A. Vasiļjevs: Daugavpils attīstās par spīti pandēmijas izaicinājumiem, taču mums priekšā vēl ir daudz darba Pilsētas ziņas

Daugavpils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Aleksejs Vasiļjevs pastāstīja par to, kā 2021. gadā attīstījās dažādas pilsētas nozares, kādas grūtības izdevās pārvarēt, kādi projekti veiksmīgi turpinājās vai tika uzsākti un kādas ir 2022. gada ieceres.

- Jūsu pārziņā ir daudzas pilsētas dzīves jomas, tostarp kultūra un tūrisms, kurām aizvadītais gads nebija viegls. Tomēr gribas cerēt, ka kādreiz ierobežojumu laiks beigsies un tūristu uzņemšana pilsētā atsāksies ar pilnu sparu. Kā Daugavpils gatavojas šim brīdim?

- Neskatoties uz visiem nepatīkamajiem pārsteigumiem, ko mums nesa 2021. gads, Daugavpils veiksmīgi turpina attīstīt kultūras un tūrisma nozari.

Mūsu pilsētas lielākais tūrisma objekts ir Cietoksnis. Tas nemitīgi tiek papildināts, veidojot tādu kā "Disnejlendu": vietu, kur cilvēks varētu uzturēties visu dienu un kur tiek attīstīta pilnvērtīga infrastruktūra, lai viņam nebūtu garlaicīgi, lai viņš nejustos izsalcis un nesaskartos ar neērtībām.

Viens no grandiozākajiem Cietoksnī īstenojamiem projektiem, kas šobrīd tuvojas noslēgumam, ir Inženierarsenāla restaurācija. Šeit tiks izveidots Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina muzejs, kas, manuprāt, lieliski dažādos tūrisma piedāvājumu. Mums jau ir Marka Rotko mākslas centrs, ūdenstornis, vairākas ekspozīciju un izstāžu zāles. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tehnikas muzejs kļūs par ļoti pievilcīgu un izglītojošu objektu gan pašiem daugavpiliešiem, gan arī viesiem no citām pilsētām un valstīm.

Ir svarīgi attīstīt dažādus tūrisma virzienus. Piemēram, mūsu mazā tropu oāze – Latgales zoodārzs, kuru vienkārši dievina gan bērni, gan pieaugušie, strādā pie ekoloģiskās takas izveides projekta. Tas ļaus tuvāk iepazīt putnu dzīvi, kas kļuvuši par sava veida Daugavpils simbolu, jo taka atradīsies tuvu vietai, kur ir apmetusies milzīga kaiju kolonija. Tas ir liels solis pretī ekotūrisma attīstībai un iespēja apmeklēt vietas, kas, lai arī atrodas pavisam netālu, līdz šim vēl nebija apgūtas.

Norit darbs arī pie Novadpētniecības muzeja renovācijas un modernizācijas projekta. Tā ietvaros ir plānots piešķirt mūsdienīgu veidolu senlaicīgajām ēkām ar ļoti interesantu vēsturi. Tas, protams, nedaudz mainīs objekta vizuālo tēlu, taču, bez šaubām, saglabās tā saturu un padarīs to vēl pievilcīgāku tūristiem. Svarīgi, ka mūsu muzejs piedāvā daudzus projektus, kurus cilvēki var apmeklēt arī pandēmijas laikā.

Mani ļoti priecē tas, ka darbam šajā sarežģītajā situācijā lieliski pielāgojušās arī citas pilsētas iestādes: Kultūras pārvalde, Latgales Centrālā bibliotēka un daudzas citas. Piemēram, mājsēdes un pandēmijas laikā Daugavpils teātris ne uz mirkli nepārtrauca darbu: sākumā rīkoja lasījumus Zoom platformā, bet tiklīdz tas kļuva iespējams – atsāka klātienes mēģinājumus. Tādējādi, neskatoties uz visiem šķēršļiem, šajā laikā tika sagatavoti 5 ļoti interesantas un daudzveidīgas izrādes!

