Valsts svētki: 18. novembris Pilsētas ziņas
18. novembris ir nozīmīgākie Valsts svētki, kad atzīmējam Latvijas dzimšanas dienu. Pirms 105 gadiem – 1918. gada 18. novembrī svinīgā Latvijas Tautas padomes sēdē, kas notika Latvijas Nacionālais teātrī tika proklamēta Latvijas Republika.
Ieskats vēsturē
Pirmā pasaules kara noslēgumā kļuva aktuāls jautājums par Latvijas neatkarības pasludināšanu. Latvijas Republikas proklamēšana ļautu pārņemt varu no Vācijas okupācijas iestādēm, uzturēt kārtību un mieru, kā arī aktīvi meklēt citu valstu palīdzību neatkarīgas Latvijas valsts veidošanā. Sarunas par Latvijas neatkarības deklarēšanu sākās 1918. gada novembrī, tās veicināja arī fakts, ka kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva attiecīgus konstitucionālos aktus bija pieņēmušas jau 1918. gada sākumā. Plašu atbalstu guva Kārļa Ulmaņa iniciatīva par jaunas pārstāvniecības institūcijas – Latvijas Tautas padomes izveidošanu, kas, savukārt, kļuva par priekšnosacījumu Latvijas neatkarības pasludināšanai.
Politisko partiju diskusijas rezultējās ar Latvijas Tautas padomes (LTP) dibināšanu 1918. gada 17. novembrī. Par LTP priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Čakste, bet par Pagaidu valdības priekšsēdētāju – Kārlis Ulmanis. Līdz ar LTP izveidošanu jau 17. novembrī tika pieņemti visi svarīgākie lēmumi, kas attiecās uz Latvijas Republikas dibināšanu, tomēr LTP pārstāvji lēma, ka nepieciešams rīkot atsevišķu svinīgo sēdi, kurā publiski paziņot par suverēnās varas pārņemšanu Latvijā, Latvijas Republikas un Latvijas pagaidu valdības izveidošanu.
1918. gada 18. novembrī plkst. 16.30 Latvijas operas namā, kur mūsdienās atrodas Latvijas Nacionālais teātris, notika svinīgā sēda, kurā tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. Svinīgajā sēdē piedalījās 1200 pārstāvji no astoņām latviešu politiskajām partijām – LZS, LSDSP, Latvijas Demokrātiskā partijas, Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas, Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas, Latviešu nacionāldemokrātu partijas, Latvju republikāņu partijas, Latvju neatkarības partijas, kā arī Latgales Zemes padomes pārstāvis Staņislavs Kambala.
Sēdes izskaņā klātesošie trīsreiz nodziedāja Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgā sēde noslēdzās plkst. 17.45.
Latvijas Neatkarības karš
Neskatoties uz to, ka 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, ceļš uz tās faktisko neatkarību vēl tikai turpinājās. Šajā laikā Latvijas teritorijā vienlaikus pastāvēja vairākas varas ar saviem bruņotajiem spēkiem – Pāvela Bermonta komandētā karaspēka civilpārvalde, atsevišķas Latvijas teritorijas noteiktu laiku atradās Igaunijas, Polijas un Lietuvas jurisdikcijā, bet daļa vēl aizvien atradās lielinieku varā. Katram karaspēkam bija savi mērķi – kaimiņvalstis centās nodrošināt savu zemju iecerētās robežas, Vācu armija centās nostiprināt savu ietekmi, savukārt lielinieki cerēja uz Krievijas atjaunošanu ar Baltijas zemēm tās sastāvā.
1919. gada sākumā gandrīz visa Latvijas teritorija atradās lielinieku varā. Savukārt stāvokli Liepājā kontrolēja vācu militārās iestādes. Sākot ar 1919. gada 16. janvāri 1. latviešu atsevišķais bataljons pulkveža Oskara Kalpaka vadībā iesaistījās kaujās Kurzemes frontē. Atsevišķas Latvijas teritorijas no padomju armijas atbrīvoja Igaunijas karaspēks. 1919. gada maija beigās vācu karaspēks ieņēma Rīgu. Padomju armija atkāpās uz Latgali, bet vācu karaspēks centās pārņemt igauņu un latviešu kontrolēto Vidzemi. 22. jūnijā pie Cēsīm vācu karaspēka daļas tika sakautas. Sabiedroto spiediena rezultātā tika parakstīts Strazdmuižas pamiera līgums, kas paredzēja pakāpenisku vācu karaspēka uzvešanu no Latvijas.
Apvienojot latviešu karaspēku 1919. gada 10. jūlijā tika izveidota vienota Latvijas armija, ko sākumā vadīja ģenerālis Dāvis Sīmansons, bet no 16. oktobra ģenerālis Jānis Balodis.
