Ugunsdrošības noteikumi jāievēro ikdienā Pilsētas ziņas
Kaut arī pēdējos gados vērojama ugunsgrēku un tajos bojā gājušo skaita samazināšanās, Latvijas rādītāji, kas raksturo ugunsdrošību, ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, starp kurām tiek apkopota šī informācija. Saskaņā ar Starptautiskās ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas statistikas centru datiem, 2016. gadā uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem vidēji tika konstatēti 5,5 ugunsgrēki un 4,4 bojā gājušie, kas ir divas reizes vairāk kā vidējie rādītāji citās valstīs.
Kā rāda valsts dienestu dati, vairāk kā puse Latvijā reģistrēto ugunsgrēku notiek neuzmanīgas apiešanās ar uguni dēļ – 2016. gadā tas bija par iemeslu 60,8% ugunsgrēkiem.
No negadījumiem var izvairīties , ja cilvēki būs uzmanīgāki ar uguni, kā arī veltīs vairāk laika ugunsdrošības normām un prasībām. “Diemžēl, ugunsdrošības noteikumu ievērošana valstī nav prioritāte,” saka SIA "FN-SERVISS" valdes priekšsēdētājs Edgars Rozentāls viens no Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas biedriem. 2013. gadā un 2014.gadā inspektori katrā pārbaudē vidēji noteica 4 pārkāpumus, turklāt gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus fiksēja, ka pārkāpumu daudzums nemainās.
Tas apstiprina Valsts kontroles revīzijas secinājumus – iepriekš konstatētie pārkāpumi 70,1% valsts un pašvaldību iestāžu un objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei netiek novērsti, turklāt aptuveni pusē objektu gadiem situācija netiek labota. Bez tam , lielai daļai iestāžu nepietiek līdzekļu – 31,0% izglītības iestādes, 28,6% kultūras un sporta centri, 26% medicīnas un sociālās iestādes netiek nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi un ugunsdrošības un ugunsdzēšanas sistēmu.
Pārkāpumi ugunsdrošības normu neievērošanā konstatēti objektos, kur notiek būvniecības darbi. Visbiežāk tiek smēķēts speciāli tam neparedzētās vietās, strādnieki nav noklausījušies instruktāžu par ugunsdrošības noteikumiem, nav pietiekoši ugunsdzēsības līdzekļu.
“Ugunsdrošība neaprobežojas tikai ar instrukciju izstrādi, ikgadējām darbinieku apmācībām, ugunsdzēsības aparātiem utt. Vairākums normatīvo aktu ir instruments, lai nodrošinātu drošību katrā uzņēmumā un mājsaimniecībā. Bet svarīgāk par uzskaitīto ir , kā mēs uzvedamies kā indivīdi un mūsu darbība ārkārtas situācijās,” uzsver E. Rozentāls.
Vairums defektu var novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem, ja vien atbildīgajām personām un sabiedrībai ir atbilstošās zināšanas un izpratne par ugunsdrošību kā pret dzīves pamatprasībām nevis kā apgrūtinošu administratīvo slogu.
Latvijas Ugunsdzēsības asociācija - ir brīvprātīga, profesionāla biedrība, kuras pamatmērķis ir sekmēt tās biedru savstarpējo sadarbību un profesionālo izaugsmi, aizstāvēt savu biedru saimnieciskās, ekonomiskās un tiesiskās intereses, kā arī aktīva darbība Latvijas ugunsdzēsības pakalpojumu sniegšanas tirgū un savu biedru pārstāvniecība pašvaldību un valsts institūcijās.
Latvijas Ugunsdzēsības asociācija