- Viena no galvenajām Daugavpils bagātībām ir tās nacionālā daudzveidība. Pilsētā darbojas vairākas nacionālās kultūras biedrības. Kāds ir to ieguldījums pilsētas kultūras dzīvē?

- Mūsu nacionālās kultūras biedrības strādā izcili: tās ne vien rīko daudzus pasākumus daugavpiliešiem, bet arī sniedz nenovērtējamu ieguldījumu starpvalstu pārrobežu sadarbībā, ko es personīgi uzskatu par ļoti svarīgu faktoru starptautiskās komunikācijas uzlabošanā un vēlētos, lai tā noritētu pozitīvākā virzienā, nekā tas šobrīd ir politiskajā līmenī.

Turklāt jāpiemin, ka Daugavpils kultūras daudzveidībai ir īpaša loma, piedaloties konkursā "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027": mūsu pilsēta veiksmīgi izturējusi pirmo atlases kārtu, pieteikuma koncepcija ir "Kopīga valoda: meklēt, radīt, runāt". Tas nozīmē, ka mūsu ceļš uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu ir balstīts uz veiksmīgu sadarbību starp dažādām tautām, kurām Daugavpils ir kļuvusi par dzimtajām mājām.

Lai pilnībā novērtētu mūsu pilsētas kultūras piedāvājuma bagātību, cenšos aktīvi apmeklēt pasākumus, turklāt bieži daru to kopā ar ģimeni, jo ir svarīgi ne tikai izveidot savu viedokli, bet arī uzklausīt sava bērna vai dzīvesbiedres domas, jo tās var atšķirties. Ar pārliecību varu teikt, ka Daugavpils kultūras iestādes strādā produktīvi un rada patiešām kvalitatīvu produktu. Tas ir lielisks priekšnoteikums tūristu piesaistei, kuri, savukārt, ienes pilsētai naudu, ko pēc tam var novirzīt iedzīvotāju vajadzībām.

- Runājot par pilsētas iedzīvotāju vajadzībām: viena no aktuālākajām tēmām vienmēr bijusi un ir medicīnas pakalpojumu pieejamība. Ar kādām problēmām saskaras daugavpilieši un vai pašvaldība iesaistās to risināšanā?

- Mēs visi zinām, kāda ir situācija reģionos. Lai kaut kā to labotu, pašvaldība nepārtraukti strādā pie tā, lai piesaistītu speciālistus. Viena no efektīvākajām metodēm ir tāda, ka maksājam stipendijas topošajiem ārstiem, kuri apņemas noteiktu laiku strādāt vietējās medicīnas iestādēs. Tas darbojas – šogad vien darbu uzsākuši vairāki dažādu jomu speciālisti, un viņu skaits nākotnē turpinās pieaugt.

Taču papildus ir svarīgi nodrošināt arī ģimenes ārstu pieejamību, kas ir sākumpunkts savlaicīgai medicīniskās palīdzības sniegšanai. Ne vienu reizi vien pārrunāts jautājums par poliklīnikas būvniecību Jaunās Forštates apkaimē, taču diemžēl šobrīd nav nedz visiem standartiem atbilstošu telpu, nedz iespējas nodrošināt medicīnas personālu.

Taču problēmu izdevies atrisināt citā apkaimē, un, manuprāt, diezgan veiksmīgi. Daugavpils visattālākajā Križu apkaimē (kas atrodas 13 km no pilsētas centra) šobrīd nav nevienas ģimenes ārsta prakses. Tas rada lielas neērtības iedzīvotājiem, īpaši senioriem. Nav arī atsevišķas ēkas, kas atbilstu visiem standartiem. Taču mēs izvērtējām tur esošo pašvaldības iestāžu iespējas un konstatējām, ka šobrīd nav pilnībā aizpildītas 22. bērnudārza telpas, daļa no kurām pieder Bērnu un jauniešu centram "Jaunība": šeit atrodas klubs, kur tiek īstenotas bērnu interešu izglītības programmas. Vienu no telpām nolemts nodot prakses ierīkošanai ģimenes ārstei, kura piekrita sadarboties. Kabinets tiks atbilstoši sagatavots, un problēma drīzumā tiks atrisināta. Vēl viens svarīgs moments: bērni pulciņus pārsvarā apmeklē pēc skolas, kas nozīmē, ka ārste var mierīgi pieņemt pacientus no rīta tā, lai pacientu un bērnu plūsmas nepārklātos.

