Lasītprasme – pamats valodas prasmju pilnveidei latviešu valodas un literatūras stundās Izglītības ziņas
Grāmata pati par sevi ir burtu zīmēm izraibināts papīrs.
Lasītāji-sapratēji pārvērš to par dzīvu, iedarbīgu vērtību.
(Z. Mauriņa.)
Lasītprasme sākas ģimenē, turpina attīstīties skolā un atspoguļojas sabiedrībā. Uzsākot skolas gaitas, lasītprasme būtiski ietekmē bērnu sasniegumus mācībās. Skolotājam ir svarīgi zināt un izmantot pedagoģiskos instrumentus un metodiku, kā veicināt dažādu lasīšanas veidu attīstību un lasītprasmi kopumā. Īpaši tāpēc veicināma metodiskās pieredzes apmaiņa un pozitīvo piemēru popularizēšana 10.Latgales latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskajos lasījumos „Lasītprasme – pamats valodas prasmju (lasīšana, klausīšanās, rakstīšana, runāšana) pilnveidei latviešu valodas un literatūras stundās”, kas sadarbībā ar Daugavpils Universitāti (DU) notika š.g.17.martā Daugavpils 3.vidusskolā.
Lasījumu plenārsēdē DU docente Sandra Zariņa viesus iepazīstināja ar tēmu „Lasīšana tehnoloģiju gadsimtā: izaicinājumi un iespējas”, bet Ilona Bohāne (Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes (DPIP) Izglītības satura nodaļas izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos) ziņojumā „Lasītprasme – viens no sekmīgas mācīšanās priekšnoteikumiem” sniedza teorētisku ieskatu, kāpēc nepieciešams labi apgūt prasmi lasīt.
Praktisks raksturs bija radošo darba grupu veikumam. Pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāji dalījās pieredzē par lasītprasmes jautājumiem, kur skolotājiem bija iespēja ne tikai smelties idejas, bet arī diskutēt un runāt par lasītprasmes nozīmi visu valodas prasmju attīstīšanā.
1.grupa – pirmsskolas darba grupa – grupas vadītāja Ingrīda Zeļenkova (DPIP Izglītības satura nodaļas pirmsskolas darba speciāliste). Pirmsskolas darba grupā tika izskatīti un apspriesti jautājumi par dabas un dabas materiālu izmantošanu burtu mācīšanā, attīstošās vides nozīmi, speciālās izglītības specifiku lasītmācīšanā un rakstītmācīšanā, kā arī bērniem aktuālo personāžu izmantošanas iespējas. Par šiem jautājumiem savos ziņojumos stāstīja Gunita Strode (Daugavpils pilsētas Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde) „Metodiskais līdzeklis pirmsskolai „Burti dabā” un Anita Beļusova (Daugavpils pilsētas 1.pirmsskolas izglītības iestāde) „Lasīšanas, rakstīšanas, klausīšanās, runāšanas apguve pirmsskolā”. Pārējie ziņotāji piedāvāja arī vairākas didaktiskās spēles un rotaļas rakstītprasmes un lasītprasmes veicināšanai: Inga Marhileviča (Daugavpils pilsētas 4.speciālā pirmsskolas izglītības iestāde) „Didaktiskās spēles pirmsskolas izglītības iestāžu latviešu valodas skolotājiem”; Aleksandra Beluza, Agnese Lakotka, Ance Else un Sanita Popovičeva (DU studiju programmas „Skolotājs” 2.kursa studentes) „Didaktiskie materiāli lasītprasmes apguvei pirmsskolā”; Jana Baklanova (Daugavpils pilsētas 20.pirmsskolas izglītības iestāde) „Jaunu vārdu apgūšana un fonemātiskās dzirdes vingrināšana latviešu valodas nodarbībās 5 – 7 gadus veciem bērniem mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādē”; Ligita Voltmane (DU studiju programmas „Skolotājs” 4.kursa studente) „Metodiskais materiāls 6 – 7 gadus vecu bērnu rakstpratības attīstībai”. Darba grupas dalībnieki apsprieda arī grūtības, ar kurām skolotāji sastopas ikdienā: bērni jauc krievu un latviešu alfabētus; ne vienmēr ir veiksmīga sadarbība ar grupas skolotājiem un vecākiem; laika un atbilstošu telpu trūkums. Kopumā darba grupa strādāja ļoti konstruktīvi, radoši un aktīvi.
