Daugavpilī notika Holokausta upuru piemiņas pasākums Pilsētas ziņas

4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, pie Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru memoriāla Mežciemā norisinājās atceres pasākums .

Šajā sēru dienā tiek pieminēti vairāk nekā 70 tūkstošu ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā. 1941. gada 4. jūlijā nacisti nodedzināja Lielo sinagogu Rīgā Gogoļa ielā kopā ar tur ieslodzītajiem cilvēkiem.

Mežciema (vēsturiskais nosaukums Poguļanka) mežā no 1941. g. jūlija līdz 1943. g. beigām tika nošauti ebreji, kas dažādos laikos izvesti no Daugavpils geto, kur nacistu okupācijas laikā tika ieslodzīti ebreji ne tikai no Daugavpils, bet arī no tuvākajām pilsētām un lauku apvidiem – Krāslavas, Grīvas, Višķiem, Indras, Kārsavas, Dagdas, Ilūkstes apriņķa un citām vietām (tai skaitā arī Lietuvas). Kopumā geto atradās ap 15 000 – 20 000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk nekā 100 cilvēki. Precīzs Mežciemā nošauto cilvēku skaits nav zināms. Uz šeit esošā memoriāla granīta stēlas izcirsta Dāvida zvaigzne un uzraksts jidišā “Izraēlas bērnu piemiņai”, tai abās pusēs izvietotas 16 akmens stēlas, kas simboliski atgādina par dažādu Eiropas valstu Holokausta upuru piemiņu: Čehoslovākija – 30000, Krievija/Baltkrievija/Ukraina – 1 252 000, Baltijas valstis – 223 000, Grieķija – 45 000, Luksemburga – 1000, Dienvidslāvija – 20 000, Rumānija – 300 000, Itālija – 3 000, Beļģija – 40 000, Polija - 3 000 000, Holande - 105 000, Norvēģija - 900, Bulgārija - 14 000, Francija - 90 000, Ungārija - 450 000.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzrunājot klātesošos, pauda: „Šodien mēs atceramies nevainīgos upurus, kas tika vajāti un nežēlīgi iznīcināti tikai viena iemesla dēļ: jo bija piederīgi noteiktai tautai. Cilvēka dzīve ir nenovērtējama, un tie, kas atdevuši šīs noziedzīgās pavēles atņemt dzīvības, nav un nekad nebūs pelnījuši nedz piedošanu, nedz attaisnojumu. Mums un nākamajām paaudzēm mūžīgi jāglabā piemiņa par šiem baisiem notikumiem un jādara viss iespējamais, lai nepieļautu to atkārtošanos. Jāglabā gaišā atmiņā gan Holokausta liesmās nodegušos, gan tos, kas glābuši viņu dzīvības, stājoties pretī šo noziegumu šausmām. Daugavpils vienmēr bijusi atvērta visu tautību cilvēkiem, un arī ebreju saime veido vienu no mūsu pilsētas vēstures svarīgajām lappusēm. Tāpēc šie notikumi īpaši sāpīgi atsaucas daugavpiliešu sirdīs. Mums visiem kopā jārūpējas par saticīgu līdzāspastāvēšanu un to, lai netiktu apdraudēta neviena no daudzajām tautām, kas dzīvo mūsu pilsētā.”

Ziedus pie memoriāla nolika arī Daugavpils nacionālo kultūras centru un biedrību pārstāvji, kā arī citi pilsētas iedzīvotāji.

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes

Komunikācijas nodaļa