Mīlamu darbu darot Izglītības ziņas
Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja angļu valodas skolotājam Sergejam Usevičam, konkursa „SWEDBANK jaunais Daugavpils skolotājs” laureātam, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Veicināšanas balvas ieguvējam, skats uz dzīvi ir visai nopietns; rodas iespaids, ka viņš neko nedara pavirši, katru jautājumu apdomā un izsver atbildi.
Sergejs ir daugavpilietis, kura dzīves ceļš pagaidām vijas tikai pa šo pilsētu – te Sergejs piedzimis, te mācījies: pirmās četras klases pabeidzis 1.sākumskolā (tās tagad gan vairs nav), tad izglītojies 4.vidusskolā, kas tagad ir Centra vidusskola.
Laikam tiešām nekas šai dzīvē nenotiek nejauši, visam ir savs cēlonis un likumsakarīgas sekas. Jau skolas laikā Sergeja mīļākie mācību priekšmeti bija matemātika un angļu valoda, kurus mācīja brīnišķīgi skolotāji. Vēl šodien Sergejs atzīst, ka viņu ietekme uz turpmākās profesijas izvēli bija milzīga. Un tomēr profesijas izvēlē savijies gan apzinātais, gan nejaušais, jo angļu valoda Sergejam patikusi jau no bērnības un viņš bija pilnīgi pārliecināts par studiju virzienu, savukārt domājot par profesiju, Sergejs ieklausījies Daugavpils Universitātes pasniedzēja ieteikumā un izvēlējies specialitāti “Vidējās izglītības skolotājs: angļu un spāņu valoda”. Lai gan, kā noprotams, Sergejs nekļuva par matemātikas skolotāju, tomēr abi kādreizējie skolotāji ir etalons un paraugs tam, kā jāstrādā vidusskolā, pat vissarežģītākās tēmas izskaidrojot vienkāršā un visiem saprotamā veidā. Turklāt stundās klātesoši bijuši gan joki, gan sirsnīgas sarunas, bet pāri visam – nopietns un rezultatīvs mācību darbs. Tīši vai netīši, tomēr, kā atzīst Sergejs, arī savā darbā viņš izmanto līdzīgu pasniegšanas stilu. Taujāts par skolotāja darba priekšrocībām, Sergejs pauž viedu domu: “Priekšrocība jebkurā darbā ir darīt mīlamu darbu!”
Skolotāji par Sergeja izvēli droši vien bija priecīgi un lepni, bet kā to uztvēra ģimene? Izrādās, vecāki nemaz par to nebija pārsteigti, jo jau sen bija savā dēlā pamanījuši interesi par valodām, savukārt sieva pārliecinājusi, ka būt skolotājam – tas ir viņa īstais darbs, jo Sergejs ir bezgala pacietīgs un spēj labi izskaidrot sarežģītus jautājumus. Kāds vēl ir Sergejs? Ne tikai “pacietīgs”, bet arī “atbildīgs”, “disciplinēts”, “optimistisks” un “izdarīgs”. Skolotāja ideāls, vai ne? Sergeja sieva noteikti piebilstu, ka arī vīra un tēva ideāls, bet stāsts ir par skolotāju Sergeju Useviču, tāpēc – kur un kā sākās pedagogs Sergejs? Izrādās, savu skolotāja karjeru jaunais pedagogs 2012.gadā uzsāka mācību centrā “ADA Plus”, kur nostrādāja nepilnus trīs gadus, savukārt kopš 2015./2016,mācību gada Sergeja mērķauditorija ir vidusskolas posma 16 – 19 gadus vecie skolēni. Jaunais skolotājs par saviem skolēniem saka, ka viņi ir dažādi: kādam mācības padodas vieglāk, kādam iet grūtāk, bet viņus vieno motivācija mācīties un sasniegt mērķus. Daudzi jau droši zina, kurā nozarē strādās un jau tagad dara visu, lai savu sapni piepildītu.
Arī kopīgas valodas atrašana ar skolēniem nesagādā grūtības – tā kā viņi ir motivēti, iesaistīt viņus mācību procesā ir samērā vienkārši. Turklāt liela nozīme ir arī tam, ja skolotājs ir sava mācību priekšmeta “karalis”, kurš mīl savu mācību priekšmetu, un Sergejs tāds ir! Turklāt, spriežot pēc klātpievienotās fotogrāfijas, kas tapusi 2017.gada pavasarī “ZZ Čempionātā” un ir īpaši dārga Sergejam, savu angļu valodas “karali” skolēni reizēm nēsā uz rokām! Jaunais pedagogs cenšas skolēniem parādīt visu angļu valodas skaistumu un iedvesmot mācībām ar savu paraugu. Sergeja skolēni labprāt parunājas ar savu skolotāju arī starpbrīžos, un tad ir iespēja daudz uzzināt par to, kas viņus interesē un vispār – no kā sastāv mūsdienu jaunatnes dzīve! Te nu jāsāk smaidīt, jo Sergejs pats ir tik jauns, ka viņam vajadzētu ļoti labi zināt, kas tā par dzīvi!
Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja īpatnība ir tā, ka klasēm nav klases audzinātāju, bet ir plūsmas kuratori, tāpēc Sergejs ir angļu valodas skolotājs, kuram viņa darbā visvairāk patīk tam piemītošā daudzveidība – katra stunda, katra tēma ir tik atšķirīga. Pat viena tēma dažādās klasēs tiek mācīta savā veidā, jo bērni ir dažādi, viņu domāšanas ceļi arī nav vienādi. Kādam var šķist apgrūtinoši tas, ka visu laiku ir jāpielāgojas apstākļiem un jāpārkārtojas, bet Sergejam tas patīk un viņš to uztver kā plusu – tāds darbs neļauj atslābināties un uztur tonusā. Un kā ar gandarījumu no tik spraiga darba? Ja jums šķiet, ka to skolotājam rada skolēnu gūtās atzīmes, Sergeja gadījumā jūs kļūdāties. Izrādās, jaunā skolotāja mīļākais un gandarījuma pilnākais brīdis ir tad, kad skolēns, kuram bija grūti izprast kādu tēmu vai gramatikas jautājumu, pēkšņi izsaucas: “Es sapratu! Tas taču bija tik vienkārši!”
Ja radies priekšstats, ka Sergeja kā skolotāja dzīvē viss ir tikai gludi un spoži, turpmākais tomēr šīs domas mainīs. Par problēmām runājot, Sergejs kā pirmo min mobilos telefonus un skolēnu atkarību no tiem – tikko zvans ieskandina starpbrīdi, jaunieša rokā ir telefons un notiek pilnīga atslēgšanās no visa apkārtesošā. Otrā problēma ir internets, kura izmantošanai ir milzīgi daudz plusu, bet Sergejam iznāk saskarties arī ar tā negatīvo pusi – skolēni, gatavojot mājasdarbus, kopē un par savu uzdod tur pieejamo informāciju. Trešais jautājums, kas satrauc Sergeju – skolēnu lielā noslogotība. Daudzi skolēni tiecas būt izcili it visā, tāpēc, uzsākot jaunu mācību gadu, piesakās fakultatīvos, apmeklē dažādus pulciņus, vēl, protams, jāpilda mājasdarbi un jāgatavojas kontroldarbiem, olimpiādēm un konkursiem... Tā visa rezultātā jau pēc diviem trim mēnešiem skolēni ir morāli un fiziski noguruši.
Par to, kā Sergejam izveidojusies saskarsme ar skolēniem, ir pastāstīts, bet kā ir būt skolotājam – kolēģim? Sergejs uzskata, ka viena mācību priekšmeta skolotājiem ir cieši jāsadarbojas, jo viņi nav konkurenti, bet gan kolēģi, kuri viens no otra var mācīties un gūt vērtīgas idejas. Esot vidusskolas posma skolotājam, ir jāzina, ko un kā dara sākumskolas un pamatskolas skolotāji, jo pēc kāda laika viņu skolēni jau mācīsies vecākajās klasēs. Tāpēc ir svarīgi zināt, kādas metodes un pieejas izmanto kolēģi, un, ja ir kādas grūtības, tad tās risināt kopīgi. Mācību process ir komandas darbs, tāpēc svarīgi strādāt kopā, iespēju robežās ņemot vērā visu iesaistīto spējas un vēlmes.
Dalība jebkurā konkursā noteikti rada satraukumu. Kā jutās Sergejs, uzzinot par konkursu un to, ka skola tieši viņu izvirza dalībai tajā? Jaunais pedagogs atklāj, ka bijis patīkami, ka viņa darbu ir novērtējuši kolēģi un administrācija, bet, no otras puses, pārdzīvojis, vai nenāksies pievilt dāvāto uzticību. Vai nākotnē viņš būs laimīgāks, Sergejs nezina, bet pēc 10 gadiem viņš pilnīgi noteikti būs par 10 gadiem vecāks. Tā pajokojis, Sergejs atgriežas pie nopietnības un saka, ka uzskata, ka jauno tehnoloģiju ietekme ar laiku tikai palielināsies. Jau tagad skolas dzīvē organiski ienākuši un iedzīvojušies projektori, interaktīvās tāfeles, “datu mākoņi” un elektroniskie žurnāli. Iespējams, ka pēc 10 gadiem katrā klasē katram skolēnam būs planšete vai klēpjdators. Ja jau Sergejam prāts reizēm nesas uz jokiem, vai ir kāds kuriozs, par kuru gribētos pastāstīt arī citiem? Un te nu seko anekdotes cienīgs Sergeja stāsts: “Ir pirmais mana darba mēnesis skolā. Man tad bija 27 gadi. Atnāku uz darbu kā ierasts, plkst.7.45, un dežurantei palūdzu atslēgu no kabineta. Saņēmu noraidījumu – skolēniem atslēgas neizsniedz. Tad nu nācās skaidrot, ka neesmu skolēns, bet gan jaunais skolotājs”.
Un tagad par patīkamo ārpus klases un skolas! Sergejs nosauc trīs savas izvēles: mūzika, kino un grāmatas. Protams, arī tās kādā veidā saistītas ar angļu valodu. Runājot par laimi, Sergejs ir lakonisks: laime ir būt kopā ar ģimeni – sievu un dēlu, un lielākoties šī laimes sajūta iegriežas tikai brīvdienās un skolēnu brīvlaikos.
Sarunas noslēgumā izskan īss un kodolīgs novēlējums skolai, skolotājiem, skolēniem un sev – “Pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību!” Un mēs no savas puses piebilstam – “Lai Sergeja darba mīlestībai ilgs un auglīgs mūžs!”
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Anita Pleša
t.65407434
