valodu.

Diktāts

II Starptautiskās konferences “Baltkrievu lasījumi” ietvaros notika tradicionālais diktāts baltkrievu valodā, kurš arī notika online. Jankas Kupalas Rīgas baltkrievu pamatskolas direktora vietniece Anna Ivane diktātam izvēlējās fragmentu no Ivana Meleža romāna “Cilvēki uz purva”, kuram aprit 100 gadi kopš dzimšanas februārī.  Starpcitu, šajā tēmā baltkrievu valodas un literatūras skolotāja uzrakstīja interesantu un emocinālu ziņojumu, kuru prezentēja konferencē. Diktātu rakstīja BKC un BR vēstniecības Latvijā darbinieki, BR ģenerālkonsulāts Daugavpilī, Rīgas baltkrievu pamatskolas pedagogi, baltkrievu biedrību “Uzdim” (Daugavpils), “Mara” (Liepāja), “Vitoki” (Rīga), “Sjabri” (Narva, Igaunija) aktīvisti. Diktātu lapas ir nosūtītas pārbaudei uz Rīgas baltkrievu skolu. Gaidām atzīmes!

Kā uzskata “Baltkrievu lasījumi” organizatori, izdevās saglabāt siltu atmosfēru, satikties ar vecajiem draugiem, gūt jaunus kontaktus. Pēc pirmās konferences materiāliem jau ir izdots krājums, kuru visi otro “Baltkrievu lasījumu” dalībnieki saņems ar pasta starpniecību. Ir skaidrs, ka otrais krājums būs daudz apjomīgāks nekā iepriekšējais.

Informāciju sagatavoja:

Žanna Romanovska,

Baltkrievu kultūras centra vadītāja