Valsts prezidents Daugavpilī tikās ar Latgales pašvaldību vadītājiem Pilsētas ziņas
Otrdien, 5. aprīlī reģionālās vizītes laikā Daugavpils Universitātē Valsts prezidents Egils Levits aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvi Ivetu Strupkāji par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
Uzrunājot klātesošos, diskusijas sākumā, Egils Levits uzsvēra, ka jāstiprina valsts un pašvaldību kopdarbību, lai labāk apzinātu kopīgi paveicamos uzdevumus – kā stiprināt mūsu sabiedrības saliedētību un solidaritāti, kā veicināt ekonomiku un cilvēku labklājību, kā labāk sniegt atbalstu Ukrainai un tās tautai, kā mazināt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmi uz mūsu tautsaimniecību.
Prezidents atzinīgi vērtēja Daugavpils dalību konkursā par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu: “Daugavpils ir kultūras pilsēta, Latvijas kultūras un Eiropas kultūras pilsēta. Tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka Daugavpils piedalās sacensībās par iespēju kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Daugavpils ir daudzslāņaina, vitāli koša un eiropeiska metropole, kur cits citam līdzās dzīvo un rada dažādu ticību, tautību un kultūru cilvēki. Daugavpilī vienotā kultūrtelpā satiekas viss latviski daudzveidīgais, kas raksturo mūsu sabiedrību un kas dod iedvesmu inovācijām kultūrā, zinātnē un mākslā.”
Runājot par pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz energoresursu cenu pieaugumu, E. Levits norādīja, ka svarīgi pilnībā atteikties no Krievijas enerģētiskā tirgus. Prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā, kā arī jāaktualizē jautājums par sašķidrinātās gāzes termināli Skultē.
Savukārt Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš neslēpa, ka prognozē ekonomisko krīzi, kuras kulminācija gaidāma rudenī. Pēc A. Elksniņa domām, ievērojamu apdraudējumu ekonomiskajai stabilitātei radīs iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, pieaugošais bezdarbs un inflācija. Visi šie faktori ir saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu. Lai šo cenu pieaugumu iedzīvotāji neizjustu tik strauji, Daugavpils pilsētas pašvaldības vadība kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sadarbojas, lai tuvāko gadu laikā Daugavpilī varētu sākties jaunu, ar atjaunojamajiem energoresursiem darbināmu katlumāju būvniecība.
Lai stabilizētu ekonomiskos rādītājus, A. Elksniņš aicināja valdību pārskatīt jautājumu par nodokļu bāzes likmēm: “Akcīzes nodoklis. Iespējams, samazinātais PVN pirmās nepieciešamības precēm. Iespējams, ir jāatgriežas pie mikrouzņēmuma nodokļa, jo tie cilvēki, kuri zaudēs darbu, vidējie vai mazie uzņēmēji ies pelēkajā zonā, un viņiem ir jāpiedāvā, iespējams, citi risinājumi. Es domāju, ka rudenī, tad, kad kāps cenas pienam, maizei līdz pat divām reizēm, būs jāskatās, kā iespējams regulēt uzcenojumu politiku lielveikalu tīklos.”
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas pašvaldības
Komunikācijas nodaļa
