20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena Pilsētas ziņas
Laika posmu no 1991. gada 13. līdz 21. janvārim Latvijas vēsturē saucam par barikādēm, kad vairāk nekā 50 000 Latvijas, tostarp arī 200 Daugavpils un Ilūkstes iedzīvotāju devās uz Rīgu, gatavībā sargāt atjaunotās Latvijas Republikas neatkarību.
Ieskats vēsturē
Lai gan Latvijas Republika tika proklamēta jau 1918. gada 18. novembrī, ceļš līdz neatkarīgai Latvijai, kāda tā ir šodien, nebija ne īss, ne viegls. Ilgie padomju okupācijas gadi lika šķēršļus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai.
Latvijas valstiskuma atjaunošana kļuva iespējama 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, kad strauji mainījās PSRS politiskā situācija. Līdz ar Mihaila Gorbačova nākšanu pie varas, tika īstenotas daudzpusīgas, demokrātijai draudzīgas reformas, kuru rezultātā publiskajā telpā aizvien biežāk tika pieļauta viedokļu dažādība un medijos netika cenzēta tā informācija, kas atklāti norādīja uz Latvijai nodarīto PSRS režīma postu un kaitējumu.
Sākoties laika posmam, ko Latvijas vēsturē saucam par Trešo atmodu, veidojās pirmās nacionālā strāvojuma organizācijas, notika pirmās demonstrācijas pret padomju okupācijas režīmu. Latvijas valstiskuma atjaunošanā liels nopelns bija Latvijas Tautas frontei, kas aktīvi sadarbojās ar dažādām Baltijas valstu nacionālajām kustībām.
1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Līdzīgu soli jau bija spērusi Lietuva un tam gatavojās arī Igaunija. Tomēr šāds lēmums par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu izsauca plašus PSRS protestus. Latvijā aktivizējās Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība, jeb OMON, kas 1991. gada janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot progresīvo laikrakstu izdošanu.
1991. gada barikādes
1991. gada barikāžu laiks sākās ar asiņainajiem notikumiem Viļņā, kad naktī no 12. uz 13. janvāri padomju armija uzbruka Viļņas televīzijas tornim, atklājot uguni un ar tankiem iebraucot civiliedzīvotāju pūlī. 13. janvāra agrā rītā, plkst. 4.00 Latvijas Radio ēterā Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks aicināja ļaudis pulcēties Doma laukumā Rīgā, lai paustu atbalstu Lietuvai un izteiktu protestu pret iespējamām provokācijām Latvijas teritorijā.
Jau tajā pašā dienā Daugavmalā notika Vislatvijas manifestācija, kurā piedalījās apmēram 700 000 iedzīvotāju, bet 13. janvāra vakarā pēc Tautas frontes aicinājuma simtiem cilvēku Rīgā veidoja barikādes no smagajiem auto, traktortehnikas un betona bluķiem pie svarīgākajiem valsts objektiem.
Aizsargāt barikādes Rīgā devās cilvēki no visas Latvijas. Tostarp arī vairāk nekā 200 cilvēku no Daugavpils un Ilūkstes apkaimes. Līdz ar citiem ievērojamiem atmodas darbiniekiem, Latvijas valstiskuma atjaunošanas procesos aktīvi iesaistījās Jānis Pudāns, kurš viennozīmīgi ir pazīstamākā 1991. gada barikāžu laika personība Daugavpilī. Būdams atvaļināts Padomju armijas majors, tērpies militārajā formā 13. janvāra manifestācijas laikā Rīgā viņš kāpa tribīnē, lai paustu nosodījumu par padomju armijas rīcību Viļņā un atbalstītu cīņu par Latvijas neatkarību.
1991. gada barikāžu laikā kopumā Rīgā pulcējās ap 50 000 Latvijas iedzīvotāju. Šajā laikā tika bloķēta piekļuve stratēģiski nozīmīgākajiem objektiem, valsts pārvaldes iestādēm, radio un televīzijas ēkām. Dramatiskākie notikumi norisinājās 20. janvārī, kad OMON kaujinieki uzbruka Iekšlietu ministrijas ēkai. Uzbrukumā bojā gāja pieci cilvēki. 25. janvāris, kad zemes klēpī tika guldīti barikāžu upuri, tika noteikts kā sēru diena un barikāžu beigu datums. Savukārt, 20. janvāris kļuva par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Barikāžu atceres pasākums Daugavpilī
Arī šogad, 33 gadus kopš barikādēm, 1991. gada notikumi netiek aizmirsti. Piektdien, 19. janvārī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīts pasākums.
Tā apmeklētājiem bija iespēja satikt barikāžu dalībniekus un, sildoties pie ugunskura un tējas krūzes, klausīties atmiņu stāstus par notikumiem pirms 33 gadiem, kad tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pulcējās Rīgā, lai sargātu atjaunotās Latvijas valstiskumu.
Šodien par savas valsts brīvību cīnās Ukraina. Lai sniegtu atbalstu ukraiņu karavīriem, Daugavpils skolēni kopā ar Zemessardzes 34. bataljona zemessargiem izgatavoja ierakumu sveces, no materiāliem, ko muzejam nedēļas laikā saziedoja mūsu pilsētas iedzīvotāji.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa
