11. novembrī Daugavpilī pieminēja Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus Pilsētas ziņas
11. novembrī visas dienas garumā Daugavpilī notika Lāčplēša dienai veltīti pasākumi. Tie sākās ar ziedu nolikšanu pie krusta Slobodkā, godinot poļu leģionāru piemiņu. Luterāņu kapos notika piemiņas brīdis par godu Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas armijas karavīriem. Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Laika posms no 1918.gada 18.novembra, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas, līdz 1919.gada 11.novembrim, Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka, ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918.gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Pie pašvaldības policijas ēkas notika Zemessardzes rīkotais klusuma brīdis pulkveža Fridriha Brieža piemiņai. Pēc karaskolas beigšanas viņš dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī.
Pasākumi turpinājās Daugavpils muzeja pagalmā, kur Jaunsargi nolasīja svinīgo solījumu.
Bet vakarā bija lāpu gājiens. Tā mērķis ir pateikties Latvijas valsts dibinātājiem un brīvības cīnītājiem, kuru ticība latviešu tautas nākotnei un nestie upuri deva iespēju latviešiem būt starp tām retajām pasaules tautām, kurām ir sava valsts.
Valsts svētkos un gada tumšākajā laikā šis gaismas ceļš akcentēja virzību uz gaismu, uz ticību visam labajam un demonstrēja mūsu kopības izjūtu. Lāpu gājienā piedalījās Daugavpils iedzīvotāji, uzņēmumu, organizāciju, izglītības iestāžu kolektīvi. Gājiens noslēdzās Vienības laukumā, kur bija iespēja aizdegt savu svecīti un lāpu Latvijas uguns kontūrā. Pēc tam notika grupas „Patrioti LG” koncerts.