- Vēl viens projekts, kas saistīts ar medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, ir sanatorijas atjaunošana Mežciemā. Šī projekta izstrādei ir piešķirts finansējums nākamā gada valsts budžetā. Pastāstiet par to sīkāk: kas tieši paredzēts šī projekta ietvaros?

- Pirmais, kas jāņem vērā, runājot par Mežciemu: daudzi pilsētas iedzīvotāji jau sen ir sapņojuši par šīs vēsturiskās vietas atdzimšanu. Mēs esam ar viņiem pilnīgi solidāri, tāpēc aktīvi strādājām, pierādot valdībai šī projekta nepieciešamību un nozīmību. Izdevās panākt atbalstu, un tagad mēs apsveram iespējamos variantus, kā šo vietu attīstīt. Vienlaikus noteikti turpināsim ieklausīties iedzīvotāju viedoklī.

Priekšlikumi ir dažādi: rehabilitācijas centrs, sanatorija, veco ļaužu pansionāts, un mēs izskatām visas iespējas. Pastāv arī tāds jēdziens kā "medicīnas tūrisms". Šobrīd Latvijā faktiski nav tādas vietas, kas būtu līdzvērtīga, piemēram, Lietuvas Druskininkiem. Turklāt daugavpilieši, lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumus, dodas uz Rīgu. Tāpēc notikumu tālākai attīstībai ir daudz variantu. Ir iespējams izveidot tādu piedāvājumu, kas būtu ne tikai izdevīgs un ērts vietējiem iedzīvotājiem, bet arī piesaistītu cilvēkus no citām Latvijas pilsētām un ārvalstīm.

Jā, iegūt finansējumu nebija viegli, taču, pateicoties konstruktīvam dialogam, nākamā gada valsts budžetā projektēšanai paredzēti aptuveni 300 000 eiro. Mēs esam gandarīti, ka šim mērķim nevajadzēs izmantot pilsētas budžeta līdzekļus, un, protams, ar prieku piedalīsimies projektā.

Vispirms sakārtosim teritoriju, celiņus un parku. Pēc tam būs nepieciešami ievērojamāki ieguldījumi ēkas "reanimēšanai". Iesākumam būtu brīnišķīgi izveidot Mežciema un Poguļankas iedzīvotājiem pastaigu un atpūtas vietu, kas būs viņiem daudz tuvāk, nekā, teiksim, Daugavpils centrs vai citas pilsētas apkaimes.

- No nākamā gada septembra stājas spēkā valsts prasības par obligāto minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Vai šajā sakarā gaidāmas kādas izmaiņas Daugavpils izglītības iestāžu tīklā?

- Jā, izmaiņas būs. Bet uzreiz vēlos uzsvērt, ka tās nekādā veidā neietekmēs nedz skolēnus, nedz pedagogus!

Izglītības un zinātnes ministrijas prasībās teikts, ka, pirmkārt, jābūt vismaz divām klasēm. Ņemot vērā, ka vidusskola – tā ir 10., 11., 12. klase, reizinām ar 2 klasēm pa 20 cilvēkiem katrā un iegūstam aptuveni 120 cilvēkus visā vidusskolā. Ja šis skaits netiek sasniegts, valsts šīm klasēm un skolām nepiešķir valsts dotācijas. Šobrīd pedagogu algas tiek finansētas no valsts budžeta, savukārt pašvaldība sedz telpu uzturēšanas un tehniskā personāla atalgojuma izmaksas. Ja mēs neizdarīsim tā, lai tiktu izpildītas valsts prasības, tad algas virknei pedagogu nāksies maksāt no mūsu nelielā budžeta (salīdzinājumam: Daugavpils budžets ir līdzvērtīgs viena tāda lielpilsētas uzņēmuma kā “Rīgas satiksme” budžetam). Svarīgi saprast, kas mums ir jāizdara: mēs neierosinām slēgt skolas, bet juridiski ir iespējams apvienot vairākas skolas zem viena nosaukuma. Turklāt ēkas atradīsies tajā pašā vietā, kur atrodas šobrīd, tajās turpinās mācīties bērni un strādāt skolotāji un tehniskie darbinieki. Ir jāsaglabā iespēja bērniem apmeklēt skolu, kas atrodas viņu apkaimē, nevis, teiksim, centrā. Tajā pašā laikā blakus esošās skolas varētu strādāt zem viena nosaukuma, tādējādi izpildot valdības prasības un turpinot saņemt finansējumu, kā rezultātā neviens nebūtu jāatlaiž. Protams, apvienojot skolas, nevar palikt divi direktori, taču joprojām būs nepieciešams direktora vietnieks, kurš atbild par skolas darba organizēšanu. Pārējos darbiniekus apvienošanās neietekmēs.

Turklāt izglītības iestāžu juridiska apvienošana paplašinātu programmu piedāvājumu tā dēvētajos izvēļu grozos. Apvienojot vairāku skolu programmas, varam radīt piedāvājumu, kas apmierinās gan valsts, gan skolēnu prasības.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka vēl nav pieņemti lēmumi par programmu apvienošanu un izmaiņām. Mums notiek aktīva diskusija ar Izglītības pārvaldi un skolām. Tikai pēc tam, kad katrs iepazīstinās ar savu redzējumu par situāciju un tās tālākās attīstības iespējām, mēs kopā rūpīgi izpētīsim katru priekšlikumu, izsvērsim visus plusus un mīnusus un tikai pēc tam kaut ko izlemsim. Pasaule nemitīgi mainās, un mēs esam spiesti pielāgoties darbam jaunos apstākļos, padarot tos pēc iespējas ērtākus gan bērniem, gan skolotājiem.

- Vai ir plānotas izmaiņas arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbā?

- Tiklīdz stājos domes priekšsēdētāja vietnieka amatā, kura pārziņā ir arī izglītības jautājumi, sāku saņemt dažāda veida sūdzības. Ir pretenzijas, piemēram, par izglītības kvalitāti pirmsskolas izglītības iestādēs. Lieta tāda, ka dažos bērnudārzos ir rinda, savukārt citus bērni apmeklē tikai tāpēc, ka citur nav kur iet. Kāpēc ir šāda situācija? Izrādījās, ka, piemēram, vienā bērnudārzā programmu ir ļoti daudz – apmierināti ir gan vecāki, gan bērni. Citos bērnudārzos šāda plaša piedāvājuma nav. Ja tuvumā atrodas divi bērnudārzi un viens no tiem ir vairāk pieprasīts nekā otrs, visticamāk kaut kas ir jāmaina – jāaktivizē darbs un jāizdara tā, lai izglītības kvalitāte un attieksme pret audzēkņiem būtu vienlīdz augstā līmenī visos bērnudārzos. Lai optimizētu izglītības iestāžu darbu, padarītu to ērtāku bērniem un vecākiem, būs nepieciešams ieviest izmaiņas dažu iestāžu vadībā. Vienlaikus vēlos atkāroti uzsvērt, ka nedz auklītēm, nedz audzinātājām nekas nedraud. Vēl jo mazāk bērniem! Viņi visi paliks savās ierastajās grupās ar savām audzinātājām.

Turklāt es kā skolotājs no savas pieredzes zinu, ar ko nākas saskarties, kad bērns pāriet no bērnudārza uz skolu, kur ir citas prasības, un izrādās, ka viņš tām ir pilnīgi nesagatavots. Tāpēc teorētiski tiek izskatīts arī tāds variants, kurā vienas izglītības iestādes struktūrā tiek apvienota skola un bērnudārzs, un bērni no 2 gadu vecuma pakāpeniski uzsāk mācības atbilstoši prasībām, kas viņiem tiks izvirzītas 1. klasē. Tad no šādas krīzes varētu izvairīties.

Kompetenta izglītības reformu ieviešana, kas tiks īstenotas mūsu pilsētā un visā valstī, kā arī bērnudārzu darba pārskatīšana ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, ar ko jaunajā gadā saskarsies pilsētas vadība, Izglītības pārvalde un pedagogu kolektīvi. Kā jau teicu, galvenais princips, pēc kura vadīsimies, ir ievērot bērnu intereses un radīt viņiem maksimāli komfortablus apstākļus, vienlaikus saglabājot pedagogu un audzinātāju darbavietas.

- 2021. gadā Daugavpils saņēma ļoti apjomīgu valsts dotāciju sabiedriskā transporta nozares attīstībai. Ko izdosies paveikt, pateicoties piešķirtajam finansējumam?

- Šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti. Tie skar gan AS “Daugavpils satiksme” autobusu parka atjaunošanu, gan tramvaju infrastruktūras attīstību.

Nākamā gada septembrī gaidām pirmo ar dabasgāzi darbināmo autobusu piegādi. Paralēli tiek īstenots projekts, kas paredz elektrisko autobusu iepirkumu. Šis mums ir pilnīgi jauns projekts.

Līdzās iepirkumam gaidāms arī ļoti apjomīgs un sarežģīts darbs pie autoparka modernizēšanas, gāzes termināļa un akumulatoru uzlādes termināļa uzstādīšanas, lai jaunais transports varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Šie sagatavošanās darbi būs nopietns izaicinājums uzņēmumam un pilsētas vadībai. Taču esmu pārliecināts, ka mēs ar to tiksim galā, jo ieguvumi galu galā atsver visas grūtības. Jauns sabiedriskais transports nozīmē to, ka tas būs videi draudzīgāks un ekonomiskāks. Turklāt jauni autobusi retāk lūzt un attiecīgi prasa daudzreiz mazāk naudas uzturēšanai. Ieguvums būs visās pozīcijās, arī iedzīvotāju ērtības ziņā: jauni autobusi – tās ir jaunas tehnoloģijas, cits komforta līmenis, ērtāki sēdekļi, labāka vides pieejamība. Ņemot vērā, ka tiks iegādāti 22 ar gāzi darbināmie autobusi un 6 elektroautobusi, autoparks tiks atjaunots vairāk nekā uz pusi.

Tas ir pilsētas politiskās vadības un uzņēmuma “Daugavpils satiksme” vadības kopīga darba rezultāts, pateicoties kam, tāpat kā Mežciema sanatorijas gadījumā, ir izdevies pārliecināt ministrijas un Saeimas deputātus par projekta nozīmību un saņemt valsts finansējumu. Daugavpils pilsēta nevarētu īstenot šādus vērienīgus projektus tikai par saviem budžeta līdzekļiem.

Vēl ir arī projekts, kas paredz 1. maršruta tramvaja līnijas pagarināšanu līdz Ziemeļu ciematam un aptuveni 8-12 tramvaju vagonu iegādi. Precīzu skaitu pagaidām ir grūti pateikt, jo vērtēsim ne tikai cenu piedāvājumu, bet arī tramvaju kvalitāti. Iespējams, to būs nedaudz mazāk, taču iedzīvotājiem nebūs jāsaskaras ar neērtībām, kas radās, iepriekš iegādājoties vislētāko variantu.

Kopumā jebkurš infrastruktūras uzlabojums ir noderīgs. Turklāt, ja tā īstenošanai iespējams piesaistīt finansējumu no ārpuses - tas ir lieliski. Tas attiecas arī uz lidostas projektu, pie kura  mēs atgriezāmies pateicoties tam, ka izdevās iegūt valsts finansējumu.

- Pastāstiet par to sīkāk: tikai pirms dažiem mēnešiem ar jaunā domes sasaukuma lēmumu lidostas projekts tika apturēts. Kas ir mainījies tagad?

- Iepriekšējais domes sasaukums paņēma kredītu miljona eiro apmērā, lai izstrādātu lidostas projektu. Taču tā bija mūsu pilsētas iedzīvotāju nauda, ​​kuru varēja izlietot daudz būtiskāku iedzīvotāju problēmu risināšanai. Tāpēc projektu uz laiku "piebremzējām", vienlaikus turpinot sarunas ar valdību. Valsts solīja, ka attīstīs Latgales reģionu, un mums izdevās pierādīt, ka lidostas un industriālā parka projekts sniegs nepieciešamo ekonomisko atspērienu.

