3. janvāris - Daugavpils atbrīvošanas 95. gadadiena Pilsētas ziņas

1919. gadā Latvijas Armija padzina Bermonta karaspēku no Latvijas teritorijas, bet Latgale joprojām bija lielinieku varā. Sarkanās armijas spēki Latgalē bija diezgan ievērojami, tāpēc vajadzēja meklēt sabiedrotos. Latvijas Pagaidu valdība uzsāka militāru sadarbību ar Lietuvu un Poliju. 1919. gada decembrī Latvijas un Polijas armijas virspavēlniecība noslēdza līgumu par kopīgu kaujas darbību Latgales atbrīvošanā. 3. janvārī plkst. 11.00 Daugavpilī, pie krusta Slobodkā notiks piemiņas pasākums.

Dienas laikā piemiņas pasākumi un ziedu nolikšana notiks dažādās pilsētas kapsētās, kur atdusas Latgales atbrīvotāji un Višķos

Latvijas Austrumu frontē 1919. gada beigās atradās Latvijas bruņoto spēku Kurzemes divīzijas trīs pulki, Latgales partizānu pulks, Baltijas landesvērs un daļa no Latgales divīzijas, kopumā 10 000 karavīru.

Polijas karaspēka Operatīvās grupas komandiera ģenerāļa Edvarda Ridza-Smiglija pakļautībā bija Polijas 1. un 3. leģionu kājnieku divīzijas ar apmēram 30 000 karavīru.

1920. gada 3. janvārī plkst 6.30 no rīta sākās latviešu – poļu karaspēka uzbrukums Latgales frontē un cīņa par Daugavpils atbrīvošanu. Militārajā vēsturē tā pazīstama kā operācija „Ziema”.

Līdz 3. janvāra pēcpusdienai tika atbrīvota Daugavpils, plkst. 17.30 satikās Latvijas un Polijas karavīri.

Turpmākajās dienās tika atbrīvoti Višķi, Krāslavas apkārtne, un 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne.

1. februārī tika sasniegta Latvijas etnogrāfiskā robeža – Zilupe un tika noslēgts pamiers ar Padomju Krieviju.

 1928. gada 22. aprīlī svinīgi tika likti pamati 237 kritušo poļu karavīru piemineklim. Piemineklis, klātesot Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam un Polijas diplomātiskajiem pārstāvjiem, tika atklāts tā paša gada 22. jūnijā. Uz granīta sarkofāga bronzas plāksnes bija šāds uzraksts: „Latvijas Neatkarības cīņās kritušo varonīgo Polijas karavīru dārgai piemiņai. 1919.-1920.”

Tai pašā dienā Latvijas armijas karavīru brāļu kapos tika atklāts piemineklis 102 brīvības cīņās kritušajiem latviešu karavīriem. Uz šī pieminekļa ir uzraksts: „Latvju varoņiem pateicīgā tauta. 1928.”

1950.-1970. gados Padomju vara pilnībā iznīcināja poļu karavīru kapus.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gada 22. novembrī nopostītas kapsētas vietā tika atklāts jauns piemineklis poļu karavīru piemiņai.

Latviešu un poļu cīņai par Latvijas neatkarību 1919.-1920. gados  ir svarīgā militārā un vēsturiskā nozīmē abu valstu savstarpējo attiecību vēsturē.

Informāciju sagatavoja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs.