Divi latviešu literatūras dižgari Izglītības ziņas

„Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam/kļūt mazam, lai augtu liels,” māca I.Ziedonis, savukārt  O.Vācietis saka, ka „dzīvi nodzīvot vajaga prast,/– tā ir gara un vienmēr par īsu”.

Abu latviešu dzejnieku dzīves un daiļrades ceļš vienmēr ir bijis interesants literatūras pētniekiem un arī skolotājiem.

Ilūkstes novada bērnu un jauniešu centrā apmeklētājus vēl joprojām priecē izstāde par diviem latviešu literatūras dižgariem – Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni. Izstādes koncepcija balstās uz četriem tēliem, kas saista O.Vācieti un I.Ziedoni viņu pasaules uztverēs. Šie četri tēli ir – ceļš, rokraksti, koki un akmeņi.

Š.g. 2.aprīlī, spītējot aukstajam laikam un pēcstundu nogurumam, šai izstādē pabija arī 16 Daugavpils pilsētas latviešu valodas un literatūras skolotājas no Daugavpils 10., 12., 15., 16., 17.vidusskolas, J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolas, Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja, Daugavpils Profesionālās vidusskolas un Daugavpils Celtnieku profesionālās vidusskolas.

1933.gads ir tas vienojošais sākums, kad abi rakstnieki ienāk šai pasaulē. Dzīves gaitā katram izveidojas savs redzējums par apkārtējām lietām, savs stils, bet kopīgais ir un paliek – tā ir dzeja. Izrādās, ka I.Ziedonis savus dzejoļus vienmēr rakstījis kancelejas grāmatās, savukārt O.Vācietis – burtnīcās (kopā sarakstītas 317 burtnīcas, 318. – nav pabeigta). Arī rakstīšanas maniere katram ir sava. O.Vācieša teksts ir kārtīgs, svītrojumu tajā gandrīz nav, bet I.Ziedonis savos tekstos bieži veicis labojumus. Daudzus dzejoļus I.Ziedonis veltījis savam laikabiedram un izjutis pret O.Vācieti pietāti, zināmu bijību. Paša O.Vācieša dzejas pūrā dzejoļu, veltītu I.Ziedonim, ir maz – tikai viens. O.Vācietis ir bijis cilvēks, kurā mājo pieticīgums, savukārt greznība, mantas, dārgas lietas nesaistīja viņa uzmanību. Var teikt, ka abi dzejnieki bijuši interesantas un savdabīgas personības.

Izstādē skolotājas varēja ne tikai klausīties dzejnieku vārsmas un dzīves fragmentu detaļas Ilūkstes 1.vidusskolas latviešu valodas skolotājas Silvijas Romaņenkovas izpildījumā, bet arī ieskatīties dzejnieku rokrakstos, dzejas fragmentos un dažādu dzīves posmu fotogrāfijās.

Paralēli izstādes apmeklējuma mums tika piedāvāta iespēja iepazīties ar Ilūkstes Bērnu un jauniešu centru. Šo ekskursiju pa centru un novadpētniecības muzeju novadīja tā vadītāja Vanda Rimša. 

Vēlāk apmeklējām Lašu pagastu (tagad Eglaines pagastu), kur netālu no ceļa atrodas piemineklis 18.gadsimta rakstniekam Gothardam Frīdriham Stenderam. Nogriežoties no ceļa un pabraucot nelielu gabaliņu uz priekšu, nokļuvām mājās, kur 1714.gada 27.augustā dzimis G.F.Stenders – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, kas saukts arī par Veco Stenderu. 1989.gadā šeit atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs. G.F.Stendera muzeja vadītāja Ligita Petuhova izstāstīja mums Stendera dzīves gājumu un pievērsa uzmanību viņa apgaismotāja darbībai.

Mājupceļš veda garām Mēnesmeitiņas kapam Lašu vecajos luterāņu kapos. Tas ir tēls, ko Rainis izmantojis savā romānā dzejoļos „Dagdas piecas skiču burtnīcas”.

Šī pēcpusdiena ikvienai skolotājai bija piesātināta ar noderīgu informāciju un spilgtiem iespaidiem.

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

Izglītības satura nodaļas

izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos

Ilona Bohāne

t.65432102