Daugavpilī notiek starptautiska lašveidīgo zivju ezeru ekoloģijai veltīta zinātniskā konference Izglītības ziņas

Noslēdzoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektam „Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai” (Vienošanās Nr. 2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089), š.g. 1. un 2.novembrī, Daugavpilī, viesnīcā „Park hotel Latgola” notiek starptautiska zinātniskā konference "Lašveidīgo zivju ezeru mūsdienu stāvoklis un attīstības perspektīvas", informē projekta zinātniskais vadītājs Artūrs Škute.

Konferences vienojošā tematika ir dziļo lašveidīgo zivju ezeru ekoloģija, tomēr tai pieteiktie ziņojumi aptver dažādus pētījumu virzienus, tai skaitā: paleolimnoloģiju (zinātnes nozari, kas pēta ūdenstilpņu stāvokli un to attīstības perspektīvas), invazīvās saldūdens sugas, bezmugurkaulniekus kā zivju barības bāzi un bioindikatorus, saldūdens sugu ģenētiku, lašveidīgo zivju bioloģiju un saldūdens ķīmisko sastāvu.

Konferencē paredzētas vairākas plenārsēžu lekcijas. Tajās Daugavpils Universitātes (DU) profesors Artūrs Škute, sniegs vispārēju ieskatu par galvenajiem rezultātiem, kas iegūti trīs gadu laikā, īstenojot lašveidīgo zivju ezeru izpētes projektu. Latvijas Universitātes (LU) profesors Māris Kļaviņš plenārsēdē uzstāsies ar lekciju par organiskā oglekļa plūsmu upēs un ezeros un to kontrolējošiem faktoriem, bet pētnieks Kestutis Arbačiausks no Viļņas Universitātes - stāstīs par mezotrofajiem ezeriem Lietuvā, to pašreizējo ekoloģisko statusu, glaciālas izcelsmes un invazīvajām sugām. Plenārsēdi noslēgs DU pētnieces, asociētās profesores Nataļjas Škutes ziņojums par saldūdens dzīvnieku ģenētisko monitoringu Latvijā.

Konferences dalībnieki sniegs mutiskus ziņojumus, prezentēs stenda referātus par veiktajiem pētījumiem, kā arī piedalīsies diskusijās par lašveidīgo zivju ezeru ekoloģiju, to pašreizējo stāvokli un iespējamām attīstības perspektīvām nākotnē, šādi ne tikai veicinot pieredzes un informācijas apmaiņu par aktuālajiem pētījumiem attiecībā uz lašveidīgo zivju ezeriem un to ekoloģiju, bet arī stiprinās starptautiskās sadarbības saites starp Latvijas un citu valstu zinātniekiem.

Dalībai konferencē pieteikušies gan pieredzējuši zinātnieki, gan jaunie zinātnieki un doktora grāda pretendenti, gan arī maģistra un doktorantūras studiju programmu studenti no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas. 

Starptautisko konferenci "Lašveidīgo zivju ezeru mūsdienu stāvoklis un attīstības perspektīvas" rīko DU Ekoloģijas institūts, tā notiek projekta "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" DU Ekoloģijas institūts īsteno sadarbībā ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Tā mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējas nodrošināšanai, izveidojot starpdisciplināru zinātnisko grupu, piesaistot LU un ārvalstu zinātniekus, kā arī veicinot jauno zinātnieku iesaistīšanos projektā.

Projekta gaitā, izmantojot optiskās metodes, izstrādāti jauni tehnoloģiskie risinājumi ezeru ūdeņu analīzei, izstrādāta hidroakustisko pētījumu metode zivju resursu izvērtēšanai un zivju resursu attīstības prognozes matemātiskais modelis, izvērtēti faktori, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos, kā arī novērtēta biogēno elementu (ķīmiskie elementi, kas vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm) plūsma, izmantojot modelēšanas metodes.

Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē (tā ezera daļa, kas nav ezera dibens un nav krasts), izstrādāta arī jauna zivju barības bāzes izvērtēšanas metode, izstrādāts un publicēts Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicējs un izstrādāt populāciju ģenētiskā monitoringa metode, kā arī sagatavotas publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegti ziņojumi starptautiskās konferencēs un aizstāvētas doktora disertācijas.

Viena no prioritāro ūdeņu kategorijām Latvijā ir lašveidīgo zivju ezeri. Viena no lašveidīgajām zivīm - repsis (Coregonus albula) - Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija sastopama 30 ezeros, 50.-60.gados - 11 ezeros: Alūksnes, Drīdža, Lielā Gusena, Nirzas, Puzes, Rāznas, Sīvera, Stirnu, Sventes, Tērpes un Usmas, bet 90.gados - tikai piecos ezeros - Ežezerā, Lejas, Nirzas, Rāznas un Usmas ezerā. Tas nozīmē, ka šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no mūsu ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Projekta gaitā iegūtos datus plānots izmantot gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociālekonomisku problēmu risināšanai. Paredzēts izstrādāt arī praktiskus priekšlikumus Latvijas vides un citu sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un ezeru apsaimniekotāju darbības plānošanai.

Projekts "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" noslēgsies 2012. gada 30.novembrī. Tā kopējās izmaksas - 720335 lati, tai skaitā: ESF finansējums - 612285 lati(85%), valsts budžeta finansējums - 108050 lati(15%).

Informāciju sagatavoja:

Harijs Vucins, „13.STĀVS” SIA

e-pasts: harijs@13stavs.lv, tālr./fakss: +371 654 21243

Papildus informācija:

Artūrs Škute, projekta zinātniskais vadītājs

e-pasts: arturs.skute@du.lv  mob. 29445450