Ugunsnedrošie atkritumi – vai tiem ir vieta sadzīves atkritumos? Pilsētas ziņas
Ziemas periodā aktuāls kļūst jautājums par savu namīpašumu apsildīšanu. Vislabāk un viskomfortablāk šajā situācijā jūtas tie iedzīvotāji, kas dzīvo dzīvokļos vai namīpašumos ar centralizēto apkures sistēmu, īpašu diskomfortu nejūt arī tie privātmāju saimnieki, kas namu apsildīšanu veic ar gāzi vai elektroenerģiju. Pārējie privātmāju iedzīvotāji, kas namīpašumu apsildīšanai izmanto malku, akmeņogles, šķeldas vai kokskaidu granulas, regulāri saskaras ar degšanas procesa gala produktiem – pelniem un izdedžiem.
No vienas puses skatoties, izdedži paši par sevi nav nekas slikts, ja tos tālāk pareizi un droši apsaimnieko. Jau no seniem laikiem ir zināms, ka lauku apvidos krāsns izdedžus un pelnus ziemas periodā kaisīja uz celiņiem un taciņām slīdamības novēršanai apledojuma laikā, kā arī pavasarī vai rudenī, veicot pelnu iestrādāšanu augsnē, tika palielināta dārza vai mazdārziņa augsnes ražība. Protams, mūsdienās ne katram privātmājas īpašniekam pieder mazdārziņš vai ir pietiekoši daudz laika nodarboties ar izdedžu un pelnu izmantošanu tādiem nolūkiem, it īpaši pilsētas teritorijā. Arī vadoties, pēc praktiskiem apsvērumiem vieglāk ir pelnus izmest kopā ar sadzīves atkritumiem un aizmirst par šāda veida problēmām. Taču šeit ir viens būtisks nosacījums – spēkā esošās vispārīgas ugunsdrošības prasības un katra indivīda personīgais atbildības līmenis izdedžu un pelnu izmešanā plastmasas konteineros vai plastikāta maisos.
It kā jau normāli domājošam indivīdam divas reizes nav jāskaidro, ka karstas un kvēlojošas ogles varētu būt primārais iemesls, kā rezultātā varētu aizdegties plastmasas konteiners ar viegli uzliesmojušu saturu vai plastikāta maiss, kura sadegšanai kopā ar iekšā esošo saturu nepieciešamas vien pāris minūtes. Tomēr skarbā realitāte pierāda pretējo – no 2017.gada oktobra līdz šim brīdim, kopš SIA “AADSO” veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbības Daugavpils pilsētas pašvaldībā ir konstatēti vairāki gadījumi kad tiek sadedzināti konteineri privātmāju sektorā, kas ir sadeguši tieši no karstu izdedžu vai pelnu izmešanas kopējos sadzīves atkritumos.
Protams, varētu jau teikt, ka tā ir katra indivīda personīgā atbildība un katram pēc tam arī ir jāatlīdzina radušies zaudējumi, ja, piemēram, ir sadedzināts apsaimniekotājam piederošs konteiners. Tā tas arī ir, taču ir arī cits aspekts – diez vai šādi karsto izdedžu bērēji konteineros aizdomājas, ka no degoša konteinera var aizdegties blakus esošie infrastruktūras elementi, piemēram, automašīna (atkritumvedējs), namīpašums vai trešajām personām piederošās lietas. Šajā gadījumā zaudējumi var būt daudz lielāki, kas var būt līdz pat tik smagām sekām, kā cilvēku upuri un attiecīgi arī krimināltiesiskā atbildība. Tāpēc ir ļoti vērtīgi aizdomāties, vai tiešām atkritumu konteinerā izmetamie izdedži un pelni tiešām ir pietiekoši atdzisuši, lai neradītu ugunsgrēka rašanās draudus.
Bieži vien iedzīvotāji krīt citā galējībā un drošības labad pēc izdedžu izbēršanas veic ūdens pieliešanu virs tiem, tādējādi, it īpaši ziemas apstākļos ar zemu gaisa temperatūra, pie sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas tiek vērojama situācija, kad sadzīves atkritumu vietā konteinerā tiek konstatēts ledus gabals ar sadzīves atkritumu piemaisījumu, ko cilvēcīgā veidā nav iespējams dabūt laukā no konteinera, turklāt tādās situācijās tiek bojāts pats konteiners, jo klāt pielietais ūdens vēl rada papildus smagumu konteineram. Šādas situācijas ne tikai uz laiku stipri aizkavē operatora darbu, bet arī rada nevajadzīgu saspīlējumu un konfliktsituācijas, kad tiek bojāts konteiners un ir nepieciešams noskaidrot atbildības līmeni katrai no iesaistītajām pusēm.
Visdrīzāk universālas atbildes nav uz šādu jautājumu – vai tomēr labāk maksimāli izmantot pelnus un izdedžus saimniecības vajadzībām, vai tomēr klasificēt tos tuvāk sadzīves atkritumiem, attiecīgi tos apsaimniekojot? Noteikti katram ir jāizvērtē savas prioritātes un iespējas bet ir jāatceras pats galvenais noteikums – nekādā gadījumā bez drošas pārliecības atkritumu konteinerā vai atkritumu maisā nedrīkst izmest karstus izdedžus vai pelnus, kas var izraisīt potenciālu konteinera sadegšanu vai pat lielāku ugunsnelaimi. Lieka piesardzība nekad nenāks par ļaunu – labāk tomēr ir vairākkārtēji pārbaudīt izmetamo izdedžu stāvokli, nekā skatīties uz jau nenodzēšamu namu ar tajā sadegušiem traģēdijas upuriem. Sargāsim sevi un nepieļausim šādas liktenīgas kļūdas, kas var rasties nevērības rezultātā.
Informāciju sagatavoja:
SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”
