Baltkrievu kultūru festivālā “Baltica” pārstāvēs Daugavpils baltkrievi Kultūras ziņas
Tika apkopoti Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētās Latvijas folkloras un etnogrāfisko ansambļu skates rezultāti. Šoreiz festivāla “Baltica 2022” dalībnieki tika izvēlēti videoformātā. Amatieru kolektīvu skaitā, kas parādīja izcilus rezultātus, iekļuva Daugavpils pilsētas pašvaldības Baltkrievu kultūras centra (BKC) teātra studija “Pauļinka” un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis “Kupaļinka”.
“Baltica 2022” ir svarīgs kultūras notikums visām Baltijas valstīm. Forums notiek reizi trijos gados. Tā laukumos notiek iepazīšanās ar tradicionālajām kultūras vērtībām: dziesmām, instrumentālo mūziku, spēlēm, dejām, kā arī ar lietišķo mākslu un citām tautas kultūras izpausmes formām.
“Daugavpils Baltkrievu kultūras centram ir gods pārstāvēt baltkrievu kultūru prestižajā folkloras festivālā “Baltica 2022”, jo mēs būsim Latvijas baltkrievu diasporas vienīgie pārstāvji. Šogad mūsu ansambļiem bija jauns izaicinājums: pandēmijas ierobežojumos saglabāt radošo kolektīvu, sagatavot programmu tēmai “Spēle”, uzstāšanos ierakstīt video formātā un iesniegt konkursa pieteikumu. Mūsu pašdarbības mākslinieki labi tika galā ar uzdevumu, par ko liecina augsti vērtējumi”, norāda BKC vadītāja Žanna Romanovska.
Skatē piedalījās teātra studija “Pauļinka” un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis “Kupaļinka”, daudzkārtējie Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieki.
Teātra studija “Pauļinka” skatītājus iepazīstināja ar Troicas svētku svinēšanas tradīcijām. Stāsta tās režisore Inessa Kozlovska: “Vasara – labvēlīgs laiks svētkiem un dažādu rituālu tradīcijām, kuras rotā rotaļas un joki. Tieši šajā laikā baltkrievi svin Troicu – noslēpumainus svētkus, kas cieši saistīti ar svētku dabu. Jaunas sievietes un neprecētās meitenes devās uz mežu, bērzos vija vainagus un minēja savu likteni, bagātīgu ražu un laimīgu laulību. Visskaistāko draudzeni ģērba simboliskā Krūma veidā, rotātāja ar ziediem un zariņiem, ap to spēlēja rotaļas un dziedāja. Puišus uz mežu līdzi neņēma, bet, kad tie pēkšņi parādījās, tos dzina projām un sauca tikai uz Pēteriem, lai kopā spēlētos. Bez dziedāšanas un rotaļām, draudzenes pavadīja laiku pēc ieražu svētku Kumovanije tradīcijām, kad meitenes draudzības vārdā apmainījās ar savām personīgajām lietām, auskariem vai, piemēram, lakatiņiem. Noslēpumainās darbības bērzu rotāšanā ar krāsainām lentām, viskvēlākās vēlēšanās izdomāšana, vainagu vīšana bērzos un cerība, ka tas paliks zaļš līdz Pētera dienai – un tas viss ir ļoti raksturīgi baltkrievu garam: cerēt uz labāko, gaidīt laimi un ticēt augstāko spēku un dabas palīdzībai”.
Teātra studijas “Pauļinka” uzstāšanos eksperti atzīmēja ar augstiem punktiem (43) un I kategoriju.
Bez teātra studijas “Pauļinka”, konkursu izturēja arī baltkrievu tautas dziesmu ansamblis “Kupaļinka” (40,4 balles un II kategorija). BKC vecākais ansamblis, kurš šogad svin savu 30 gadu jubileju, caur spēles elementiem iepazīstināja ar baltkrievu kultūru, tradīcijām un rituāliem.
Baltkrievi būs vienīgie Daugavpils mazākumtautību vidū, kuri jūlijā uzstāsies Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2022”.
Informāciju sagatavoja:
Baltkrievu kultūras centrs,
Preses foto: Teātra studija “Pauļinka” festivālā “Baltica 2018”