PAS “Daugavpils siltumtīkli” vadītājs A. Karpenko: “Vērojot jaunās katlumājas būvniecību, jāatzīst, ka inženierdoma ir krietni attīstījusies” Pilsētas ziņas

Šobrīd Daugavpilī, SC-2 teritorijā, Silikātu ielas apkaimē tiek būvēta jauna katlumāja, kas tiks kurināta ar šķeldu. Šādas katlumājas Latvijā nav retums, taču Daugavpils projektam ir dažas savdabīgas iezīmes, kuras, apmeklējot būvlaukumu, īpaši akcentēja  PAS “Daugavpils siltumtīkli” vadītājs Aleksandrs Karpenko.

A. Karpenko stāsta: “Galvenā nianse, kas atšķirs mūsu jauno katlumāju no līdzīgiem objektiem Latvijā, ir tā, ka tās būvniecības laikā tiks apspēlēts dabīgais reljefs, kas izveidojies šeit pirms ilgāka laika. Silikātu ielas braucamā daļa iz daudz augstāka par SC-2 atrašanās vietu, un, lai tiktu uz siltumcentrāli, jānobrauc no kalna. Katlumājas būvniecības projekts paredz šo kalnu izmatot kā aptuveni 20 m augstu nogāzi, pa kuru nenobraucot lejā, šķeldas vedēji izkraus kurināmo, un pa kuru tas ātri tiks līdz pašai katlumājai. Vizuāli tas izskatīsies tā, ka katlumājas ēka tiks burtiski iebūvēta kalnā.”

Tomēr šāda šķeldas katlumājas “iebūvēšana nogāzē” tehniski nav nemaz tik viegli paveicama. Pirms to izdarīt, nogāzi jānostiprina. Tas tiek darīts ar lielas metāla rievsienas palīdzību, par ko sīkāk pavēstīja ģenerāluzņēmēja SIA “Monum” būvdarbu vadītājs Oļegs Plotko: “Pašlaik virs zemes mēs redzam aptuveni 4 m augstu rievsienu, taču vēl aptuveni 10 m no tās nav redzami, jo atrodas zem zemes virsmas. Kad mēs iebetonēsim pamatus līdz augstuma atzīmei 3,48 m no nulles, tad mēs izņemsim šo rievsienu un aizbērsim nogāzi līdz vajadzīgajai augstuma atzīmei. Tad izveidosim augstumizturīgo slāni, uzliksim šķembas, bet virs tām asfaltu”.

Vēl viena pazemes konstrukcija gan netiks izņemta laukā. Tas ir jaunā 40 m augsta dūmeņa pamats un kompensējošais mehānisms. Trīs metru dziļumā ir veidota cieta betona pamatne, bet 12 metru dziļumā – iedzīti masīvi stieņi, pateicoties kuriem jaunceļamajam dūmenim nebūs vajadzīga atsaite. Proti, tā nešūposies vējā, kaut gan tai nebūs nekādu virszemes stiprinājumu.

“Vērojot būvlaukumā pašreiz notiekošo, es varu secināt tikai vienu - ka inženierdoma ir krietni attīstījusies pēdējo laiku laikā, un tās sasniegumus mēs tagad redzam tepat, Daugavpilī. Inženieri un projektētāji ir izcili pastrādājuši, bet tagad būvnieki vērīgi un profesionāli realizē viņu idejas un risinājumus,” atzīst Aleksandrs Karpenko.

Jaunās šķeldas katlumājas ar 20(+4) MW jaudu būvniecību Daugavpilī paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Projekta būvuzņēmējs ir SIA “Monum”, bet tā izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro, no kuriem 4 000 000 līdzfinansēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja:

PAS “Daugavpils siltumtīkli”