Jānis Lāčplēsis piedalās restaurēto pilsētu ģerboņu galeriju atklāšanā Rīgas Brāļu kapos Pilsētas ziņas
Šodien, 21. oktobrī plkst. 12.00. Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidents Guntis Ulmanis, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, īsi pirms izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadskārtas atklās Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galeriju, kas ir pilnībā atjaunota. Uz svinīgo pasākumu aicināti pilsētu pašvaldību vadītāji, to skaitā arī Daugavpils Domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Restaurācijas darbi ilga divus gadus un tos veica restauratori Ivo Grauduma vadībā. Kopējās projekta izmaksas ir Ls 57 126,77 no kuriem lielākā daļa ir tautas ziedojumi 2011. un 2012.gadā LTV akcijās 11. novembrī Lāčplēša dienā un otra daļa – piešķirtais pašvaldību līdzfinansējums.
RBKLVMF Fonda prezidents ģenerālis Juris Vectirāns saka: „Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir nozīmīgs Latvijas arhitektūras piemineklis. Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija izveidota 1930. – 1936.g. un ģerboņi izgatavoti un uzstādīti par pašvaldību ziedotiem līdzekļiem, kas savākti pēc Lāčplēša kara ordeņa kavaliera un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža 1935.g. aicinājuma. Mirdzas Stirnas, RBKLVMF valdes priekšsēdētajas, organizētā darbība Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atjaunošanai ir ievērojams ieguldījums mūsu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā”.
Mirdza Stirna, RBKLVMF valdes priekšsēdētaja norāda: „Darbs pie Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas Centrālās daļas ar tēlniecisko grupu Māte Latvija ar kritušiem dēliem ar 60 pašvaldību ģerboņu galeriju un Svētās zemes urnu ir pabeigts ļoti zīmīgā laikā – mūsu izcilā mākslinieka, tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadskārtas priekšvakarā, ko svinēs 28. oktobrī. Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies un ir plāns 2014.gadā restaurēt Noslēdzošo sienu ar Vidzemes – Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu, paredzēts pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm. Šogad ieplānotie darbi tika pabeigti, neskatoties uz restauratoru vagoniņa aplaupīšanu. Fonds šobrīd par tehniskiem pakalpojumiem un restauratoriem ir parādā Ls 6500, un speciālisti izdarīja visus nepieciešamos skavošanas un protezēšanas darbus, lai 29 no 30 ģerboņiem, kas bija sadalījušies uz pusēm, neaizietu bojā, jo šo kultūrvēsturisko elementu restaurācijas darbus nevarēja atlikt uz vēlāku laiku”.
Izziņai:
Dati par Rīgas Brāļu kapiem
1. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi iesvētīti 527 hektāri zemes Ķeizarmežā.
2. 1909. gadā tika sagatavots Meža kapu plānojuma projektus, ko vēlāk izmantoja arhitekts Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.
3. 1915. gada 25. maijā A. Zeidaks parakstīja Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.
4. 1920. gadā nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A. Zeidakam izveidot plānojumu. Lai to papildinātu ar monumentāliem pieminekļiem, tika izsludināti vairāki konkursi. Brāļu kapi veidoti un iecerēti kā karavīru atdusas vieta.
5. 1923. gadā konkursa komisija par labāko atzina Kārļa Zāles metu.
6. 1924. gada novembrī ielikts Brāļu kapu pamatakmens.
7. 1936. gada novembrī Brāļu kapi tika iesvētīti.
8. 1926. gadā jau bija iekārtota augšējā terase, 1927. gada 11. novembrī atklāta skulptūra Ievainotais jātnieks, 1928. gadā — otra grupa Ievainotais jātnieks, 1929. gadā — Mātes tēls, 1930. gadā — pabeigti centrālie vārti, 1933. gadā — pabeigts mūžīgās uguns altāris, 1936. gadā ansamblis tika svinīgi iesvētīts, bet 1937. gadā uzstādīta skulpturālā grupa Divi brāļi, kuras priekšā 1942. gadā guldīts pēdējā mājvietā tēlnieks Kārlis Zāle. Piemiņas ansamblis izveidots priedēm apaugušā kāpu zonā, par tā celtniecības materiālu izvēlēts vietējais materiāls — šūnakmens no Allažu apkaimes akmenslauztuvēm. Vienīgi piemiņas plāksnēm izmantots ievestais smilšakmens, bet skulpturālā grupa Divi brāļi darināta no Itālijas travertīna.
9. Tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Andreja Zeidaka radītais komplekss vienlaikus ir arhitektūras un dārzu mākslas šedevrs, valsts un militārās vēstures piemineklis. Rīgas Brāļu kapi ir ne tikai piemiņa Latvijas valstij nestajiem upuriem. Vairāk nekā jebkurš cits mākslas darbs Brāļu kapu ansamblis ļāva saglabāt pašcieņu un palīdzēja dzīvot tajā laikā, kad daudzu latviešu rakstnieku darbi bija noslēpti specfondos, daudzu latviešu mākslinieku vārdi noklusēti, latviešu pirmās kinofilmas «pazaudētas», kad jēdziens Latvijas valsts bija neskaidrs tēls.
10.Pēc otrā pasaules kara 1958. gadā sākta ansambļa restaurācija, kuras laikā izdarīti daži «labojumi», nomainot gada skaitļus centrālo vārtu fasādē, likvidējot krusta zīmi zem Mātes tēla un kapulaukā «pilnīgai vienlīdzībai» guldīti arī padomju karavīri. Šie labojumi ļāva padomju varas funkcionāriem iekļaut Brāļu kapus savos rituālos, taču netraucēja šajā tumšajā laikā latviešiem pieminēt savu valsti un savus varoņus. Arī ar svecītēm novembra vakaru tumsā.
Latvijas memoriālajā tēlniecībā Brāļu kapu ansamblis visu tā pastāvēšanas laiku vērtēts kā augstākais un nepārspētais sasniegums.
2013.gada 28.oktobrī tiks atzīmēta Kārļa Zāles 125. dzimšanas diena. Izcilajam latviešu tēlniekam, Tēvzemes balvas laureātam un Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsniekam profesoram Kārlim Zālem šai saulē bija lemti tikai 53 mūža gadi. Īsajā laika sprīdī, ko Dievs Meistaram atvēlēja, tika veikti diži darbi Latvijai – latvju tautas svētuma zīmes - Rīgas Brāļu kapu ansamblis /arhitekts Aleksandrs Birzenieks/ un Brīvības piemineklis /arhitekts Ernests Štālbergs/, kas ir kļuvuši par neatņemamu Latvijas kultūrvēstures daļu un ieņēmuši paliekamu vietu tautas sirdī, ceļot tās nacionālo pašapziņu un gara spēku.
Par izcilu ieguldījumu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, latviešu nacionālās kultūras attīstībā, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, 2012.g. Mirdzai Stirnai, Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda vadītājai Aizsardzības fonds piešķīris Lāčplēša Goda zīmi.
Inga Jaunzeme – Grīnvalde
mārketinga komunikāciju konsultante
RBKLVM Fonds
RBKLVM F prezidenta ģenerāļa Jura Vectirāna preses padomniece,
+ 371 26661199
Merķeļa iela 13, 428.birojs, Rīga LV 1050
