Daugavpilī nosvinēja Lāčplēša dienu Pilsētas ziņas
Daugavpils uzsāka Lāčplēša dienas svinības dienu pirms oficiālā svētku datuma – 10. novembrī, kad luterāņu kapos notika Brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru piemiņas godināšanas pasākums, kurā piedalījās pašvaldības vadītāji, militāro struktūru pārstāvji, nacionālo kultūras biedrību locekļi, skolēni un studenti. Kapsētā atdusas aptuveni 200 Latvijas armijas karavīru, kuri 1920. gadā atdeva savas dzīvības par mūsu valsts brīvību.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Rihards Eigims savā uzrunā apsveica klātesošos valsts svētkos. „Šodien mēs pieminam tos, kuri būvēja Latvijas valstiskumu un atdeva savu dzīvību par dzimteni. Liels paldies jums, Latvijas patriotiem, kuri ir pulcējušies šeit un kuri atceras mūsu vēsturi,” teica Rihards Eigims. Pasākums turpinājās ar klusuma brīdi un ieroču zalvēm, kam sekoja ziedu nolikšana pie kritušo karavīru kapavietām.
Lāčplēša dienas svinības Daugavpilī turpinājās pie krusta Slobodkā. 11. novembris Latvijā un Polijā ir īpašas dienas: Latvijā tā ir tēvzemes aizstāvju diena, bet Polijā – Neatkarības diena. Šajā poļiem un latviešiem nozīmīgajā piemiņas vietā kādreiz atradās poļu karavīru kapi, kuri krita cīņās par Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem 1919.-1920. gadā. Šeit bija apbedīti 237 Polijas leģiona pirmās brigādes karavīri, pie katras kapavietas bija koka krusts. Padomju laikos poļu karavīru apbedījuma vieta tika iznīcināta. Piemiņas krusts Slobodkā tika uzstādīts 1992. gada 22. novembrī, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 11. novembrī šeit tika godināti abu valstu neatkarības cīnītāji. Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Rišards Stankevičs savā uzrunā uzsvēra šīs vietas nozīmi gan poļiem, gan arī latviešiem. Daugavpils pilsētas domes deputāts, Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis aicināja visus atcerēties kopīgo vēsturi un uzsvēra, ka latviešu tauta nekad neaizmirsīs poļu ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanā. Pēc oficiālo personu un garīdzniecības pārstāvju uzrunām pie krusta tika nolikti ziedi un vainagi.
Pēcpusdienā skvērā pie Daugavpils pašvaldības policijas ēkas notika Daugavpilī dislocēto militāro struktūru vienību svinīgā ierinda. Ievērojot tradīciju, šajā dienā jaunsargi dot svinīgo zvērestu kalpot Latvijas tautas labā un aizstāvēt savu tēvzemi. Noslēgumā pasākuma dalībnieki devās uz Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīcu, kur notika dievkalpojums par godu Latvijas karavīriem.
Par svētku visgrandiozāko un ievērojamāko pasākumu kļuva lāpu gājiens, kurš šogad pulcēja vairāk nekā 2000 dalībnieku. Pašvaldības iestāžu, pilsētas uzņēmumu un firmu, sabiedrisko organizāciju un nacionālo kultūras biedrību pārstāvji, skolēni un studenti piedalījās šajā gaišajā un pacilājošajā gājienā pa pilsētas ielām. Kā ierasts, kolonna uzsāka gājienu no Daugavpils Universitātes jaunā korpusa un, izejot cauri pilsētas centram, devās uz Vienības laukumu, kur no dalībnieku lāpām un svecēm tika izveidota Latvijas kontūra. Klātesošos uzrunāja pilsētas mērs Rihards Eigims, kurš visus sveica svētkos un pateicās par siltumu un gaismu, kas šajā vakarā Vienības laukumā vienoja visus sanākušos.
Pasākums noslēdzās ar ansambļa „Dobeles zemessargi” koncertu.
