Valsts svētki: Lāčplēša diena Pilsētas ziņas
11. novembrī Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Tie ir Valsts svētki, kuros pieminam Neatkarības karā kritušos Latvijas armijas un sabiedroto karavīrus, kuri 1919. gada 11. novembrī Rīgā izcīnīja uzvaru pār Bermonta karaspēku.
Kas ir Lāčplēsis?
Lāčplēsis ir simbolisks varoņa tēls latviešu kultūrā, kas attēlots literatūrā, kino, kā arī tēlotājmākslā. Pazīstamākais literārais darbs par šo spēcīgo varoni ir Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. Arī Raiņa lugā “Uguns un nakts” un rokoperā “Lāčplēsis”, kuras libreta autore ir Māra Zālīte, centrālais tēls ir Lāčplēsis – vīrs ar lāča ausīm un spēku, kurš Daugavas krastā cīnās ar Melno bruņinieku.
Lāčplēša tēla pirmsākumi meklējami latviešu folklorā. Vairākas teikas un pasakas vēsta par Lāčausi. Viņa neizmērojamais spēks slēpās viņa pinkainajās lāča ausīs, tāpēc ienaidnieki cīņās tās centās nocirst. Tomēr Lāčausis vienmēr bija tik izveicīgs, un spēcīgs, ka spēja izraut no zemes ozolu ar visām saknēm un pievarēt pat pašu Velnu.
Latviešu literatūrā Lāčplēša cīņa ar Melno bruņinieku simbolizē ne tikai mūžīgo cīņu staro labo un ļauno, bet arī latviešu tautas cīņu par brīvību un neatkarību.
Kāpēc Lāčplēša diena?
Latviešu rakstnieks un laikraksta “Jaunākās Ziņas” literārais redaktors Kārlis Skalbe 1919. gada 11. novembra Latvijas Bruņoto spēku uzvaru pār vācu un krievu veidoto Rietumu brīvprātīgo armiju bija salīdzinājis ar Andreja Pumpura eposā aprakstīto Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku Daugavas krastos, savukārt latviešu karavīru cīņas sparu K. Skalbe nodēvēja par Lāčplēša garu.
1920. gadā Latvijas Republikas Satversmes sapulce izveidoja augstāko valsts militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni. Tā devīze “Par Latviju”. Laika posmā no 1920.-1928. gadam šis apbalvojums tika pasniegts Latvijas armijas, kā arī bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem un ārzemniekiem, kuri devuši savu ieguldījumu Latvijas Neatkarības karā un citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Godinot karavīrus, kuri 1919. gadā padzina P. Bermonta karaspēku un tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni, 11. novembri Latvijā atzīmējam kā Lāčplēša dienu. Šajā dienā parasti notiek atceres pasākumi kritušo karavīru kapos un piemiņas vietās, kā arī tiek sveikti Nacionālo Bruņoto spēku karavīri, kuri zvērējuši savu uzticību Latvijas valstij.
Lāčplēša dienas atzīmēšanas tradīcijas Latvijā
Padomju okupācijas laikā Lāčplēša dienas svinības Latvijā bija aizliegtas. Savu vēsturisko nozīmi Latvijas teritorijā Lāčplēša diena atguva 1988. gadā.
Toreiz, 1988. gada 11. novembrī, padomju okupācijas laikā, aktieris un Latvijas armijas 5. Zemgales divīzijas bijušais kareivis Ēvalds Valters kopā ar rakstnieku Albertu Belu pirmo reizi Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēla sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. Tās pašas dienas vakarā pie Brīvības pieminekļa notika svinīgs piemiņas brīdis, pēc kura cilvēki ļaudis devās nolikt sveces pie Rīgas pils bastiona mūra. Ar to arī aizsākās tradīcija Lāčplēša dienā doties lāpu gājienos.
Valsts augstākās amatpersonas svinīgi noliek ziedus Rīgas Brāļu kapos. Gan Rīgā Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla, gan daudzās citās karavīru piemiņas vietās visā Latvijā tiek nolikti ziedi un sveces. Brīvības pieminekļa laukumā Rīgas centrā notiek militārā parāde. Vakarā notiek lāpu gājiens no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur notiek īss karavīru piemiņas svētbrīdis, pēc kura lāpu gājiens turpinās līdz Latviešu strēlnieku laukumam.
Lāčplēša diena Daugavpilī
Atzīmējot Lāčplēša dienu un pieminot Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, īpaši tos Latvijas armijas un Polijas karavīrus, kuri piedalījās Latgales atbrīvošanas cīņās 1920. gada sākumā, ik gadu Daugavpilī tiek nolikti ziedi un aizdegtas sveces karavīru kapos un piemiņas vietās.
Šajā dienā savu uzticību tautai un Latvijas valstij sola Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes jaunsargi un Zemessardzes 3. Latgales brigādes 34. kājnieku bataljona zemessargi.
Kopš 2013. gada neatņemama Valsts svētku tradīcija Daugavpilī ir Lāčplēša dienai veltītais Lāpu gājiens, kas ik reizi pulcē vairāk nekā 3 000 dalībnieku. Savukārt gaismotā gājiena noslēgumā Vienības laukumā seko svētku koncerts.
Arī šogad pilsētas iedzīvotāji un viesi ir aicināti piedalīties Lāpu gājienā, aizpildot pieteikuma anketu un norādot iestādes nosaukumu, gājiena dalībnieku skaitu un kontaktpersonu. Pieteikumu lūdzam nosūtīt elektroniski līdz 7. novembrim uz e-pastu ineta.janovska@daugavpils.lv.
Rosinot īpašo svētku noskaņu plkst. 17.45 Vienības laukumā notiks Lāčplēša dienai veltīts Rūtas Dūdumas-Ķirses un Laura Amantova džeza kvarteta koncerts.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
