Kūlas dedzinātāji uzdarbojas arī ārkārtas situācijas laikā Pilsētas ziņas
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta oficiālo statistiku, kopš šī gada sākuma Latgales reģionā ir reģistrēti 310 sausās zāles degšanas gadījumi – divreiz mazāk nekā pērn. Samazinājās arī kūlas degšanas izraisīto traģisko gadījumu skaits. Speciālisti to skaidro ar nestabiliem laika apstākļiem un iedzīvotāju pašizolāciju koronavīrusa pandēmijas dēļ.
Kopumā šajā sezonā Daugavpilī tika nodzēsti 118 degošas kūlas laukumi, bet Daugavpils novadā likvidēti vairāk nekā 50 kūlas ugunsgrēki. Kā parasti, visbiežāk uguns stihija plosās Daugavas kreisajā krastā, Grīvas, Niderkūnu un Liginišķu mikrorajonos. Arī šogad degšanai bija pakļautas lielas teritorijas. Lielākais ugunsgrēks reģistrēts marta beigās – kopumā izdega 20 hektāru liela platība. Kūla deg arī kultūras objektu tuvumā. Pirms dažām dienām ugunsgrēks izcēlās netālu no Daugavpils cietokšņa: vaļņu iekšpusē izdega 5 hektāri sausas zāles un krūmu.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un policija atgādina, ka sausās zāles dedzināšana un zemes nepienācīga apsaimniekošana, kas var izraisīt kūlas aizdegšanos, ir administratīvi pārkāpumi, par kuriem var tikt uzlikts naudas sods. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Šādi ugunsgrēki ir īpaši bīstami vējainā laikā, jo degšana var kļūt nekontrolējama, liesmām pārmetoties no laukiem uz dzīvojamo teritoriju. Ja jūs kļuvāt par liecinieku ugunsgrēkam – nekavējoties zvaniet 112!
Ārkārtas situācijas dēļ VUGD patlaban nesniedz konsultācijas klātienē, kā arī neveic dzīvojamā sektora un dūmu detektoru regulāras pārbaudes. Iedzīvotājus aicina būt uzmanīgiem – krāpnieki var uzdarboties, uzdodoties par pārbaudes speciālistiem. Par šādām pārbaudēm īpašnieku vai par nekustāmo īpašumu atbildīgo personu vienmēr informē iepriekš.
Sižetu sagatavoja Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.
