Daugavpils kandidē Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam un aicina iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties Pilsētas ziņas

Trešdien, 3.februārī, preses konferencē Daugavpils domes vadība un sadarbības partneri medijus iepazīstināja ar Daugavpils mērķiem un sabiedrības līdzdalības iespējām, uzsākot pieteikuma sagatavošanu konkursā par titulu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”. Daugavpils ar tās bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, dinamisko attīstību un aktīvajām kopienām ir apņēmības pilna iegūt titulu un aicina iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties.

Daugavpils dome, iepazīstoties ar Eiropas kultūras galvaspilsētu piemēriem un pieredzi, vienbalsīgi atbalstīja pilsētas kandidatūru šim starptautiski nozīmīgajam titulam. Pieteikuma sagatavošana ir saruna, ko pašvaldība iniciē starp nozarēm un sabiedrības interešu grupām par pilsētas attīstību vairāku gadu posmā. Aptaujājot iedzīvotājus, izkristalizējas, ka pilsētnieki vēlas Daugavpili redzēt radošu, zaļu, daudzveidīgu un tādu, kurā jauniešiem ir iespējas realizēt savas idejas.

“Pilsēta pieņēmusi šo izaicinājumu, jo gan pats tituls, gan kandidēšana tam dos pilsētai papildu publicitāti un lielāku starptautisku atpazīstamību. Daugavpils pilsēta šo kandidēšanas iespēju saredz plašākā mērogā un vēlas popularizētu visu reģionu un stiprinātu sadarbību ar Latgales pašvaldībām. Viens no Daugavpils galvenajiem mērķiem, piedaloties konkursā, ir izmantot kultūras procesu kā kopīgas valodas meklēšanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un arī Eiropai,” uzsver Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska akcentēja: “Daugavpils ir jaudīga, skaista pilsēta, ne velti visi viesi, kas pie mums ir atbraukuši, allaž ir patīkami pārsteigti. Varam lepoties ar mūsu talantīgajiem cilvēkiem un kultūras objektiem. Pieteikuma sagatavošanu uzlūkojam kā nozīmīgu daļu no pilsētas vidējā un ilgtermiņa attīstības stratēģijas, lai caur kultūras procesu stiprinātu Daugavpils pilsētu, aktualizētu lidostas nepieciešamību un infrastruktūras sakārtošanu.” L.Jankovska atgādināja, “par cietokšņa atjaunošanu sākotnēji bija daudz skeptiķu, bet redzams, ka tā bija pareiza izvēle, un arī Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma procesā būsim tikai ieguvēji”. Kandidēšanas procesā ļaus kompleksi sajūgt kopā infrastruktūras projektus, piesaistīt papildu finanšu avotus un attīstības projektus piepildīt ar saturu. Pilsēta vēlas izveidot Oskara Stroka brīvdabas koncertzāli, turpināt cietokšņa un Stropu ezera vides pilnveidi.

Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis norāda: “Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Daugavpilij ir svarīgs augstākam lidojumam. Latvijā ļoti bieži no Rīgas pozīcijām uz Daugavpili raugās, kā uz provinciālu krievvalodīgu pilsētu, kaut gan Daugavpils, manuprāt, daudzās lietās ir mazāk provinciāla, kā pati galvaspilsēta, kaut vai ar multikulturālo, toleranto kultūrvidi, kur dažādas tautības spēj sadzīvot kopā un bagātināt viena otru. Daugavpils tēlam šis statuss dotu daudz vairāk, nekā mēs pašreiz varam aptvert”.

Būtiski apzināties, ka kultūras galvaspilsētas projektā kultūra tiek aplūkota visplašākajā nozīmē, tāpēc pieteikumā tiks iekļauts gan zinātnes, gan izziņas un pētniecības aspekts, Daugavpils reģiona intelektuālais potenciāls un talanti. Daugavpils pētniekiem ir nozīmīgi starptautiskie sakari un sasniegumi, un, līdzīgi kā Arvīda Barševska Filipīnās atklātā vabole, kas nes Daugavpils vārdu, arī Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā iekļautajām idejām jāatklāj patiesais Daugavpils potenciāls.      

