“Inženieru arsenāla” entuziasti: Dmitrija Haritonova mirdzošā retro kolekcija Pilsētas ziņas

Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” turpina iepazīstināt lasītājus ar tehnikas entuziastiem, pateicoties kuriem tapusi centra plašā un daudzveidīgā ekspozīcija. Viens no retro tehnikas kolekcionāriem, kurš palīdzēja veidot plašo tehnikas un industriālā dizaina centra ekspozīciju, ir daugavpilietis Dmitrijs Haritonovs. “Inženieru arsenāla” ekspozīcijā kopumā skatāmas vairāk nekā 20 vienības no Dmitrija privātās kolekcijas. Nozīmīga viņa kolekcijas daļa ir motocikli un to ekipējums, kas kļuva par “Inženieru arsenāla” spīdvejam veltītās ekspozīcijas kodolu.

Jāmin arī nozīmīgs fakts, ka Dmitrija tēvs ir titulētais spīdvejists – 1978. gada Latvijas čempions, 1979. gada PSRS junioru spīdveja sacīkšu bronzas medaļas ieguvējs Valērijs Harotonovs. Tāpēc Dmitrijs savulaik tik ļoti iemīlējis šo sporta veidu.

 
Dmitrijs Haritonovs pie mirdzošā 1965. gada "Jawa" spīdveja motocikla.

Kad un kā radās Jūsu interese par retro tehniku? Vai tā saistīta ar spīdveju?

Protams, ka tā ir saistīta ar spīdveju. Kopš 5 gadu vecuma kopā ar tēti bieži gāju uz stadionu “Lokomotīve”, kur vēroju braucējus, mehāniķus. Tas bija pārsteidzoši. Apmēram 12 gadu vecumā pats sāku ņemties ar mopēdiem un citu tehniku. Patiesībā šī ir mana aizraušanās visas dzīves garumā.

Mans pirmais nopietnais retro pirkums, kas tagad atrodas šeit – “Inženieru arsenālā”, ir trešās sērijas “Volga” GAZ-21 (1963. g.). Es to vienkārši ieraudzīju, braucam pa Imantas ielu, un manī kaut kas “iedegās”. Ļāvos šai sajūtai un pēc brīža “Volga” jau bija mana. Jāsaka, ka nopirku to bez īpaša mērķa. Pat nebiju domājis, ka ar to braukšu un dižošos. Starp citu, nopirku to arī no kolekcionāra.

Man nebija nekādu īpašu priekšrocību attiecībā uz automašīnām, motocikliem vai kravas automašīnām. Man vienkārši patika skaista tehnika ar mazu nobraukumu un militārie transportlīdzekļi.

Perfekti saglabājies motocikls "Jawa 350" ar blakusvāģi oriģinālajā rūpnīcas koka kastē

“Inženieru arsenāla” komandai joprojām nav izdevies noskaidrot – kā Jums izdodas atrast tehniku tik labā stāvoklī?

Tā nav nejaušība – tas ir laiks, darbs un informācija. Es pat teiktu, ka sākumā es pārāk daudz laika veltīju tehnikas meklējumiem. Gadījās pat naktīm negulēt – īpaši tad, kad Holandē sākās retro automobiļu izpārdošanas bums. Šķiet, ka tas bija 2009. gads. Vienā brīdī tur tika ieviests ļoti augsts nodoklis vecajai tehnikai, un daudzi sāka atteikties no pārvietošanās ar retro transportlīdzekļiem. Starp šādām mašīnām bija eksemplāri ar 50-60 tūkstoši kilometru nobraukumu. Tā es iegādājos pilnīgi funkcionējošu “Mercedes-Benz W123”. Laiku pa laikam braucu arī ar to. Vispār cenšos turēt mašīnas darba stāvoklī. Katru manas kolekcijas transportlīdzekli, kas atrodas “Inženieru arsenālā”, var iedarbināt un braukt, ieskaitot arī spīdveja motociklus.

Runājot par spīdveju un ņemot vērā Jūsu tēvu tēva panākumus spīdvejā, vai Jūs pats arī braucāt pa izdedžu trasi?

Es sapņoju par spīdveju, jo esmu izaudzis ar motoru rūkoņu. Periodiski pat palīdzēju sagatavot trasi. Ļoti gribēju nodarboties ar spīdveju, bet tētis drošības apsvērumu dēļ nelaida un nemaz neļāva man izmēģināt savus spēkus.

Vēlāk, kad izaugu, es pats sev noorganizēju “treniņus”. Paņēmu motociklu, kuram bija riepas ar radzēm, notīrīju “trasi” uz aizsalušā ezera un braucu. Tad gan es sapratu, ko īsti nozīmē braukt bez bremzēm. Atklāti sākot, ledus spīdvejs ir daudz bīstamāks. Traumas uz izdedžu trases un uz ledus nav viens un tas pats.

Vispār, esmu priecīgs, ka pilsētā tagad ir tāda “svinīga telpa”, kas veltīta spīdvejam. Stadionā “Lokomotīve” joprojām nav spīdveja muzeja, lai gan šī sporta veida vēsture Daugavpilī ir ļoti piesātināta – ir ko pētīt un stāstīt.

Mazs padomju laika retums - moto piekabe "Jenot"

Jūsu spīdveja retro motociklu stāvoklis izbrīna. Kā izdevās panākt tādu kvalitāti?

Ir meistari, kurus es labi pazīstu un kuriem uzticos. Man ir savs speciālists, bet tas ir mans noslēpums. Viņš dzīvo Polijā un ir cieši saistīts ar spīdveja industriju. Tādam darbam ne vienmēr der pat prasmīgākais mehāniķis. Arī šie eksponāti, kas pašlaik skatāmi “Inženieru arsenālā” savulaik bija nesmuki un sasisti.

Ko Jūs novēlētu “Inženieru arsenālam”?

Novēlu ātrāk “tikt uz kājām” un saņemt vēl lielāku atbalstu no gādīgiem cilvēkiem!

Tāpat kā daudzi citi retro tehnikas īpašnieki, arī Dmitrijs pats piedalījās savu automašīnu transportēšanā uz "Inženieru arsenāla" telpām

Interesanti fakti:

• Neskaitot lieliski saglabājušās automašīnas “Volga”, “Žiguli”, motociklu “Jawa” un citu tehniku, Dmitrijam Horitonovam pieder arī citas retas un interesantas tehnikas vienības, piemēram, moto piekabe “Jenots”;
• “Sapņu mašīna”, kuru Dmitrijs vēlētos savā kolekcijā, ir jaudīgais Ford Mustang “Eleanor” (1967. g.);
• “Inženieru arsenāla” spīdveja sektorā ir apskatāmi Dmitrija un bijušā braucēja Maksima Bogdanova motocikli, kā arī citu Daugavpils spīdvejistu eksponāti;
• 5. maijā, "Inženieru arsenāla" atklāšanas ietvaros, spīdveja sekcijā apmeklētāji varēs satikt vairākus slavenus Daugavpils spīdvejistus.

"Inženieru arsenālā" sāk pukstēt motoru sirds! Sajūti motoru sirdspukstus caur ekspozīcijām, meistarklasēm, paraugdemonstrējumiem un citām aizraujošām aktivitātēm, kas ar mūzikas skaņām piepildīs “Inženieru arsenāla” pagalmu.

Centra atvēršanās – 5. un 6. maijā! NĀC un SAJŪTI, kā pukst motoru sirds!!!

#inzenieruarsenals #motorusirds