27. APRĪLIS – LATGALES KONGRESA DIENA Pilsētas ziņas
Akcentējot vēsturiskos notikumus un stiprinot reģionālo identitāti, kopš 2019. gada 27. aprīlis ir noteikts par Latgales kongresa dienu. Šis datums izraudzīts, jo 1917. gada 26. un 27. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kurā tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Šis lēmums bija nozīmīgs sākumpunkts vēlākajai neatkarīgas Latvijas Republikas dibināšanai.
1917. gada 26.-27.aprīlī (pēc jaunā stila 9.-10.maijā) Rēzeknē notika Pirmais Latgales kongress. Tajā Latgales latvieši pieņēma lēmumu par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējiem latviešiem, izveidojot savu autonomu valsti. Šis bija fundamentāls lēmums turpmākajā ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.
Līdz ar politiskās situācijas izmaiņām Krievijā pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, radās labvēlīgi priekšnosacījumi, lai īstenotu tautu pašnoteikšanās tiesības. Izmantojot jaunās brīvības, Krievijas impērijas teritorijā tika gāztas vecās varas struktūras un veidotas jaunas demokrātiskas pārvaldes institūcijas. Savus kongresus sasauca ne tikai Latgalē, bet arī Kurzemes un Vidzemes guberņās dzīvojošie latvieši. Latgales kongresa organizēšana sākās uzreiz pēc Februāra revolūcijas. Organizatoriskos darbus uzņēmās latgaliešu inteliģence, kas koncentrējās Pēterpilī (Sanktpēterburgā).
Jau 1917. gada martā Pēterpilī, klātesot 66 Latgales latviešiem, tika pieņemts lēmums par nepieciešamību Latgalei apvienoties ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem. Šajā sanāksmē sadūrās 2 viedokļi par Latgales nākotni – garīdznieks Franča Trasuns uzsvēra, ka latgaliešiem jāapvienojas ar pārējiem latviešiem, bet inženieris uzstāja uz Latgales autonomiju Krievijas sastāvā.
Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 26. un 27. aprīlī (pēc jaunā stila 9. un 10. maijā) Rēzeknē. Kopumā kongresā piedalījās 232 delegāti, bet balss tiesības bija tikai Latgales latviešiem. Par delegātiem kļuva Latgales draudžu un pagastu pārstāvji, latgaliešu biedrību, strēlnieku un koloniju pārstāvji. Mazākumtautību pārstāvjiem balsstiesības netika piešķirtas, bet tie tika aicināti piedalīties kā viesi. Kopumā kongresā piedalījās 118 aicinātie viesi, starp tiem arī vēlākais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
Kongress tika aizvadīts emocionālā gaisotnē. Rēzeknē pulcējās gan latviešu apdzīvoto novadu apvienošanās idejas piekritēji, gan pretinieku. Notika asas diskusijas, sadursmes un pat uzbrukumi. Latgales kongresa norise atspoguļota tā laika preses izdevumos, dalībnieku atmiņās, kas fiksētas vairākus gadus pēc pasākuma. Jāpiebilst, ka Pirmā Latgales kongresa protokolu un rezolūcijas oriģināli nav saglabājušies, pieejami tikai to noraksti.
Runājot par ceļu uz neatkarīgu Latvijas valsti, vēstures grāmatās nereti tiek aizmirsts 1917. gada Latgales kongress un tajā pieņemtie lēmumi, kā arī citi Latgales vēsturē nozīmīgi notikumi. Latgales nozīme Latvijas valstiskuma veidošanās procesā aktualizēta vien pēdējo gadu laikā, un kopš 2019. gada Latgales kongresa diena noteikta par svinamu dienu visā valstī.
Atzīmējot Latgales kongresa dienu, 27. aprīlī, tiešsaistē notiek dažādas, šai dienai veltītas aktivitātes. Visas dienas garumā Latgaliešu kultūras ziņu portāla www.lakuga.lv var sekot līdzi latgaliskajām aktivitātēm – novadu mācības nodarbībām ar Ēriku Zepu, Dāvi Suharevski un Eviku Muiznieci; konkursa “Tāva sāta myužam svāta” noslēgumam; latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures olimpiādes un skatuves runas konkursa “Vuolyudzāni” uzvarētāju sveikšanai; kā arī svinīgajai Latvijas Republikas Saeimas sēdei.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas domes
Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa
