Daugavpils izglītības iestāžu attīstības koncepcija iesniegta pilsētas sabiedrības apspriešanai Izglītības ziņas
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde (VPIP) ir izstrādājusi ilgtermiņa plānošanas dokumentu "VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA 2013. - 2017.gadam" (turpmāk – Koncepcija).
Darba grupa, kas izstrādāja dokumentu, apkopoja informāciju un diagnosticēja problēmas, kas raksturīgas izglītības sistēmai gan Daugavpilī, gan valstī kopumā. Koncepcijas izstrādē izmantoti dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS), statistikas pētījumi, izglītības iestāžu vadītāju un vispārizglītojošo skolu pedagogu (apt.700 cilvēku) anketēšanas rezultāti, priekšlikumi un viedokļi, piedāvāto mācību programmu analīze, pamatdati par izglītības iestāžu mācību procesa nodrošināšanu un personālu u.tml. Koncepcijā ņemti vērā sabiedriskās apspriešanas rezultāti pēc dažādu fokusgrupu – mediju, izglītojamo un to vecāku, skolu direktoru – darba, kā arī citu pašvaldību pieredze. Koncepcijas darba grupu konsultēja Daugavpils Universitātes mācībspēki, arī visu pedagogu anketas apstrādāja DU Socioloģijas katedras pētnieki.
Šobrīd ir būtiski risināt vairākas savstarpēji saistītas sarežģītas problēmas, kas izveidojušās pēdējo gadu sociālekonomisko satricinājumu rezultātā: demogrāfiskās situācijas izmaiņas, kas saistītas ar dzimstības samazinājumu, iedzīvotāju, it sevišķi jauniešu, emigrācija, sabiedrības novecošanās un ar to saistītās sekas izglītībā. Saprotams, ka šos Latvijas mēroga jautājumus risināt vienas pašvaldības ietvaros nav iespējams, taču jārod iespējas, kā strādāt kvalitatīvi, elastīgi pielāgojoties apstākļiem, optimāli noslogojot un racionāli apsaimniekojot pilsētas izglītības iestādes. Daugavpils pilsētas skolu tīkls ir veidojies pagājušā gadsimta 70.-80.gados, kad iedzīvotāju skaits bija aptuveni par 40 000 lielāks, pastāvēja cits sabiedrības un mikrorajonu funkciju dalījums. Sekojot tendencēm visā Eiropā, VPIP ierosina, ka skolai ir jābūt ne tikai izglītības iestādei, bet arī multifunkcionālu pakalpojumu sniedzējai mikrorajonā sabiedrībai kopumā (brīvā laika pavadīšana, klubi, bibliotēkas, senioru centri, sporta laukumi visiem u.tml.).
Skolēnu, īpaši vidusskolēnu, skaita samazināšanās un izglītības finansējuma piešķiršana, ņemot vērā audzēkņu skaitu izglītības iestādē, ietekmē arī pedagogu slodzi un līdz ar to arī atalgojumu. Pedagogiem, kuru vidējais vecums pēdējos gados arvien palielinās, ir jābūt konkurētspējīgiem: jāturpina tālākizglītība, īpaši svešvalodu un informācijas komunikāciju tehnoloģiju jomā, jāapgūst projektu vadības prasmes. Vispārējās izglītības ilgtspējas jautājumu aktualizē arī tas, ka valstī par prioritāti noteikta profesionālā izglītība, tādēļ iespējams gan vispārējo vidusskolu skaita sarukums, gan konkurences palielināšanās, kas veicinās skolu virzību uz inovatīviem risinājumiem mācību satura un vides nodrošināšanā. Koncepcijas darba grupa uzskata, ka izglītība Daugavpilī ir un būs kvalitatīva, daudzveidīga un mūsdienīga, konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī.
Darba grupas izstrādātajam Koncepcijas projekta tekstam visu izglītības iestāžu kolektīvi varēja pievienot savus labojumus un papildinājumus. Tika iesniegti papildu priekšlikumi, darba grupa izskatīja tos un daļēji iekļāva Koncepcijā.
Koncepcija sastāv no aprakstošās daļas (katras nodaļas teksta), kuru precizē dokumenta noslēgumā ievietotā tabulā ar konkrētiem pasākumu mērķiem un uzdevumiem (49.lpp.), to risinājuma termiņu, atbildīgo un iesaistīto institūciju uzskaitījums un finansējuma avoti. Tādēļ katra nodaļa lasāma kopā ar konkrēto pasākumu risinājuma tabulu.
