Divas reizes gadā- maratons! Sporta ziņas
04.10.2019, 08:46
398
Jānis Kolužs ar skriešanu nodarbojas jau vairāk kā 6 gadus, skrienot dažādās distancēs, bet galveno uzmanību veltot tieši maratoniem. Šobrīd viņa kontā ir 12 maratoni un neizmērojama pieredze un iespaidi. Berlīnes maratonā Jānis uzrādīja savu labāko rezultātu- 3h 28min 04sek. Ar Jāni tikāmies dažas dienas pēc Berlīnes maratona.
-Lai skrietu maratonus, ir nepieciešami treniņi un sagatavošanās. Cik sen un kā Tu sāki nodarboties ar skriešanu?
Skriet es sāku 2013.gadā, kad nolēmu, ka jāsāk būt aktīvākam. Izvēlējos priekš sevis tajā brīdi piemērotāko programmu “No dīvāna līdz 5km”. Šī programma bija paredzēta tā, lai pamazām varētu skriet ar vien vairāk un garākas distances. Treniņi bija 3 reizes nedēļā, kur vairāk bija, piemēram, 2 minūtes skriešana un 1 minūte iešana. Un tikai piektajā nedēļā varēja sākt aktīvāk skriet. 2013.gadā noskrēju arī pirmos 5 km un tad vēl es brīnījos par tiem, kuri skrien maratonus. Sākot trenēties mans mērķis nebija skriet maratonus, bet tas notika tā pakāpeniski. Un ticiet man, skolas laikā, kā visiem, skriešana nebija mana mīļākā nodarbe.
-Un tad jau bija arī Tavs pirmais maratons? Jā, 2014.gadā es piedalījos savā pirmajā maratonā Rīgā. Maratona diena bija ļoti karsta un fiziski arī nebija viegli. Bet man tik ļoti iepatikās, ka es uzreiz reģistrējos nākamajam maratonam Viļņā. Esmu piedalījies maratonos Viļņā, Ņujorkā, Porto, Malagā, Krakovā un tagad Berlīnē. Man pašam ļoti patika Porto maratons, bet es gribu apskatīt un piedalīties arī citos maratonus. Es zinu, ka ir sportisti, kuri 6-7 reizes piedalās vienā maratonā, jo uzskata, ka nevar nebraukt, piemēram, uz Berlīni. Man šobrīd sanāk 2 maratoni gadā.
-Pirmais maratons un tagad 12.maratons. Kā atšķiras? Būtiskākā jau laikam atšķirība ir tieši manā skrējiena laikā. Šobrīd skrējiena laiks ir par 40 minūtēm ātrāks. Bet kopumā lielas atšķirības nav, tikai, protams, ar vien vairāk jaunu iespaidu, pieredzes un cilvēku.
-Cik bieži Tev ir treniņi, gatavojoties maratoniem? Noteikti ne 7 reizes nedēļā. Cenšos trenēties un skriet 5 reizes nedēļā. Maksimums, lai ar treniņiem arī nepārspīlēt, skrienu 3 stundas, respektīvi 30-33km. Cenšos arī izmantot dažādas skriešanas programmas un variācijas, lai treniņi būtu pēc iespējas rezultatīvāki.
-Kāds bija šis Berlīnes maratons? Berlīnē es pavadīju 3 dienas, dažkārt, sanāk aizbraukt arī uz ilgāku laiku uz maratoniem. Berlīnes maratons, kā katru gadu, notiek septembra beigās un tajā šogad piedalījās apmēra 46 000 dalībnieki. Ja salīdzinājumā, tad Rīgas maratonā piedalās aptuveni 2000 skrējēji. No Latvijas mēs bijām kādi 60 skrējēji, kas laikam jau liecina par to, ka Latvijā skriešana ir attīstīta un populāra. Šajā maratonā man neizdevās īsti iesildīties pirms starta, jo bija jādodas pakaļ skriešanas čipam. Izrādās, ka šajā maratonā čips tiek likts nevis pie numura, bet gan ap kāju. Man jeb kurā maratonā ir svarīgi arī, iepazīt pilsētu, jaunus maratonus un skrējējus. Esmu amatieris un līdz ar ko vairāk arī kā maratontūrists. Īpaša arī ir starta atmosfēra, kas valda pirms skrējiena. Berlīnē maratona starts tika dots 4 viļņos. Es startēju 2.vilnī. Tā tiek darīts parasti visos lielajos skrējienos, jo dalībnieku ir tik daudz, ka visus vienā startā nevar palaist.
-Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu maratonos, kā notiek reģistrācija un pieteikšanās?
Jā, gribētāju piedalīties un skriet ir apmēram 10 reizes vairāk nekā organizētāji var uzņemt. Mēs sākumā reģistrējamies un tad notiek loterija, kurā izlozē dalībniekus un tad tikai veicam apmaksu. Vistiešākā loterija un veiksme. Protams, ātrākie skrējēji var izpildīt kvalifikāciju, uzrādot labu rezultātu, un automātiski tiekot uz konkrēto maratonu.
-Kā vērtē skriešanas kultūru mūsu pilsētā? Jāsaka, ka šobrīd, manuprāt, tā ir uzlabojusies. Daugavpilī jau vairākus gadus tiek rīkots “BigBank Skrien Latvija”, kas ir sniedzis savu ieguldījumu skriešanas attīstībā un skriešanā kā brīva laika pavadīšanas iespējā. Tāpat grupa “Daugavpils Runners”, kuri rīko skriešanas treniņus. No savas pieredzes zinu, ka regulāri piedalās 10-15 skrējēji treniņos, bet kopā bijuši grupā apmēram 70 dalībnieki.
-Kāds turpmākais plāns? Šobrīd noteikti nedaudz atpūsties no maratoniem, bet nākamais maratons man ir paredzēts pavasarī, Rīgā. Bet bez maratoniem, piedalos arī citās sacensībās. Šajā nedēļas nogalē piedalīšos noslēdzošajā “Stirnu Buks” posmā.
Apbrīnojama ir Jāņa nosvērtība un vienkāršība ar kādu viņš runā par saviem maratoniem, taču uz jautājumu vai viņš vēlētos skriet vēl lielākas distances, Jānis pārliecinoši saka, ka pagaidām noteikti to nevēlas. Garāki skrējieni uzreiz nozīmē, ka nepieciešams vairāk treniņu.
Skriet es sāku 2013.gadā, kad nolēmu, ka jāsāk būt aktīvākam. Izvēlējos priekš sevis tajā brīdi piemērotāko programmu “No dīvāna līdz 5km”. Šī programma bija paredzēta tā, lai pamazām varētu skriet ar vien vairāk un garākas distances. Treniņi bija 3 reizes nedēļā, kur vairāk bija, piemēram, 2 minūtes skriešana un 1 minūte iešana. Un tikai piektajā nedēļā varēja sākt aktīvāk skriet. 2013.gadā noskrēju arī pirmos 5 km un tad vēl es brīnījos par tiem, kuri skrien maratonus. Sākot trenēties mans mērķis nebija skriet maratonus, bet tas notika tā pakāpeniski. Un ticiet man, skolas laikā, kā visiem, skriešana nebija mana mīļākā nodarbe.
-Un tad jau bija arī Tavs pirmais maratons? Jā, 2014.gadā es piedalījos savā pirmajā maratonā Rīgā. Maratona diena bija ļoti karsta un fiziski arī nebija viegli. Bet man tik ļoti iepatikās, ka es uzreiz reģistrējos nākamajam maratonam Viļņā. Esmu piedalījies maratonos Viļņā, Ņujorkā, Porto, Malagā, Krakovā un tagad Berlīnē. Man pašam ļoti patika Porto maratons, bet es gribu apskatīt un piedalīties arī citos maratonus. Es zinu, ka ir sportisti, kuri 6-7 reizes piedalās vienā maratonā, jo uzskata, ka nevar nebraukt, piemēram, uz Berlīni. Man šobrīd sanāk 2 maratoni gadā.