Paveiktā darba rezultātā tas kļuva par valsts projektu, un tagad pilsētas iedzīvotājiem nav jāmaksā miljons eiro un jāatdod tas piecu gadu laikā. Tagad mums būs lidostas un tehnoloģiskā parka projekts. Tās ir divas dažādas struktūrvienības vienā. Reizēm dzirdu tādus komentārus kā: "Ko jūs grasāties pārvadāt lidmašīnās – malku, vai?". Protams, energoresursi un derīgie izrakteņi netiek transportēti ar lidmašīnām. Bet iedomājieties produkciju ar augstu pievienoto vērtību, teiksim, dažādas mikroshēmas, čipus, ko izmanto visur. Turklāt, mūsu pilsētā ir vairāki uzņēmumi, kas būtu ieinteresēti izmantot lidostas pakalpojumus savas produkcijas transportēšanai. Mēs būtībā esam Ķīnai tuvākais Eiropas Savienības punkts (tas ir neiedomājami milzīgs tirgus – miljardiem patērētāju!) un varētu nodrošināt transportēšanu abos virzienos.

Turklāt piekritīsiet, ka Kauņa un Viļņa atrodas daudz tuvāk viena otrai nekā Rīga un Daugavpils, un, ja tām ir iespēja piepildīt lidostas, kāpēc gan mēs nevarētu nodarboties ar pasažieru pārvadājumiem? Taču pagaidām tās ir tikai idejas. Tāpat kā situācijā ar Mežciemu, šobrīd galvenais ir izstrādāt projektu, kas vēlāk, virzoties maziem solīšiem uz priekšu, pavērtu iespējas ieceres tālākai īstenošanai. Ir ļoti svarīgi, lai mums būtu kvalitatīva sagatave gadījumā, ja kļūs pieejams Eiropas fondu vai valsts programmu finansējums. Gatavs izstrādāts projekts liecina par pilsētas ieinteresētību un ievērojami palielina iespējas piesaistīt finansējumu nākamo projekta kārtu īstenošanai.

- Kādi ir galvenie mērķi, ko esat izvirzījis 2022. gadam?

- Nākamgad darba būs daudz, taču šobrīd galvenais uzdevums un izaicinājums ir nepieļaut katastrofālu siltumenerģijas tarifa pieaugumu.

2021.gada nogalē Daugavpils bija spiesta izsludināt savā administratīvajā teritorijā enerģētisko krīzi. Mēs rīkojāmies pilnīgi pareizi. Šobrīd energoresursu sadārdzināšanās ir aktuālākā problēma visā valstī. Tas kļuva par pamatu diskusijām, Valsts enerģētiskās krīzes centrā tiek apspriesti un pieņemti lēmumi. Mēs bijām pirmie, kas nospieda šo trauksmes pogu. Un ceram, ka valdība, īpaši jaunā, kas nāks pie varas pēc oktobra velēšanām, izdarīs pareizus secinājumus un domās par to, kā diversificēt riskus, lai nākamajā apkures sezonā valstij nenāktos saskarties ar tikpat briesmīgu situāciju kā šobrīd.

Pastāv vairākas problēmas risinājuma iespējas. Protams, viena no tām ir alternatīvo siltumenerģijas un elektrības ražošanas avotu izmantošana. Gan es, gan Elksniņa kungs piekrītam ekspertiem, kas saka, ka Latvija nebija gatava atvērtajam enerģētikas tirgum. Šobrīd mums jārīkojas, balstoties uz reālām iespējām, nevis akli jāseko Eiropas izvēlētajam „zaļā koridora” principam. Var daudz runāt par to, cik ir labi, kad tirgus regulē pats sevi, taču šobrīd mums nav nekādu alternatīvu, izņemot Krievijas gāzi. Iespējams, ir vērts atskatīties ne tik senajā pagātnē – līdz 2017.gadam – kad Latvija slēdza ilgtermiņa līgumus ar Krieviju.