Koncepcijas 2.nodaļā sniegta iepriekšējā perioda plānošanas dokumentā noteikto pasākumu analīze, kurai seko pirmsskolas, speciālās, vispārējās un iekļaujošās izglītības esošās situācijas raksturojums un attīstības tendences, savukārt, 3.nodaļā analizēta demogrāfiskā situācija Daugavpilī. Bērnu dzimstība pēc krituma, kas aizsākās 2009.g., pēdējos gados pilsētā ir stabilizējusies un uzskatāmi parāda, kā ekonomiskās situācijas satricinājumi valstī ietekmēja demogrāfiskos rādītājus. Nodaļā ir uzskatāmi modelēts, kā tas ietekmēs izglītības tīklu perspektīvā, un, saprotams, ka dzimstības faktors ir objektīva realitāte, kas nav tieši ietekmējama un saistāma ar izglītības iestāžu darba kvalitāti vai citu administrējošu rīcību.
Koncepcijas 4.nodaļā apskatīta pirmsskolas izglītība, kuras mērķis ir nodrošināt ikviena bērna spējām attīstošu un attīstībai atbilstīgu, kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību. Konkrēti uzdevumi paredz veicināt pirmsskolas izglītības iestāžu autonomiju elastīga izglītības satura plānošanā un darbību procesa organizēšanā un izpratnes (paradigmas) maiņu par mūsdienīgu pirmsskolas izglītību – saturu, metodiku, vidi u.c., veicinot bērncentrētas izglītības procesu (skat. Koncepcijas paredzēto uzdevumu un pasākumu plāna 49.lpp). Apakšnodaļās ir aprakstīta pirmsskolas izglītības iestādēs esošā situācija, panākumi un darbības daudzpusīgums, iestāžu pārklājums pilsētas mikrorajonos, pakalpojumu, programmu un izglītības valodu daudzveidība. Daugavpils ir viena no retajām pašvaldībām valstī, kurā nav rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs. Nodaļā aktualizēti dažādi jautājumi, piemēram, atsevišķu iestāžu fiziskās vides uzlabošanas, teritoriju labiekārtošanas nepieciešamība, pedagoģisko kadru turpmākizglītība un iespējamās valsts politikas izmaiņu ietekme uz pirmsskolas izglītības iestādēm Daugavpilī.
Koncepcijas 5.nodaļā secīgi analizēts vispārējās izglītības iestāžu mācību process un mācību satura organizācija, pedagogu darba kvalitāte, speciālā un iekļaujošā izglītība, veselīga dzīvesveida veicināšana un vecāku un sabiedrības līdzdarbošanās izglītības procesā. Saskaņā ar Koncepciju, vispārējās izglītības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu skolēncentrētu, uz kompetencēm balstītu, mūsdienīgu, ilgtspējīgu mācību procesu. Izvirzīto mērķi var sasniegt, atbalstot un stiprinot skolu autonomiju un atbildību, mācību saturā un procesā skolās akcentējot kompetenču apguvi un profesionālo orientāciju, kā arī veicinot pedagogu radošumu un atbildību mācību un audzināšanas procesā u.c.(skat. Koncepcijas paredzēto uzdevumu un pasākumu plāna 52.lpp.). Īpaša uzmanība veltīta patriotisma un pilsoniskuma audzināšanai, kas veicinātu izglītojamo pilsoniskās apziņas veidošanos, sabiedrības saliedētību un lokālpatriotisma tēmu integrēšanu mācību procesā. Latvijas kultūras mantojuma izglītība skolās, tā saglabāšana, zināšanu un prasmju tālāknodošana un popularizēšana veicinātu arī jauniešu iesaistīšanos valsts un pašvaldības rīkotajos pasākumos. Pedagogu kvalitātes novērtēšanā izvirzīts mērķis – veicināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un personības izaugsmi, kas panākama, veicinot modernu, konkurētspējīgu un pedagogiem pieejamu tālākizglītību, un attīstot sadarbību ar augstskolām jauno pedagoģisko kadru sagatavošanā. Speciālajā un iekļaujošajā izglītībā izvirzīts mērķis nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvei izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem un veicināt sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanos izglītības sistēmā visos izglītības līmeņos. Viens no šīs problēmas risināšanas aktuālākajiem uzdevumiem ir veicināt sabiedrības izpratnes maiņu par iekļaujošo izglītību un nodrošināt nepieciešamo atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem izglītojamajiem, viņu vecākiem un pedagogiem (konkrētos pasākumus skat. 60.lpp.). Visiem svarīga ir veselīgā dzīvesveida popularizēšana izglītības sistēmā, kas panākama, īstenojot mērķi – nodrošināt izglītojamo fiziskās un garīgās veselības stratēģijas veicināšanu un realizēšanu. Koncepcijā ir uzsvērts, ka nepieciešama pozīcijas maiņa attiecībās „skola – izglītojamie – vecāki”, kas paredz aktīvāku vietējās kopienas līdzdalību, līdzdarbošanos un atbalstu izglītības iestādēm. Koncepcijas sagatavošana, publiskā apspriešana un pilnveidošana ir viens no šādas attieksmes maiņas piemēriem.
Apakšnodaļas „Skola – pārmaiņu veicinātāja” galvenais vadmotīvs ir uzstādījums, ka skola ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī jauno, inovatīvo ideju paudēja un realizētāja sabiedrībā. Konceptuālais mērķis – skolai jākļūst par integrālu sabiedrības daļu un pozitīvu pārmaiņu ieviesēju, jāveicina akcentu maiņa izglītībā, orientējoties uz to, lai potenciālais vispārējās izglītības iestādes absolvents spētu kļūt par darba devēju, lai iegūtā izglītība atbilstu nākotnes zināšanu sabiedrības vajadzībām. Koncepcijā atbalstīta ideja paaugstināt skolu pašpārvaldes institūciju lomu un atbildību lēmumu pieņemšanā, tai skaitā skolas finanšu plānošanā (konkrētos pasākumus skat. 64.lpp.). Savukārt, VPIP inovatīvisms izcelts uzdevumā, kas paredz veicināt iestādes kā koordinatora lomas pieaugumu Daugavpils izglītības iestāžu starptautiskās darbības jomā, kuras rezultātā veidotos attīstīta starptautiskā sadarbība izglītībā pilsētas profesionālās, vispārējās un speciālās izglītības iestādēs un pieaugušo izglītības ES Mūžizglītības jomā. Daugavpils izglītības sistēmā tiktu ieviesta Eiropas dimensija (sadarbības un starptautiskas novitātes, vienotas ES izglītības tendences), kas veicinātu pilsētas un izglītības iestāžu atpazīstamību un uzticama starptautiskā partnera lomas ES nostiprināšanos turpmākai sadarbībai. VPIP uzņemas arī izskaidrot vietējai sabiedrībai ieguvumus un atbalstu, ko sniedz starptautiskā sadarbība izglītības jomā.
Koncepcijā iekļauta pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu tīkla SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze). Visu Koncepcijas nodaļu atbilstošajās jomās ir izcelta mūsdienu globālās sabiedrības attīstības diktēto jauninājumu un tendenču ietekme ne tikai uz izglītības sistēmu, bet visu kopienu. Jebkurai ES valstij, pašvaldībai jānodrošina jaunāko zinātnes (piem., informācijas komunikāciju tehnoloģiju, pedagoģijas, karjeras izvēles izpētes u.c.) atziņu un sasniegumu ieviešana izglītības procesā.
Ņemot vērā, ka daudzas izglītības iestāžu darbības plānošanas vadlīnijas nav pašvaldības kompetencē, tiek pieļauts un modelēts, ka globālās pasaules tendenču ietekmē iespējamas dažādas izglītības politikas izmaiņas valsts līmenī. Tādējādi, Koncepcijā visas ar izglītību saistītās problēmas nav iespējams precīzi paredzēt tik ilgstošam laika periodam – pieciem gadiem.
Mūsuprāt, pirmo reizi šāda tipa dokumentā tiek akcentēti emocionālā komforta, cieņas, drošības un atbildības jautājumi izglītības iestādēs dažādām ar izglītību saistītām mērķgrupām (pedagogiem, izglītojamajiem un vecākiem). Īpaši izcelti izglītojamo veselības jautājumi (psiholoģiskais komforts, stāja, noslogotība) un sadarbība starp skolu un ģimeni. Darba grupa vēlējās veidot šo dokumentu kā pozitīvu iespējamo risinājumu piedāvājumu, akcentējot izglītojamo interešu, drošas un modernas mācību vides nodrošināšanu katrā izglītības iestādē.