-Pirmais maratons un tagad 12.maratons. Kā atšķiras? Būtiskākā jau laikam atšķirība ir tieši manā skrējiena laikā. Šobrīd skrējiena laiks ir par 40 minūtēm ātrāks. Bet kopumā lielas atšķirības nav, tikai, protams, ar vien vairāk jaunu iespaidu, pieredzes un cilvēku.
-Cik bieži Tev ir treniņi, gatavojoties maratoniem? Noteikti ne 7 reizes nedēļā. Cenšos trenēties un skriet 5 reizes nedēļā. Maksimums, lai ar treniņiem arī nepārspīlēt, skrienu 3 stundas, respektīvi 30-33km. Cenšos arī izmantot dažādas skriešanas programmas un variācijas, lai treniņi būtu pēc iespējas rezultatīvāki.
-Kāds bija šis Berlīnes maratons? Berlīnē es pavadīju 3 dienas, dažkārt, sanāk aizbraukt arī uz ilgāku laiku uz maratoniem. Berlīnes maratons, kā katru gadu, notiek septembra beigās un tajā šogad piedalījās apmēra 46 000 dalībnieki. Ja salīdzinājumā, tad Rīgas maratonā piedalās aptuveni 2000 skrējēji. No Latvijas mēs bijām kādi 60 skrējēji, kas laikam jau liecina par to, ka Latvijā skriešana ir attīstīta un populāra. Šajā maratonā man neizdevās īsti iesildīties pirms starta, jo bija jādodas pakaļ skriešanas čipam. Izrādās, ka šajā maratonā čips tiek likts nevis pie numura, bet gan ap kāju. Man jeb kurā maratonā ir svarīgi arī, iepazīt pilsētu, jaunus maratonus un skrējējus. Esmu amatieris un līdz ar ko vairāk arī kā maratontūrists. Īpaša arī ir starta atmosfēra, kas valda pirms skrējiena. Berlīnē maratona starts tika dots 4 viļņos. Es startēju 2.vilnī. Tā tiek darīts parasti visos lielajos skrējienos, jo dalībnieku ir tik daudz, ka visus vienā startā nevar palaist.
-Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu maratonos, kā notiek reģistrācija un pieteikšanās?
Jā, gribētāju piedalīties un skriet ir apmēram 10 reizes vairāk nekā organizētāji var uzņemt. Mēs sākumā reģistrējamies un tad notiek loterija, kurā izlozē dalībniekus un tad tikai veicam apmaksu. Vistiešākā loterija un veiksme. Protams, ātrākie skrējēji var izpildīt kvalifikāciju, uzrādot labu rezultātu, un automātiski tiekot uz konkrēto maratonu.
-Kā vērtē skriešanas kultūru mūsu pilsētā? Jāsaka, ka šobrīd, manuprāt, tā ir uzlabojusies. Daugavpilī jau vairākus gadus tiek rīkots “BigBank Skrien Latvija”, kas ir sniedzis savu ieguldījumu skriešanas attīstībā un skriešanā kā brīva laika pavadīšanas iespējā. Tāpat grupa “Daugavpils Runners”, kuri rīko skriešanas treniņus. No savas pieredzes zinu, ka regulāri piedalās 10-15 skrējēji treniņos, bet kopā bijuši grupā apmēram 70 dalībnieki.
-Kāds turpmākais plāns? Šobrīd noteikti nedaudz atpūsties no maratoniem, bet nākamais maratons man ir paredzēts pavasarī, Rīgā. Bet bez maratoniem, piedalos arī citās sacensībās. Šajā nedēļas nogalē piedalīšos noslēdzošajā “Stirnu Buks” posmā.
Apbrīnojama ir Jāņa nosvērtība un vienkāršība ar kādu viņš runā par saviem maratoniem, taču uz jautājumu vai viņš vēlētos skriet vēl lielākas distances, Jānis pārliecinoši saka, ka pagaidām noteikti to nevēlas. Garāki skrējieni uzreiz nozīmē, ka nepieciešams vairāk treniņu.
