Atklāta gleznu izstāde Anastasijas Sazankovas piemiņai Kultūras ziņas
2022.gada 31.augustā Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) notika amatiermākslinieces, dzejnieces Anastasijas Sazankovas piemiņas vakars. Pieminot gaišu cilvēku un nesen aizsaulē aizgājušo talantīgo personību, tika atklāta mākslas personālizstāde “Dzimtās ainavas”.
Anastasija Sazankova – ārste, māksliniece, dzejniece, bija Baltkrievu kultūras un izglītības biedrības “Uzdim” biedre un ilggadējais Baltkrievu kultūras centra draugs. Viņa dzimusi 1930.gadā krāšņajā Polockas apgabalā, absolvējusi Polockas medicīnas skolu, Minskas medicīnas institūtu, strādājusi par ārsti Baltkrievijā un pēc tam, izlasot aicinājumu “Medicīnas Avīzē”, pārcēlusies uz Latviju, kur turpinājusi ārstēt cilvēkus ne tikai ar medicīnisko preparātu palīdzību, bet arī ar sirsnīgiem vārdiem un labestību.
A.Sazankovas liktenis bija ļoti grūts, brīžiem traģisks: viņa bija kara bērns, bombardēšanas laikā tika ievainota, pārdzīvoja badu, aukstumu, okupāciju, postījumus un nabadzību. “Iespējams, tieši no turienes, no bērnības, Anastasija Sazankova atnesa pieticību un laipnību, tuvību un taupību, vēlmi ārstēt cilvēkus ar mākslu, būt noderīgai sabiedrībai un piepildīt sevi,” – piemin BKC vadītāja Žanna Romanovska savā atklāšanas runā, mudinot izprast mākslinieces iekšējo pasauli caur viņas gleznām un atklāt nezināmās dvēseles šķautnes.
A.Sazankova bija ilggadējs un uzticīgs Baltkrievu nama draugs – tieši šeit regulāri notika viņas jauno grāmatu prezentācijas un tika atklātas gleznu personālizstādes. Būdama nemierīga rakstura persona, auda ar pērlītēm, cienīgā vecumā apguva datoru, aktīvi iesaistījās radošās aktivitātēs, savulaik dziedāja baltkrievu tautasdziesmas ansamblī “Kupaļinka”. Tāpēc ansamblis mākslas vakaru atklāja ar dziesmu “Цячэ вада у ярок”, ko grupa savulaik dziedāja kopā ar Anastasiju.
“Kultūras saites, tostarp mākslinieciskā jaunrade, ir tas tilts, kas stiprina draudzīgas kaimiņattiecības starp abām valstīm,” – uzskata Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsule Gaļina Naidjonova, kura, lai arī ar mākslinieci bija pazīstama neilgu laiku, bet atmiņas un iespaids par tikšanos palika vislabvēlīgākais un pozitīvākais.
Biedrības “Uzdim” līdzdibinātājs, Baltkrievijas Rakstnieku savienības biedrs Staņislavs Volodjko nolasīja savu aizkustinošo dzejoli “Ceļš uz dzimteni”, kas bija veltīts A.Sazankovai, ar kuru viņi bija pazīstami un draudzējās jau kopš seniem laikiem. Dzejas harmoniskajās rindiņās saskatāms Anastasijas dzīves ceļš no bērnības līdz dzīves horizonta malai. Dzejas panti organiski iekļaujas izstādes tēmā, kas pirmo reizi iepazīstina ar ainavām no Baltkrievijas dzimtajiem nostūriem un iecienītākajiem Latvijas nostūriem.
Sirsnīga bija kultūras veterānes Jevgēņijas Guļajevas uzstāšanās, kura Anastasiju jau daudzus gadus bija labi pazinusi. Viņa stāstīja, ka Anastasija jau no bērnības smēlusies mīlestību pret dzimto zemi, aptvēra savas mazās dzimtenes, dzimtās valodas un tuvo cilvēku nozīmi un vērtību. Nezināmos biogrāfijas mirkļus, dzejoļus un memuārus par mākslinieci no Jevgēņijas Guļajevas runas, daudzi izstādes apmeklētāji klausījās ar pārsteigumu un sajūsmu. Turklāt visi klātesošie A.Sazankovu labi pazina, bija personīgi pazīstami ar dzejoļu un gleznu autori. Daudz siltu vārdu un labas atmiņas viņai veltīja dzejnieki: Pāvels Plotņikovs un Lilija Voronova, “Kupaļinkas” dalībnieces: Marija Pometjko un Gaļina Jaremenko.
Atmiņu vakars ar liriskas, nostalģiskas, siltas un sirsnīgas noskaņas elementiem noslēdzās arī ar ansambļa muzikālu dāvanu. Līdz novembra beigām apmeklētājus sildīs jaukas, lai arī nedaudz “naivas” ainavas, kuras mums kā labu atmiņu atstājusi talantīga personība – Anastasija Sazankova.
Informāciju sagatavoja:
Marija Pometjko, Baltkrievu kultūras centra metodiķe
