Daugavpilieši godināja komunistiskā genocīda upuru piemiņu Pilsētas ziņas
14. jūnijs Latvijā ir sēru diena. Masu deportāciju laikā naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju uz Sibīriju piespiedu kārtā tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju – dažādas tautības, ticības un sociālā statusa cilvēki. No Daugavpils un tās apkārtnes bez tiesas un izmeklēšanas tika deportēti vairāk nekā 2 000 cilvēku. Ar Staļina rīkojumu viņi visi bija pieskaitīti „sociāli bīstamiem elementiem”. Vīriešus nošķīra no ģimenēm un nosūtīja uz Gulaga darba nometnēm, bet sievietes un bērnus nosūtīja uz tā saucamajām „administratīvajām nometinājuma vietām” kā „tautas ienaidnieku” ģimenes locekļus. Latvijā 14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Pie piemiņas akmens „Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” A. Pumpura skvērā notika deportāciju 75. gadadienai veltīts pasākums. Laukakmens tika uzstādīts 1994. gada 14. jūnijā. Laiks skrien, taču sāpes un ciešanas, kurām bija pakļauti politiski represētie, nav iespējams izdzēst no atmiņas.
Piemiņas pasākumā ar ziedu nolikšanu un sveču aizdegšanu piedalījās politiski represētie un viņu radinieki, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, studenti un skolēni. No visiem, kas tika deportēti no pilsētas un novada, mājās atgriezās tikai 49 ģimenes, taču tuvinieki vienmēr atcerēsies tos, kuri dažādu iemeslu dēļ bija spiesti palikt svešumā. Netiek aizmirsti arī tie, kuri šajā gadā ir aizgājuši no dzīves vai slimības dēļ nevarēja piedalīties pasākumā. Daugavpils politiski represēto klubs nodibināts 1990. gada 25. martā, tolaik biedru skaits bija 787 cilvēki, tagad ir palikuši tikai 312.
Ar nelielu koncertu piemiņas pasākumā uzstājās Daugavpils Latviešu kultūras centra ansamblis „Retro”. Kolektīva izpildījumā izskanēja patriotiskas dziesmas par dzimteni, vienā no kurām ir izmantoti pašu represēto Sibīrijā sacerētā dzeja. Latvijas vēsturē šī diena ir iegājusi kā „pirmā deportācija”, otrā līdzīgā traģēdija notika 1949. gada 25. martā.
