3. janvārī Daugavpilī atzīmēja 95. atbrīvošanas gadadienu Pilsētas ziņas

1919. gadā Latvijas Armija padzina Bermonta karaspēku no Latvijas teritorijas, bet Latgale joprojām bija lielinieku varā. Sarkanās armijas spēki Latgalē bija diezgan ievērojami, tāpēc vajadzēja meklēt sabiedrotos. Latvijas Pagaidu valdība uzsāka militāru sadarbību ar Lietuvu un Poliju. 1919. gada decembrī Latvijas un Polijas armijas virspavēlniecība noslēdza līgumu par kopīgu kaujas darbību Latgalē.
1920. gada 3. janvārī plkst. 6.30 no rīta sākās latviešu – poļu karaspēka uzbrukums Latgales frontē un cīņa par Daugavpils atbrīvošanu. Militārajā vēsturē tā pazīstama kā operācija „Ziema”. Līdz 3. janvāra pēcpusdienai tika atbrīvota Daugavpils. Turpmākajās dienās tika atbrīvoti Višķi, Krāslavas apkārtne, un 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne.
1. februārī  sasniegta Latvijas etnogrāfiskā robeža – Zilupe un bija noslēgts pamiers ar Padomju Krieviju.
3. janvārī plkst. 11.00 Daugavpilī, pie krusta Slobodkā notika piemiņas pasākums.  1950.-1970. gados Padomju vara pilnībā iznīcināja poļu karavīru kapus, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gada 22. novembrī nopostītas kapsētas vietā tika atklāts jauns piemineklis poļu karavīru piemiņai. Dienas laikā piemiņas pasākumi un ziedu nolikšana notika dažādās pilsētas kapsētās, kur atdusas Latgales atbrīvotāji.
Latviešu un poļu cīņai par Latvijas neatkarību 1919.-1920. gados  ir svarīga militārā un vēsturiskā nozīmē abu valstu savstarpējo attiecību vēsturē.