Kopīgas valodas meklējumi ir Daugavpils Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 vadmotīvs, skatoties uz kultūras procesiem kā kopīga valodas meklēšanu, radīšanu un lietošanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un Eiropai. Pieteikumā veidošanā nozīmīga loma ir visu sabiedrības grupu un nozaru savstarpējai sadarbībai. Mākslai un kultūrai šajā procesā ir sabiedrības “līmes” funkcija, radot mākslinieciski daudzveidīgas sarunāšanās un satikšanās formas, lai runātu gan par zaļās domāšanas kultūru, gan uzņēmējdarbības un inovāciju kultūru, zinātkāres un kritiskās domāšanas kultūru un arī sabiedrības veselību, labjūtu, solidaritātes un savstarpējas palīdzības kultūru.

“Darbojoties starptautiskā laikmetīgās mākslas vidē, tostarp jau desmit gadus esot Daugavpils pašvaldības kultūras telpā un trīsdesmit gadus pilsētā, ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Daugavpilij piestāv ambīcijas un spējam tās realizēt. Un turpmākie seši sagatavošanās gadi kultūras sektorā strādājošajiem šo sajūtu ļaus attīstīt un nostiprināt vēl pamatīgāk,” atzīst prestižā un starptautiski pazīstamā Marka Rotko centra vadītājs Māris Čačka.

Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma izstrādes darba grupas koordinatore Diāna Soldāne atgādina, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma izstrādē ļoti aktīvi līdzdarbojas pilsētas iestādes un radošie cilvēki.  Līdz 22.februārim iedzīvotāji elektroniskā aptaujā ir aicināti paust savu viedokli par kultūras patēriņa un līdzdarbības iespējām. Visu februāri ikviens daugavpilietis – lai kur Latvijā vai pasaulē dzīvotu, var iesniegt savu ideju Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 pasākumu programmas pilnveidošanai. 5.februārī notiks koprades pasākums – iedzīvotāju forums, kurā dažādu nozaru un interešu grupu pārstāvji aicināti mijiedarboties un attīstīt inovatīvas idejas nākotnes projektiem kultūras, izglītības, pilsētvides, radošās uzņēmējdarbības un citās jomās. Tuvākajā laikā sekos radošās darbnīcas par kultūras mantojuma saglabāšanu un iedzīvināšanu un pilsētvides pilnveidošanu.

Par Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvu:

Līdzdalību konkursā apstiprinājušas vēl septiņas citas Latvijas pilsētas – Cēsis, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja un Valmiera.

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas Savienības iniciatīvām, kas aizsākta 1985.gadā ar mērķi sekmēt kultūru daudzveidību Eiropā, iedzīvotāju piederības sajūtu kopējai Eiropas kultūrtelpai, veicinot kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā un ļaujot salīdzinoši nelielām pilsētām nokļūt starptautiskās uzmanības centrā, lai īstenotu tādus nozīmīgus attīstības mērķus kā tūrisma pieaugums, infrastruktūras attīstība, iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana u.c.

Katru gadu tiek izvēlētas divas Eiropas kultūras galvaspilsētas. 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu vienlaikus īstenos kāda pilsēta Latvijā un Portugālē. To, kura Latvijas un Portugāles pilsēta saņems Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, konkursa kārtībā nosaka jau 6 gadus iepriekš 2 konkursa kārtās, kuras norit 2021. un 2022.gadā. Līdz 2021.gada 4.jūnijam Latvijas kandidātpilsētām savi pieteikumi jāiesniedz Kultūras ministrijā. 2021.gada vasarā savs pieteikums jāprezentē starptautiskai žūrijai, kurā līdzās 10 ārvalstu ekspertiem līdzdarbojas 2 Latvijas eksperti. Labāk sagatavotos pieteikumus konkursa žūrija virza  uz otro atlases kārtu. Kandidātpilsētām ir 9 mēneši, lai saskaņā ar žūrijas ieteikumiem un norādēm pilnveidotu pieteikumu un sagatavotos žūrijas  klātienes vai virtuālai vizītei Daugavpilī.  Pilnveidotais otrās kārtas pieteikums  žūrijas vērtējumam jāiesniedz un jāprezentē 2022.gadā, kad  tiek paziņota arī titula ieguvēja. Uzvarētāja iegūst Eiropas Komisijas Melinas Merkuri balvu 1,5 milj. eiro apmērā.

Kontaktinformācija:
Diāna Soldāne
Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vecākā kultūras pasākumu organizatore un           
Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma izstrādes darba grupas koordinatore
K.Valdemāra iela 13, Daugavpils, LV-5401               
Tālr.: +371 65423601, +371 28378679          
www.kultura.daugavpils.lv
www.daugavpils/daugavpils2027