Grigorijs Semjonovs: Aicinu vakcinētos stāstīt par savu personīgo pieredzi Pilsētas ziņas

Covid-19 pandēmijas zīmē Latvijā aizrit jau otrais gads. Koronavīrusa upuru skaits jau mērāms tūkstošos, bet desmitiem tūkstošu šo slimību izdevās pārvarēt, pateicoties laicīgai hospitalizācijai un mediķu profesionālajam darbam. Taču līdz uzvarai pār slimību vēl ir tālu – zemie vakcinācijas rādītāji, Latvijas iedzīvotāju neuzticēšanās varas iestādēm, ārstniecības personu trūkums un "izdegšana" kavē iespēju Latvijai atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Par šīm problēmām un sabiedrības līdzdalības iespējām cīņā pret Covid-19 stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) vadītājs Grigorijs Semjonovs.

Darbiniekiem draudēja ar dakšām

Grigorijs Semjonovs norāda, ka situācija DRS ir kritiska. “Mēs gandrīz pilnībā esam izsmēluši esošos cilvēkresursus, esošo gultu fondu, bez iespējas paplašināties un veidot papildu rezerves. Tas nozīmē tikai to, ka mēs atrodamies tādā stāvoklī, ka, iespējams, tuvākajā laikā būs apdraudēta tādu pakalpojumu pieejamība, kas attiecas par uz neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Pašlaik uz atvēlētajām 263 gultām mums vidēji ir 250 Covid-19 pacienti. Diennakts laikā iestājas apmēram 35-40 pacienti. Pateicoties tam, ka daļa pacientu ir gados jauni un viņu veselības stāvoklis stabilizējas, mums ir iespēja atbrīvot gultas un uzņemt pacientus ar smagāku stāvokli. Mūsu mediķiem katru dienu nākas lūgties, lai nevajadzētu sākt pacientu šķirošanu un atteikt kādam medicīniskās palīdzības sniegšanu,” situāciju slimnīcā raksturo tās vadītājs.

“Mūsu ārsti un medicīnas personāls ir uz fiziskās un emocionālās izdegšanas robežas. Apmēram 80 DRS darbinieku ir inficējušies ar Covid-19 un nevar iesaistīties darba procesā, te arī darbojas sava veida konveijers, paldies Dievam, neviens no viņiem nav nonācis slimnīcā, kā pacients. Briesmīga emocionālā spriedze, bez iespējas ne tikai ieturēt pusdienas, bet arī iedzert ūdeni vai apmeklēt tualeti, agresija no sabiedrības puses, pārmetumi ārstiem par nespēju visiem nekavējoties palīdzēt - tas burtiski iekšēji iztukšo ārstus. Es atbalstu savus darbiniekus, cik spēju – ar uzmundrinošām sarunām un labiem vārdiem, cenšos sabalansēt grafiku, kas ļautu vismaz nedaudz atpūsties starp maiņām, bet viss velti, jo mediķu trūkums ir katastrofāls, bet pacientu, arī to, kas ir smagā stāvoklī, kļūst arvien vairāk,” stāsta G. Semjonovs.

Slimnīcas vadītājs izsaka dziļu pateicību DRS darbiniekiem par izturību, atsaucību un uzticību vadības lēmumiem, kas ļauj ātri pārprofilēties un nodrošināt ārstniecības procesa nepārtrauktību. “Jums nav ne jausmas, ar ko ārstiem, sanitāriem un medmāsām ir regulāri jāsaskaras! Apvainojumi ir mazākais ļaunums. Daudz sliktāk ir tad, ja zemas oksigenācijas dēļ vai pie svārstīga skābekļa piesātinājuma (neievērojot ārsta noteikto terapiju) pacienti uzvedas neadekvāti un kļūst agresīvi. Darbiniekiem pat draudēja ar dakšām. Cilvēki nesaprot, ka viņi bez skābekļa maskām nevar elpot, bet viņi tāpat tās rauj nost, ar rokām un kājām cīnās ar ārstiem, daži pat mēģina aizbēgt, bet pēc tam krīt, smokot no skābekļa trūkuma. Tas tiešām ir biedējoši! Es pat iedomāties nevaru, kā mūsu darbinieki to iztur katru dienu – strādāt dubultu vai pat trīskāršu slodzi, īpaši šādos emocionāli smagos apstākļos ir varonība,” saka G. Semjonovs.

