Datu drošība jāievēro gan telefonsaziņā, gan interneta vidē Pilsētas ziņas
Digitālajā laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumu saņemam un darījumus veicam ar interneta starpniecību, der atcerēties par datu drošību. Lai pasargātu sevi no potenciālajiem krāpniekiem, jāievēro īpaša piesardzība brīžos, kad svešinieki telefonsarunās un sociālajos tīklos cenšas iegūt jūsu personīgo informāciju.
Latvijā šogad vien notikuši vairāki simti krāpšanas gadījumu, kad no iedzīvotāju un uzņēmēju bankas kontiem izkrāpti vairāk nekā 8 000 000 eiro. Biežāk izplatītie krāpšanas veidi vēl aiz vien ir izmantojot telefonsaziņu, saziņu sociālajos tīklos, kā arī investīciju krāpšana, kad iedzīvotājus aicina ieguldīt finanšu līdzekļus, pretī solot ātru peļņu.
Krāpnieki bieži vien uzdodas par finanšu iestāžu darbiniekiem, lai iegūtu personu datus – telefonu numurus, e-pastu adreses, norēķinu karšu informāciju, internetbanku autentifikācijas datus, kā arī citus personīgo informāciju. Viņi zvana iedzīvotājiem un informē par aizdomīgiem darījumiem, aicina gūt ātru un lielu peļņu iesaistoties investīciju projektos.
Ja iepriekš telefonkrāpnieki saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem galvenokārt izmantoja krievu valodu, tad pēdējā pusgada laikā aizvien biežāk saziņai krāpnieciskos nolūkos tiek izmantota latviešu valoda, kas bieži vien zvana saņēmējam vieš lielāku pārliecību, ka zvanītājs tiešām persona, par kuru uzdodas.
Krāpnieki mēdz arī veidot viltus profilus sociālajos tīklos un, uzdodoties par paziņu, sarakstes ceļā censties noskaidrot lietotāju personīgo informāciju, lai pēc tam to izmantoti ļaunprātīgos nolūkos.
Lai pasargātu sevi no krāpšanas mēģinājumiem, jābūt īpaši piesardzīgiem saņemot aizdomīgus telefona zvanus vai e-pastus. Tādos gadījumos nedrīkst izpaust personisko informāciju. Par krāpniecības mēģinājumiem vēlams informēt savu banku, telefonoperatoru vai attiecīgo iestādi, par kuras pārstāvi uzdevies krāpnieks. Jāatceras, ka saziņai ar iestādēm jāizmanto tās oficiālie kanāli – mājaslapa, telefona numurs, e-pasta adrese.
Tāpat jāpievērš uzmanība arī tam, ko publicējat savos sociālo tīklu profilos. Piemēram, atrodot uz ielas svešus personas dokumentus – pasi, eID karti, norēķinu karti, skolēna apliecību, sabiedriska transporta mēnešbiļeti, daudzi steidz atrasto dokumentu fotografēt un attēlu publicēt sociālajos tīklos, lai atrastu īpašnieku. Tomēr, arī šajā gadījumā der atcerēties par personas datu drošību, tāpēc atrasto dokumentu būtu ieteicams nogādāt izdevējiestādē vai tuvākajā tās nodaļā.
Tāpat atgādinām, ka bērni ir viena no mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, tāpēc gadījumos, kad tiek atrastas skolēnu apliecības vai sabiedriskā transporta mēnešbiļetes, tās ieteicams nogādāt konkrētajā izglītības iestādē, kas norādīta uz dokumenta, pašvaldības Izglītības pārvaldei, kuras darbinieki parūpēsies, lai atrastais dokuments nonāktu īpašnieka rokās.
Ikvienam ir jāatceras, ka personas dati ir vērtīgi un tos ir jāaizsargā no iespējamajiem krāpniekiem, kuri cenšas izmantot tos nelikumīgi.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