1919. gada vasarā Latvijas teritorijas atbrīvošanā no lieliniekiem piedalījās arī Polijas un Lietuvas armiju daļas. Īpaši sīvas kaujas notika Ilūkstes apriņķī, kas vainagojās ar Grīvas ieņemšanu 28. septembrī. Tā bija vienīgā Latvijas Neatkarības kara kauja ar tanku līdzdalību.
Cerot uz iespēju atsākt cīņu par Vācu impērijas atjaunošanu, vācu militārā vadība 1919. gada septembrī atļāva karavīriem iestāties no krievu karagūstekņiem izveidotajā Pāvela Bermonta Avalova komandētajā Rietumkrievijas brīvpŗātīgo armijā. Savukārt tā 1919. gada oktobrī sāka uzbrukumu, lai ieņemtu Rīgu. Sākumā Bermonta vadītais karaspēks guva panākumus, bet 11. novembrī Latvijas karaspēks ar Rigas jūras līcī izvietoto franču un britu artilērijas kuģu atbalstu sakāva Bermonta karaspēku.
Lai gan iebrucējus no Latvijas teritorijas padzīt pilnībā izdevās vien 1920. gada janvārī, no lieliniekiem atbrīvojot Daugavpili, Rēzekni, Ludzu un Kārsavu, Rīgas atbrīvošanu 1919. gada 11. novembrī uzskata par izšķirošu uzvaru Latvijas Neatkarības karā.
Latvijas Neatkarības karš ilga 628 dienas. Kopumā tajā dzīvību zaudēja 3488 Latvijas armijas kareivji. Noslēdzoties Latvijas Neatkarības karam, Latvijas armijā bija vairāk nekā 76 000 karavīru.
18. novembra svinības – sākums
Pēc Latvijas Neatkarības kara, Valsts svētkos par tradīciju visā Latvijā veidojās gājieni uz brāļu kapiem, šajā dienā notika svinīgās sēdes, ārvalstu viesu pieņemšanas, svētku izrādes un koncerti teātros un klubos. Valsts esības un attīstības uzdevums bija atsvērt zaudētās dzīvības. 1920. gada 21. janvārī Latvijas Tautas Padomes sēdē pieņemtais “Likums par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām”, kas noteica 18. novembri par Valsts svētku dienu. Latvijas neatkarības pasludināšanas piektajā gadadienā 1923. gadā Rīgā notika pirmais plašais lāpu gājiens uz Latvijas Nacionālo teātri, ko sarīkoja Ugunsdzēsēju organizācijas un Nacionālais klubs.
18. novembra svinības Latgales pilsētās pirmo reizi notika 1920. gadā, kad beidzās Latvijas Neatkarības karš un Latgale tika atbrīvotas no lieliniekiem. 1920. gada 18. novembrī Valsts svētku svinības Daugavpilī sākās ar svinīgu Dievkalpojumu, armijas militāro parādi un tautas manifestāciju pilsētas ielās. Vēlāk sekoja svinīga pilsētas domes sēde un svētku vakariņas. Valsts svētku svinības Daugavpilī turpinājās līdz pat plkst. 3.00 naktī.
Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienas svinības Daugavpilī
Par godu Valsts svētkiem šogad virs Daugavpils plīvo vairāk nekā 200 sarkanbaltsarkanie Latvijas karogi, bet Daugavpils pašvaldības iestādes sarūpējušas plašu svētku programmu.
Sestdien, 18. novembrī, Latvijas 105. dzimšanas dienas svinības sāksies plkst. 10.00 ar Svētku Dievkalpojumu Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcā.
No plkst. 10.00 līdz 16.00 daugavpiliešus un pilsētas viesus baudīt mājražotāju labumus aicina Svētku tirdziņš Rīgas ielā.
Rotko muzejs un Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” aicina uz apmeklējumu par īpašajām svētku cenām.
Plkst. 17.00 Vienības laukumā vienosimies kopīgā Latvijas himnas dziedāšanā, bet uzreiz pēc tam baudīsim īpašu svētku lāzeršovu.
Plkst. 18.00 Daugavpils teātrī notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienas svinības, kuru laikā tiks pasniegti Daugavpils valstspilsētas pašvaldības apbalvojumi “Gada balva” un “Mūža ieguldījums”.
Valsts svētku svinības turpināsies arī 19. novembrī, kad ikvienam būs iespēja doties aizraujošā ekskursijā pa Daugavpili kopā ar zinošo un atraktīvo gidu Artūru Fišeru. Ekskursijas sākums Vienības laukumā plkst. 12.00.
Savukārt pirmdien, 20. novembrī, plkst. 16.00 Valsts svētkiem par godu Daugavpils Kultūras pilī izskanēs koncertprogramma “Mārtiņš Brauns – Latvijai!”
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