Pacientu nāve kļuvusi par ikdienu

Veselības ministrija vairākkārt aicinājusi privātajā sektorā strādājošos mediķus iesaistīties Covid-19 pacientu ārstēšanā. Oktobra sākumā darbam reģistrējušies ap 400 mediķu. “Mēs trīs reizes saņēmām datu apkopojumu par personām, kas varētu strādāt Latgales reģionā. Nonākot līdz tiešam kontaktam, daļa atturas, norādot, ka anketu aizpildījuši nejauši,” atklāj slimnīcas vadītājs.

“No vienas puses es saprotu šos cilvēkus – kāpēc strādāt burtiski uz frontes līnijas, ik dienu pakļaujot sevi riskam, regulāri strādāt virsstundas, un tāpat palikt par slikto priekš visiem, ja ir iespēja mierīgi strādāt privātajā sektorā, tīrā teritorijā, veicot plānveida operācijas un darbam veltot tik daudz laika, cik noteikts darba līgumā. No otras puses, te – parastajās slimnīcās reāli mirst cilvēki! Tas ir briesmīgi, ka pacientu nāve kļūst pat ikdienu. Mums tiesām ir nepieciešama palīdzība,” norāda G. Semjonovs.

Latgales iedzīvotājus informācija nesasniedza

Jau apmēram gadu visām sabiedrības grupām Latvijā ir iespēja bez maksas vakcinēties pret Covid-19, kas ievērojami samazina smagu slimības gaitu. “Vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, savukārt, Latgalē ir viszemākie rādītāji visā valstī,” konstatējis G. Semjonovs. “Protams, šādi rādītāji nav tāpēc, ka Latvijā un Latgalē dzīvo kaut kādi īpaši cilvēki, kuri atsakās ticēt zinātnei vai neizprot vakcīnas darbības principus,” uzsver G. Semjonovs, “galvenais faktors, kas nemotivē reģiona iedzīvotājus vakcinēties ir neatbilstoša komunikācija.”

“Galvenā kļūda jau pašā sākumā bija tā, ka ļaudīm stāstīja “puspatiesību”,” pārliecināts DRS vadītājs, “jau uzreiz vajadzēja runāt par visām iespējamajām blaknēm, riskiem, vajadzēja teikt, ka vakcinācija nav brīnumzāles, bet, pateicoties vakcīnai, cilvēkiem ir iespēja adaptēties, uzlabot savu imunitāti, ka tieši mūsu imunitāte un vakcīna, kas stiprina tās izturību pret vīrusu, ir vienīgais veids, kā cīnīties ar šo infekciju! Latgales reģionā, ņemot vērā lielo vecāka gadagājuma cilvēku skaitu un to iedzīvotāju plašo izplatību, kuri dzīvo tālu no pilsētām un novadu centriem, valdībai bija jārēķinās ar to, ka informatīvo kampaņu šeit nevar veikt ne caur interneta vietnēm vai sociālajiem tīkliem! Šie cilvēki nav pieraduši un neizmantos internetu, un tās ir viņu tiesības. Mums bija jāmeklē citi veidi, kā viņus uzrunāt.”

Pēc slimnīcas vadītāja teiktā, šodien situācija, lai arī lēnām, virzās uz slikto pusi. Līdz ar to Grigorijs Semjonovs valdības lēmumu izveidot mobilās vakcinācijas brigādes Latgales reģionā vērtē kā ļoti pareizu lēmumu. “Gan Rēzeknes, gan Daugavpils pilsētas pilsētu pašvaldības iesaistījās ar saviem informācijas resursiem, dalījās deputātu personīgo piemēru, sniedza brīvprātīgo palīdzību un nodrošināja transportu. Tas viss veicina vakcināciju aptveres pieaugumu,” saka Semjonovs.

Runājot par savu vakcinācijas pieredzi, Grigorijs Semjonovs uzsver, ka viņam kā slimnīcas vadītājam bija jārāda piemērs saviem kolēģiem: “Ja mēs runājam par nozari kopumā, tiem pareizajiem un labajiem piemēriem vienmēr jānāk no augšas. Man pat nebija īpaši daudz laika domāt – tiklīdz parādījās iespēja vakcinēties, es vakcinējos! 15. oktobrī es jau revakcinējos, lai atkal rādītu piemēru saviem kolēģiem. Runājot par amatpersonām, kurām sabiedrība uzticas un kuri aicina iestāties pret vakcināciju – tieši viņus jābiedē ar kriminālatbildību, lai viņi uzņemtos atbildību par to, kas pašlaik notiek slimnīcās. Viņi strādā uz savu politisko imidžu un nedomā par tām sekām, kas sagaida viņu vēlētājus.”

