Vasarā atpūtas laikā jāievēro drošības pasākumi Pilsētas ziņas

Svelmainās vasaras dienas daudzi steidz pavadīt, atpūšoties pie dabas. Taču neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana un neuzmanība nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Lai tas nenotiktu, der atcerēties par dažu drošības noteikumu ievērošanu.

Gada siltākie mēneši ir laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens. 2020.gadā peldēšanas sezonas laikā Latvijā atpūta pie ūdens traģiski beidzās 58 cilvēkiem, tai skaitā pieciem bērniem. 23 gadījumos bojāgājušie izcelti no upēm, 15 gadījumos no ezeriem, bet 9 – no dīķiem (kopā pa gadu 122 cilvēki).

Peldoties, vizinoties ar laivām un nodarbojoties ar dažādiem ūdens sporta veidiem, esiet uzmanīgi un centieties izvēlēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Daugavpilī ir trīs oficiālas publiskās peldvietas - Lielā Stropu ezera centrālā pludmale, «Stropu Vilnis» un Šūņu ezers. Divās no tām,  centrālajā pludmalē un “Stropu Vilnī”, regulāri dežūrē Pašvaldības policijas glābeji, pie kuriem var griezties arī, ja atpūtas laikā gūtas traumas vai ir radušās kādas citas veselības problēmas. Vairākās ūdenstilpēs (Ruģeļu ūdenskrātuvē, Gubiščes ezerā, Mazajā Stropu, Plotičku, Porohovkas, Stropaka, Lielajā Trijkārtu ezerā, Zirgezerā un Esplanādes peldvietā), tāpat kā oficiālajās pludmalēs, regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte, kas, pēc pēdējiem datiem, pilnībā atbilst normatīviem.

Peldoties Stropu centrālajā pludmalē, aizliegts peldēt aiz bojām.

Ja tuvumā oficiālas peldvietas nav, tad izvēlēties vietas, kur krasti ir lēzeni un vēlams ar cietu pamatu. Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms jāpārliecinās, ka ūdenstilpes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus. Ja pārkarsāt saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.

Nepārvērtējiet savus spēkus. Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varējāt pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka varat to izdarīt arī šobrīd.

Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Ja iekļuvāt straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.

Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.

Alkohola lietošana un atpūta pie ūdens nav savienojamas lietas. Ja tomēr esat reibumā, neejiet peldēties, palieciet krastā. Pēc VUGD datiem, lielākā daļa cilvēku noslīkst, būdami alkohola reibumā. Atturiet savus draugus vai radus no došanās ūdenī, ja viņi ir alkohola reibumā. Atgādinām, ka alkohola lietošana Daugavpils sabiedriskajās vietās, tajā skaitā pludmalēs, ir stingri aizliegta.

Īpaša uzmanība, atpūšoties pie ūdens, jāvelta bērniem. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Bērniem drīkst ļaut plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā – ātri piesteigties palīgā. Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā. Pirms došanās uz pludmali izrunājiet ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā.

Ja redzat kādu slīkstam, atcerieties: slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens, jānovērtē situācija un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai kādu citu peldošu priekšmetu, kas slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. Nekavējoties izsauciet glābējus, zvanot uz tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādiet nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Uzmanīgiem jābūt ne tikai pie ūdens, bet arī kurinot ugunskurus un grilus. Daugavpilī to atļauts darīt tikai speciāli ierīkotajās atpūtas vietās. Var izmantot tur esošos grilus, vai arī savu, novietojot to uz stabilas virsmas, tā, lai uzpūšot stiprākam vējam, tas nevarētu apgāzties un dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku. Pirms došanās prom uguns ir jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Visērtāk ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko uzliet uz uguns. Iekurinot grilu, ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kuri ir paredzēti tieši grila kurināšanai. Nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus.

Ja esat ieplānojuši pastaigu vai atpūtu mežā, atcerieties, ka visā valsts teritorijā no 2021.gada 26.aprīļa ir noteikts ugunsnedrošais periods, kura laikā aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas.  Ja ugunskjurs kurināts atļautajā vietā, to nedrīkst atstāt bez uzraudzības, un atstāt ugusnkura vietu drīkst, tikai kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies.

Ja redzat, ka mežā ir izcēlies ugunsgrēks, to iespējams apdzēst uzreiz sitot pa degošās vietas liesmām ar zariem, segu vai kādu citu pieejamo priekšmetu. Uguns ir jādzēš slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Par notikušo nekavējoties ziņojiet, zvanot uz 112.

Esiet uzmanīgi, lai šī vasara paliek atmiņā tikai ar patīkamiem piedzīvojumiem.

Sižetu sagatavoja Daugavpils pislētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.