Vēlreiz jāuzsver, ka Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kurā tiek nosprausti vispārējās izglītības attīstības virzieni un uzdevumi laika posmam no 2013.gada līdz 2017.gadam. Tā veidos tiesisku pašvaldības akceptētu pamatu turpmākajai darbībai, izstrādājot un nosakot konkrētus pasākumus katrā izglītības iestādē, izstrādājot un īstenojot skolu Attīstības plānus, un pašvaldībā kopumā. Pats par sevi saprotams, ka nopietnu praktisko risinājumu nepieciešamības gadījumā (piem., konkrētās izglītības iestādes nākotnes perspektīvas, izglītības iestāžu vai speciālistu vērtēšanas kritēriju izstrāde u.c.), tiks veidotas nozares ekspertu darba grupas un uzklausīti sabiedrības viedokļi.
2013.gada laikā Koncepcijai tiks sagatavota atsevišķa nodaļa par interešu izglītību pilsētā, un darbs notiks līdzīgi.
Vēl viena būtiska problēma, kas tika konstatēta, strādājot pie koncepcijas – sabiedrības neticība pārvaldes institūcijām un to darbam, sākotnēji pat pārspīlēti emocionāla reakcija uz jebkuru piedāvāto risinājumu. VPIP ir vairākkārt aicinājusi pilsētas iedzīvotājus aktīvi iesaistīties jautājumu apspriešanā un arī tagad piedāvā līdzdarboties un izteikt savu viedokli. Savas kompetences ietvaros darba grupas locekļi un VPIP speciālisti ir atsaukušies medijos izteiktajiem viedokļiem un sazinājušies ar katru, kas izteicis priekšlikumus par izglītības problēmu risinājumu Daugavpilī. Jāatzīst, ka konstruktīvu piedāvājumu nav daudz, lielākoties priekšlikumi saistīti ar vispārējiem stereotipiem. Esam gandarīti, ka tomēr bija arī tādi, kuri atsaucās piedāvājumiem strādāt un iesniegt reālus priekšlikumus. Tas liecina, ka sabiedrība pakāpeniski sāk izprast savu nozīmīgumu sev būtisku jautājumu risināšanā, tādējādi ietekmējot un palīdzot uzlabot svarīgo izglītības jomu. Jāuzsver, ka izglītības joma ir ļoti jutīga, ka jebkurām pārmaiņām tajā jābūt pārdomātām un pamatotām, to mērķim jābūt uzlabojumiem ilgtermiņā. Turpmākā dokumenta virzība atkarīga no pašvaldības deputātu akceptējuma un balsojuma.
Svarīgākais pašvaldības izglītības sistēmas mērķis ir mūsu bērnu un jauniešu emocionālais komforts, interese par mācīšanos, labvēlīgas un attīstošas vides nodrošināšana katrā mācību iestādē. Kvalitatīva, konkurētspējīga izglītība ir veiksmīgas karjeras un harmoniskas personības izveides priekšnosacījums, kas, iespējams, nākotnē sniegs ieguldījumu savā pašvaldībā.
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde izsaka pateicību tiem žurnālistiem, pedagogiem, izglītojamajiem un vecākiem, kuri aktīvi iesaistījās fokusgrupu darbā, anketēšanā un izteica savus priekšlikumus Koncepcijas satura pilnveidošanai! Līdz š.g. 20.martam VPIP Koncepcijas izstrādes darba grupa gaida konstruktīvus priekšlikumus uz e-pastu izglitiba@daugavpils.lv; pasta adresi - Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldei, Saules ielā 7, Daugavpils, LV-5401; fakss: 65407431, lai Daugavpilī kopīgi risinātu ar izglītību saistītos jautājumus.
Koncepcijas projekta pilns teksts izlasāms šeit: www.izglitiba.daugavpils.lv
Koncepcijas izstrādes darba grupas vārdā,
ar cieņu,
Evelīna Balode
DAUGAVPILS PILSĒTAS DOME
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde
eksperte projektu jautājumos
Tālr.: +371 65425102
Fakss: +371 65407431
Mob.: +371 28336093
E-pasts: evelina.balode@daugavpils.lv