Vakcīna nav brīnumzāles, bet tā būtiski palielina izdzīvošanas izredzes

Viens no izplatītākajiem argumentiem, kāpēc daļa sabiedrības, tomēr izvairās no vakcinācijas – vakcinācija nepasargā no inficēšanās ar Covid-19. Grigorijs Semjonovs skaidro: “Vakcīna tiešām nav medikamentoza ārstēšana. Tomēr pabeidzot vakcinācijas kursu, ir iespēja pasargāt sevi un nostiprināt savu imunitāti. Slimības gaita vakcinētajiem un nevakcinētajiem pacientiem atšķiras. Nevakcinēts pacients, kas saskaras ar Covid-19, dabū intensīvāku vīrusa devu. Tie, kuri jau izgājuši vakcināciju, ir adaptējušies un vieglāk iziet visu ārstēšanas kompleksu. Protams, būs arī tādi daži, reti gadījumi, kad vakcinēts pacients nonāk reanimācijā. Divos gadījumos mūsu slimnīcā, reanimācijā nonāca vakcinēti cilvēki ar izteiktu lieko svaru, ar kompleksām kardioloģiskām saslimšanām un diabētu. Ļoti reti starp mirušajiem ir arī vakcinētie, taču šajos atsevišķajos gadījumos pacienti bija vecāka gadu gājuma cilvēki, kuru organisms bija dažādu hronisku slimību novājināts. Šajos gadījumos Covid-19 vienkārši kļuva par palaišanas mehānismu, kas izraisīja to saasināšanos. Vidēji 12 % no kopējā Covid-19 pacientu skaita ir vakcinēti, 88% - nevakcinēti. Manuprāt, skaitļi uzskatāmi parāda, ka vakcīna darbojas.

DRS vadītājs norāda, ka vakcinētam cilvēkam pēc Covid-19 ir vieglāk atgriezties ierastajā dzīvē bez komplikācijām, bez papildus hroniskām saslimšanām un nekļūstot par invalīdu.

Vislabāk vakcinēties motivēs paši vakcinētie

Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs un Nacionālais veselības dienests regulāri informē par aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19, sniedz atbildes uz jautājumiem un publicē dažādu pētījumu datus. Tomēr, kā atzīst Grigorijs Semjonovs, šos informācijas resursus pārsvarā lieto cilvēki, kas jau ir vakcinējušies un ārstniecības personas. “Ja mēs gribam uzrunāt lielāko sabiedrības daļu, kas pieradusi saņemt informāciju un skaidrojumus no kaimiņiem, draugiem vai no sociālajiem tīkliem, un viņiem pamatā ar šo argumentāciju pietiek, tad jānāk klajā sociālajos tīklos, televīzijā, jāmeklē viņu jautājumi, uz kuriem jāsniedz atklātas atbildes – sākot ar blaknēm, mirstību un pārējām lietām,” pārliecināts DRS vadītājs.

Izvērtējot sabiedrības līdzdalības iespējas vakcinācijas veicināšanā, Grigorijs Semjonovs saka: “Visiem, kas ir vakcinējušies, jācenšas uzrunāt apkārt esošos, tiešām stāstot patiesību – kā gāja, kādas bija blakusparādības. Arī man gan pēc otrās, gan trešās injekcijas gāja diez gan slikti. Patiešām, bija izteiktas blakusparādības drudzis, vājums un kaulu sāpes. Bet tas viss liecina tikai par to, ja es būtu saskāries ar pilnvērtīgu vīrusu Covid-19, nevis tā laboratoriski novājinātu versiju, sajūtas būtu daudz sliktākas. Mēs visi, kas esam izgājuši cauri šīm vakcinācijas blaknēm, bez vakcīnas vienkārši būtu nonākuši slimnīcā vai sliktākajā gadījumā – kapsētā! Par to pastāvīgi jāstāsta, ar to jādalās un nav jābaidās!”

Materiālu sagatavoja:

Daugavpils pilsētas pašvaldības

Komunikācijas nodaļa