Cienījamie daugavpilieši! Pilsētas ziņas
Mani kā pilsētas mēru uztrauc ikviena Daugavpils iedzīvotāja labklājība, tāpēc, protams, es nevaru palikt malā no nepatīkamas situācijas, kas ir izveidojusies ar apkures tarifiem un pamatīgi ietekmē daudzu pilsētas iedzīvotāju ģimenes budžetu. Mēs visi redzam, ka šoruden apkures tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ievērojami pieaudzis un oktobrī sasniedza 63,01 EUR/MWh.
Pateicoties PAS „Daugavpils siltumtīkli” vadītāja Viktora Lukjančika cītīgajam darbam, ir izdevies panākt vienošanos ar AS „Latvijas gāze” un līdz nākamā gada aprīlim tarifs garantēti nepārsniegs 59,11 EUR. Uzņēmuma vadītājs dara visu, kas ir viņa spēkos, un tā rezultātā novembrī tarifs ir pat mazāks par norunātajiem 59,11 EUR – šomēnes par apkuri mums jāmaksā 58,32 EUR/MWh (bez PVN). Iespējams, ka nākamajos mēnešos cena kļūs vēl mazāka. Cerēsim uz to.
Tomēr, kas vēl ir izdarāms, lai vērstu situāciju par labu pilsētai un tās iedzīvotājiem? Kuri lēmumi un līgumi ir izdevīgi „Daugavpils siltumtīklu” klientiem, bet kuri – gluži otrādi?
Mēs dzirdam no dažiem deputātiem, ka privāto uzņēmumu piesaiste apkures nodrošināšanai mums ir ļoti izdevīga. Lai saprastu, vai tā tiešām ir, veiksim objektīvu analīzi. Šobrīd privātie uzņēmumi nodrošina 52% no visām pilsētas patērētajām apkures jaudām. Pārējos 48% pašvaldība nodrošina saviem spēkiem ar „Daugavpils siltumtīklu” resursiem. Kopā ar privātajiem uzņēmumiem ir noslēgti 5 līgumi par apkures jaudu piegādi. Aplūkosim tuvāk vienu no tiem, lai uzskatāmi saprastu, vai tas ir izdevīgi pilsētai.
2007.gada 31.maijā ar SIA „BK ENERĢIJA” tika noslēgts līgums par siltumenerģijas uzkarsētā ūdens veidā piegādi Daugavpils pilsētas mikrorajonā „Križi”. Saskaņā ar šī līguma nosacījumiem, pilsēta kopš 2009.gada iepērk no privātā uzņēmēja siltumenerģiju par fiksētu cenu, līdz pat līguma darbības termiņa beigām, bet 2021.gadā, kad līguma termiņš būs beidzies, nopērk TEC Križos par 100 latiem (attiecīgi 142,29 eur). Smieklīga nauda, pareizi? Liekas, ka piedāvājums ir ārkārtīgi izdevīgs. Taču te sākas pats interesantākais.
Lieta tāda, ka sākotnēji līgumā bija atrunāts tarifs 53 lati par 1 megavatstundu, pēc tam šī summa samazinājās līdz 51 latam un faktiski sastādīja 72,57 EUR bez PVN par 1 megavatstundu. Tieši par šo cenu pilsēta pērk siltumenerģiju no SIA „BK ENERĢIJA” kopš 2009. gada, kad faktiskais apkures tarifs bija tikai 48 EUR par megavatstundu. Faktiskais tarifs šo gadu laikā mainījās, bet nekad, pat sasniedzot 63,01 EUR 2018. gada oktobrī, nav bijis ne tuvu tik liels, kā līgumā atrunātie 72,57 EUR .
Šo gadu laikā SIA BK „ENERĢIJA” saņēma no pašvaldības ap 3 miljoniem eiro un līdz 2021.gadam saņems vēl aptuveni miljonu. Uz šo skaitļu fona iespēja izpirkt katlu māju par „nieka”142 eiro vairs neliekas tik vilinoša, jo faktiski pilsēta jau ir nopirkusi to, pārmaksājot krietni vairāk. Taču arī tas vēl nav viss.
Pēc šī līguma noteikumiem, 5 TEC darbinieki saņem algu no PAS „Daugavpils siltumtīkli” budžeta, taču faktiski jau no 2009. gada strādā privātā uzņēmēja labā. Šo gadu laikā štata vienību uzturēšana izmaksājusi gandrīz pusmiljonu eiro, bet maksāja to nevis faktiskais darba devējs, privātais uzņēmējs, kas guva peļņu no objekta, bet gan pašvaldība.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vēršos pie deputātiem un iedzīvotājiem. Apskatiet šos līgumus un objektīvi izvērtējiet: vai jūs uzskatāt, ka šie nosacījumi ir izdevīgi pilsētai un tās iedzīvotājiem, kā to mēģina iestāstīt daži no deputātiem? Es nekādā gadījumā neesmu pret sadarbību ar privātajiem uzņēmējiem, ja tas nes labumu un ir izdevīgi pakalpojuma saņēmējiem. Te runa ir tieši par sadarbības nosacījumiem, kas ir jāmaina, ja tie neatbilst pilsētas interesēm. Un es darīšu visu, kas manos spēkos, lai Daugavpils iedzīvotāju intereses tiktu ievērotas.
