Ūdens resursi

Ūdens objekti

Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece ir publiskā upe Daugava, kas plūst cauri pilsētas teritorijai 16 km garumā. Mazākas upītes ir Laucesa, Šuņica, Čornaja un Meļņička. Teritorijā atrodas 12 ezeri un vairākas mākslīgās ūdenstilpes: Lielais un Mazais Stropu ezers, Šuņezers, Stropaks, Lielais un Mazais Trikartu ezers, Zirgezers, Plocinu ezers, Gubiščes ezers, Bezdonkas ezers, Torfjankas ezers, Porohovkas ezers, divas mākslīgas ūdenstilpes (Ruģeļu un Esplanādes), trīs dīķi (Ruģeļu, Vītolu ielas un Valkas ielas), Stropu kanāls, Mežciema avots un Esplanādes purvs.

Pilsētā par oficiālām peldvietām atzītas ir trīs – pilsētas peldvieta pie Lielā Stropu ezera, peldvieta „Stropu vilnis” un Šuņezera peldvieta. Divās no šīm pludmalēm, kas atrodas pie Lielā Stropu ezera plīvo Zilie karogi. Zilā Karoga sertifikāta saņemšana apliecina, ka šīs peldvietas atbilst visaugstākajiem vides aizsardzības un ilgtspējīgas saimniekošanas standartiem. Papildus šo standartu nodrošināšanai pašvaldība kā Zilā Karoga saņēmēja īsteno arī vides izglītības programmu. 

Pilsētā kopumā labiekārtotas ir 11 peldvietas pie pilsētas ūdenskrātuvēm, kur pilsētniekiem ir iespēja atpūsties vasaras svelmainajās dienās.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Komunālās saimniecības pārvalde” kopā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pārstāvjiem regulāri veic ūdens kvalitātes pārbaudes pilsētas ūdenstilpju peldvietās.

Daugavpils pilsētas teritorijā atrodas sešas pazemes saldūdens atradnes: „Grīva”, „Ditton”, „Daugavpils depo”, „Daugavpils gaļas kombināts”, „Kalkūni” un „Ķīmiķu ciemats”. Mežciema apkaimē konstatēti izcilas kvalitātes ārstniecisko dūņu krājumi un hlorīda tipa minerālūdeņi, kas šobrīd netiek izmantoti. 

Rūpēs par ekoloģiju Daugavpils ezeros regulāri papildina zivju resursus. Ezeru kvalitātes uzlabošanai tika izstrādāti ezeru apsaimniekošanas un ekspluatācijas noteikumi ezeru apkārtnes un ūdens izmantošanai, piemēram, Lielajam Stropu ezeram ir izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Pašvaldība veic ūdens objektu labiekārtošanas pasākumus, kuru ietvaros tiek uzlabota pilsētvides rekreācijas infrastruktūra, samazināta eitrofikācija un minimizēta antropogēna ietekmē. Lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti, tiek pastiprināti uzraudzīta un novērsta arī nelegālā būvniecība ūdensobjektu aizsargjoslās. Plānojot virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanas pasākumus, īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdensobjektiem, kuri iekļauti to ūdensobjektu sarakstā, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā (saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 418 „Noteikumi par riska ūdensobjektiem).