20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena Pilsētas ziņas
Latvijas jaunāko laiku vēsturē 1991. gada barikādes atstājušas neizdzēšamas pēdas. Lai aizstāvētu 1990. gadā atjaunotās Latvijas valsts neatkarību, 1991. gada janvārī Rīgā pulcējās vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju no visas Latvijas, starp tiem arī vairāk nekā 200 no Daugavpils un Ilūkstes apkaimes.
Vēsturiskais konteksts
Pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas, 20. gadsimta 80. gados PSRS īstenoja vairākas, demokrātijas izpausmēm labvēlīgas reformas. Šajā laikā Latvijā sākās Trešā atmoda, kad sabiedrībā veidojās nacionāla strāvojuma organizācijas un notika pirmās, pret padomju režīmu vērstās demonstrācijas.
Izšķiroša nozīme Latvijas valstiskuma atjaunošanā bija Latvijas Tautas frontei, kura aktīvi sadarbojās ar Baltijas valstu tautas kustībām Igaunijā un Lietuvā. 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Līdzīgu soli jau bija spērusi Lietuva, un tam gatavojās arī Igaunija.
Šis lēmums izsauca PSRS protestus un Latvijā aktivizējās specializētās nozīmes milicijas vienība – OMON, kas 1991. gada janvārī ieņēma Preses namu Rīgā, tādā veidā paralizējot progresīvo laikrakstu izdošanu.
1991. gada janvāra notikumi
1991. gada barikāžu cēlonis bija traģiskie notikumi Viļņā, naktī no 12. uz 13. janvāri, kad padomju armija uzbruka Viļņas televīzijas tornim, atklājot uguni un ar tankiem iebraucot tur esošajā pūlī.
13. janvārī plkst. 4.00 no rīta Latvijas Radio ēterā Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns aicināja ļaudis pulcēties Doma laukumā Rīgā, lai paustu atbalstu Lietuvai un lai izteiktu protestu pret iespējamām militārajām provokācijām Latvijas teritorijā. Jau tajā pašā dienā Daugavas krastmalā notika Vislatvijas manifestācija, kurā piedalījās apmēram 700 tūkstoši cilvēku. Savukārt vakarā, pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma, Rīgā pie svarīgākajiem valsts objektiem simtiem cilvēku veidoja barikādes no smagajām mašīnām, traktortehnikas un betona bluķiem. Aizsargāt barikādes Rīgā devās cilvēki no visām Latvijas malām, tostarp arī vairāk nekā 200 cilvēku no Daugavpils un Ilūkstes apkaimes.
Dramatiskākie šī laika notikumi norisinājās 20. janvārī, kad OMON kaujinieki sāka uzbrukumu Iekšlietu ministrijas ēkai. Tad dzīvību zaudēja pieci cilvēki. 25. janvāris, kad tika apbedīti barikāžu upuri, tika pasludināts par sēru dienu visā Latvijā, kā arī par barikāžu beigu datumu.
Barikāžu laiks Daugavpilī
Atmodas vēsmas bija jūtamas arī Daugavpilī. Šajā sakarā īpaši nozīmīga vieta ir laukums pie Daugavpils Universitātes Vienības ielā 13. Jau 1989. gada 11. februārī pie Daugavpils Pedagoģiskā institūta notika mītiņš, kura laikā tika pacelts Latvijas valsts karogs. 1991. gada 19. janvārī – barikāžu laikā notika mītiņš Latvijas Republikas valdības atbalstam.
Barikāžu laika spilgtākā personība Daugavpilī ir Jānis Pudāns. Tieši viņš, būdams padomju armijas majors piedalījās 1991. gada barikādēs un 13. janvāra manifestācijā Rīgā, tērpies armijas formastērpā kāpa tribīnē, lai paustu nosodījumu par padomju varas rīcību Viļņā, un atbalstītu cīņu par Latvijas neatkarību. Par saviem nopelniem un dalību barikādēs Jānis Pudāns 2021. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
#Barikādēm34 – atceres pasākumi Daugavpilī
Godinot Latvijas neatkarības aizstāvju drosmi un pašaizliedzību, no 20. līdz 23. janvārim Daugavpilī norisināsies vairāki 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi.
Pirmdien, 20. janvārī, plkst. 15.00 Daugavpils Universitātes skvērā tiks iedegts 1991. gada barikāžu laika atceres ugunskurs. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja organizētajā pasākumā “Barikādēm 34” ikviens aicināts pulcēties, lai kopīgi dalītos atmiņās par vēsturiskajiem notikumiem pirms 34 gadiem. Sīkāku informāciju var iegūt, zvanot pa tālruni 20203713.
Bet ceturtdien, 23. janvārī, plkst. 15.00 Latgales Centrālajā bibliotēkā sadarbībā ar izdevniecību “Jumava” norisināsies pasākums “Latvijas simboli un leģendas”. Pasākuma viesi būs Latvijas Valsts prezidents (2015-2019) un Latvijas Basketbola savienības vadītājs Raimonds Vējonis, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, grāmatu autors Pāvils Raudonis un grāmatizdevējs Juris Visockis. Ieeja pasākumā ir bez maksas.
Ceturtdienas vakarā plkst. 18.00 Vienības nama koncertzālē izskanēs īpašs 1991. gada barikāžu atceres dienai veltīts koncerts. Tajā uzstāsies leģendārā dziedātāja Ieva Akuratere kopā ar Leonu Sējānu (ģitāra) un Matīsu Akurateru (perkusijas). Koncertā piedalīsies arī Daugavpils Vienības nama jauktais koris “Daugava”.
Papildus tam, Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrā “Inženieru arsenāls”, pateicoties sadarbībai ar muzeju “Latvieši pasaulē”, līdz pavasarim būs apskatāma politiskā aktīvista Jura Bļodnieka leģendārā automašīna Plymouth Valiant (1971), kas savulaik kļuva par pretpadomju protesta simbolu ASV.
Foto: Teodors Rudāns – Mītiņš Latvijas Republikas valdības atbalstam pie Daugavpils Pedagoģiskā institūta (mūsdienās Daugavpils Universitāte). 1991. gada 19. janvārī.
Foto no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa
