Latviešu
IestatījumiViegli lasīt
Piekļūstams saturs
Fonta izmērs
Kontrasts

Aprit 102 gadi kopš Daugavpils atbrīvošanas no lieliniekiem Pilsētas ziņas

989
Aprit 102 gadi kopš Daugavpils atbrīvošanas no lieliniekiem

Ar 3. janvāri Daugavpils pilsētas lappusēs datēti vairāki nozīmīgi notikumi. Tieši šajā dienā pirms 102 gadiem Latvijas Neatkarības karā uzsāka Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem, pirms 101 gada Dvinska tiek pārdēvēta par Daugavpili.

20. gadsimta sākums bija sarežģīts laiks mūsu pilsētas un visas valsts vēsturē, kas iezīmē ceļu uz Latvijas valstiskuma tapšanu. 1919. gada 11. novembrī pēc Pāvela Bermonta armijas padzīšanas no Rīgas latviešu karaspēkam ātri vien izdevās no lieliniekiem atbrīvot lielāko daļu Latvijas teritorijas. Ienaidnieka rokās bija palikusi vairs tikai Latgale.

1919. gada decembrī Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā sāka plānot Latgales atbrīvošanas operāciju, lai pēc iespējas ātrāk padzītu Padomju Krievijas karaspēku, kamēr tas netika pārformēts un papildināts. Operācijas steidzamību noteica arī tas, ka 1919. gada noslēgumā Igaunija un Padomju Krievija atradās miera pārrunu procesā – ja starp valstīm tiktu noslēgts miers, tad Krievija cīņā pret Latvijas armiju varētu ievest lielāku karaspēku.

Padomju Krievijas armija Latgalē vēl aizvien bija tehniski pārāka par Latvijas armiju. Lai īstenotu Latgales atbrīvošanas operāciju, latviešu karaspēkam bija nepieciešami spēcīgi sabiedrotie. Ņemot vērā to, ka Igaunija bija miera sarunu procesā ar Krieviju, bet Lietuvai bija nopietnas teritoriālās pretenzijas saistībā ar Daugavpili un Dienvidlatgali, abas kaimiņvalstis nebija piemērotākie partneri cīņā pret Sarkano armiju. Trešais sabiedrotais bija Polija, kas ar savu spēcīgo armiju bija gatava sniegt Latvijai militāra rakstura palīdzību.

1919. gada 30. decembrī Rīgā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Polijas armijas vadību. Šī vienošanās deva iespēju Latgales atbrīvošanas operācijā iesaistīt arī Kurzemes un Latgales divīzijas, Vidzemes divīziju atstājot Latvijas dienvidu daļas aizsardzības nodrošināšanai.

Vienošanās starp Latviju un Poliju paredzēja sākt uzbrukumu pret Sarkano armiju 1920. gada 3. janvārī Krāslavas-Višķu-Dubnas upes iecirknī. Poļu armijas daļas sāka uzbrukumu Daugavpilij pārceļoties pāri Daugavai. 3. Jelgavas pulks pārcēlās pāri Daugavai pie Glaudāniem, pulka 2. bataljons pēc īsas kaujas devās uz Daugavpili. Līksnas dzelzceļa stacijā dažas no bataljona rotām pārņēma Sarkanās armijas bruņuvilcienu. Vilciens, nobraucot apmēram trīs kilometrus no pilsētas, sastapās ar poļu karavīriem. Līdz vakaram tika atbrīvota visa Daugavpils.

Poļu zaudējumi - 1. leģiona pulkam 20 kritušie, 71 ievainotais, 14 bez vēsts pazudušie, 5. leģiona pulkam – 33 kritušie, 115 ievainotie; 6. leģiona pulka 1. bataljonam – 4 kritušie, 26 ievainotie; 7. leģiona pulkam – 3 ievainotie. Poļu štābs ienaidnieka 3. janvāra zaudējumus Daugavpilī un pie tās vērtēja ar 800 kritušiem, ievainotiem un gūstā nonākušiem karavīriem.

1920. gada 27. janvārī Daugavpilī tikās Polijas un Latvijas armiju virspavēlnieki. Par godu šim notikumam pilsētā viena no centrālajām ielām tika pārdēvēta par 3. janvāra ielu (tagad Vienības iela).

Atzīmējot Daugavpils atbrīvošanas gadadienu, 1925. gada 3. janvārī Daugavpilī tikās Ministru prezidents H. Celmiņš, kara ministrs R. Bangerskis, iekšlietu ministra biedrs A. Dzenis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J. Lecons. Pilsētas laukumā notika svinīga parāde, ko vadīja pulkvedis O. Dankers.

1930. gadā atbrīvošanas 10 gadu svinības notika maijā, kad svinēta visas Latgales atbrīvošana. Veidota Latgales svētku komiteja Nikodema Rancāna vadībā. Jubilejas sakarā radās doma par brīvības cīņu pieminekļa celšanu Daugavpilī. Savukārt, 1935. gadā Daugavpilī bija plašas svinības. Latvijas karogi bija jāizkar no 2. līdz 5. janvārim. Svinībās piedalījās Ministru prezidenta biedrs M. Skujenieks, kara ministrs ģenerālis J. Balodis, iekšlietu ministrs V. Gulbis, armijas komandieris ģenerālis K. Berķis, kā arī Polijas delegācija. Pie pilsētas domes ēkas tika atklāta piemiņas plāksne. To atklāja M. Skujenieks, iesvētīja armijas mācītājs Apkalns. Daugavpils pilsētas dome piešķīra skolām stipendijas. Atjaunotā plāksne pie domes ēkas uzstādīta 1920. gada 3. janvārī.

Foto: Piemiņas plāksnes atklāšana pie Daugavpils pilsētas domes 1935. gada 3. janvārī – Latgales Datu krājums

 

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas pašvaldības

Komunikācijas nodaļa

Izmantojiet Google Translate, lai tulkotu vietni

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība neuzņemas atbildību par tulkojuma precizitāti!