2. grupa – sākumskolas darba grupa – grupas vadītāja Inese Valtere (Daugavpils Saskaņas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja). Daugavpils Vienības pamatskolas sākumskolas skolotāja Iveta Lukaševiča dalījās pieredzē, strādājot ar jaunākās literatūras tekstu „Ziemassvētku dāvana”. Lasītprasme tiek papildināta ar uzdevumiem teksta vizualizācijai, minot krustvārdu mīklas, apgūstot vārdšķiras, veicot uzdevumus pāros, sakārtojot lasīto tekstu pareizā secībā u.c. DU studiju programmas „Skolotājs” 4.kursa studente Sintija Vigule lasītprasmes veicināšanu sasaistīja ar valsts nacionālās identitātes stiprināšanu, izveidojot didaktiskās spēles, kas skolotājiem noderēs gan latviešu valodas un literatūras stundās, gan arī klases audzināšanas stundās un pasākumos. Savukārt Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles Bērnu bibliotēkas „Zīlīte” vadītāja Anna Pakere stāstīja par labās prakses piemēriem (Daugavpilī katrā mikrorajonā ir bibliotēka), īpašu uzmanību veltot vismazākajiem lasītājiem, organizējot ģimeņu publiskās lasīšanas konkursu un klubiņu sestdienās „Brīvdienas bez garlaicības”. Savukārt Daugavpils 3.vidusksolas sākumskolas skolotāja Iveta Miloslavska dalījās pieredzē par IT izmantošanu lasītprasmes veicināšanā un ļāva klausītājiem iejusties pilnībā digitalizētā skolas un ikdienas dzīvē.
3.grupa – pamatskolas darba grupa – grupas vadītāja Ingrīda Kondratjeva (Daugavpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja). Daugavpils 13.vidusskolas skolotāja Ilga Gurova, uzstājoties ar ziņojumu „Rakstīšanas pilnveide, lasot tekstus dažādos mācību priekšmetos”, aicināja aizdomāties, kā palīdzēt skolēniem apgūt gan mācību priekšmeta saturu, gan pilnveidot rakstītprasmi. Skolotāja dalījās pieredzē, kā skolēniem palīdzēt apgūt saturu bioloģijā un ģeogrāfijā, noskaidrojot vārdu nozīmes, apgūstot lietvārdu veidošanu no darbības vārdiem. Šādā veidā strādājot ar tekstiem, skolēniem var palīdzēt uzlabot arī zināšanu vērtējumus, skolēni ir ieinteresēti apgūt valodu. Daugavpils 10.vidusskolas skolotāja Inga Capāne, demonstrējot estētiski veidotu prezentāciju „Lasīšanas uzdevumi literārajās pasakās”, pastāstīja, kā strādāt ar M.Cielēnas pasaku „Princese priedē” 7.klasē: skolēni salīdzina tautas pasakas ar literāro pasaku, prognozē tālāko darbību, veido skaidrojošo vārdnīcu, gleznu galeriju, iestudē fragmentus. Interesi izraisīja fakts, ka skolotāja 7.klašu skolēnu darbus izmanto sākumskolā jaunu vārdu apguvē, tādējādi parādot, cik svarīgs ir katra skolēna darbs. Preiļu 1.pamatskolas skolotāja Irēna Barone ieinteresēja klausītājus ar stāstījumu „Raiņa luga „Zelta zirgs” – viena no lasītprasmes pilnveidošanas iespējām literatūras stundās”, pierādot, ka arī tādu filozofisku darbu var aizrautīgi lasīt un izprast 7.klases skolēni. Skolotāja pastāstīja, kā skolēni apgūst tādus jēdzienus kā “indivīds”, “griba”, “personība”; analizē Raiņa dzejoli „Pats”. Klausītājus ieinteresēja izteiksmīgās runas vērtēšanas kritēriji, pašvērtējuma kartes izveide. Tēmas noslēgumā skolēni zīmē stikla kalnu un raksta pārdomu darbu. Skolotāja nolasīja dažu darbu fragmentus, kuri ar savu dziļo izpratni pārsteidza klausītājus. Daugavpils 3.vidusskolas skolotājas Marina Fekļistova un Jeļena Kasecka aizrāva klausītājus ar stāstījumu par dalību Erasmus+ projektā „Lai top stāsts” – kā analizēt tekstu un strādāt ar uzdevumiem pēc lasīšanas. Skolotājas, daloties pieredzē, mazliet nomierināja klausītājus, ka līdzīgas problēmas, attīstot lasītprasmi, ir arī citās Eiropas valstīs. Sirsnīga noskaņa radās, noklausoties skolotāju stāstījumu par dzejas analīzes stundām – iespējām veidot radošās prezentācijas. Skolotājas veiksmīgi prot savienot emocionālo kopā ar tehnoloģijām, kā rezultātā tiek uzrunāti skolēni. Vērtīgs bija piemērs, kā latviešu valodas stundās strādāt ar planšetdatoriem. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolotāja Silvija Volāne, stāstot par „Radošo lasīšanu no vāka līdz vākam”, kā paraugu minēja, kā strādāt ar S.Vensko stāstu „Vāvere”. Metodisko paņēmienu skolotāja aizguva no Zviedrijas pasniedzējiem. Lasot stāstu kopā ar skolēniem, skolotāja liek aizdomāties par pusaudžu problēmām, to risinājumu, uzrunā katru skolēnu, aicina atrast īstos vārdus, kurus var pateikt kādā grūtā situācijā.
4.grupa – vidusskolas darba grupa – grupas vadītāja Lilija Meinerte (Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja). Monika Pušņakova (Aglonas vidusskola) savā runā akcentēja, kāpēc jāmācās svešvalodas, prezentēja izstrādātās darba lapas. Skolotājas darbojās grupās, iejutās skolēnu lomā, pildīja testus, uzzināja, kā strādāt un ieinteresēt skolēnus darbā ar tekstu, attēliem. Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Tatjana Lavrecka pastāstīja par darbības veidiem, kā ieinteresēt skolēnus un iesaistīt Latvijas kultūrfaktu apguvē latviešu valodas stundās. Viens no tiem ir iknedēļas jaunāko kultūras ziņu pārskats, kuru gatavo, atlasa nozīmīgākos faktus, ilustratīvo, audio materiālu, un pēc noteikta plāna prezentē skolēni. Vidusskolēni piedalās lasīšanas veicināšanas projektā „Jauniešu žūrija”. Skolēni veido prezentācijas par sasniegumiem Latvijas kultūrā. Visi šie pasākumi veicina gan valodas prasmju, gan mācīšanās prasmju attīstīšanu. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Biruta Vaivode radoši strādā ar literārajiem tekstiem, konkrēti Māras Zālītes romānu „Pieci pirksti”. Lai skolēnus motivētu lasīt, ir jārada interese par tekstu. Svarīgi ir iepazīties ar darba tapšanas vēsturi, literāta galvenajiem dzīves faktiem, klausīties intervijas ar pašu autoru. Skolotājas veidotie uzdevumi darbam ar tekstu ir oriģināli un svarīgi, tie mudina skolēnus just līdzi, pārdzīvot (novēlējumi galvenajai varonei uz bērza tāss) un analizēt (galvenās varones un mana vērtību piramīda). Inga Sokolova (Daugavpils Krievu-vidusskola licejs) ieinteresēja klātesošos ar savu redzējumu par to, kā izkopt lasītprasmi, lasot un analizējot mūsdienu dzeju. Dzeja ir maksimāli koncentrēts vēstījums. Lasot dzeju, jaunieši iemācās ne tikai pievērst uzmanību aktuālām detaļām, kuras palīdz izprast tekstā iekļauto ideju sistēmu, bet arī mācās izvairīties no klišejām un veidot savu koncentrētu izteikumu rakstu valodā. Skolotāja uzsvēra, ka, tikai atveroties, atklājot sevi, skolēns var veidot dialogu ar tekstu, kultūru. Savukārt Daugavpils 16.vidusskolas skolotāja Inese Suhane iepazīstināja skolotājus ar metodi „Mācību pietura’, kuru viņa veiksmīgi izmanto gan pamatskolā, gan vidusskolas klasēs mācību materiāla atkārtošanai un nostiprināšanai. Izmantojot šo metodi, skolēni tiek motivēti darboties patstāvīgi individuāli, pāros, grupās, pildīt dažādus uzdevumus vairākās pieturās. Mācību pieturas metodes izmantošana nodrošina iespēju mācību procesā izmantot individuālu un diferencētu pieeju katram skolēnam, ievērojot viņa stiprās puses. Žanna Puntaka (DU profesionālās maģistra studiju programmas „Izglītība” 2.kursa studente) atklāja, kā izlasīt romānu 30 minūtēs, kā pilnveidot jauniešu lasītprasmes kvalitāti. To var izdarīt, apgūstot ātrlasīšanas paņēmienus un tādējādi palielinot lasīšanas ātrumu. Mūsdienās tas ir ļoti svarīgi, jo jātiek galā ar lielu informācijas apjomu. Ātrlasīšana veicina kvalitatīvu informācijas uztveri un iegaumēšanu, līdz ar to attīstīt arī cilvēka intelektuālās spējas.
Apkopojot darba grupās izskatītos jautājumus, var secināt, ka lasītprasmes attīstībā ir svarīgi nodrošināt pakāpenību un pēctecību. Pirmsskolā ir svarīgi ar izglītības iestādes vidi, pedagoģisko procesu veicināt interesi par burtu, vārdu, valodu un grāmatu un mērķtiecīgi attīstīt gan lasītprasmi, gan rakstītprasmi, kā tas noteikts Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās. Pirmsskolā pedagoga sadarbībai ar vecākiem ir būtiska izglītojoša loma, tāpēc vērts rosināt vecākus iesaistīties bērnu lasītprasmes attīstībā. Tam ir ilgtspējas svars. Sākumskolas skolotājam ir svarīgi fiksēt katra bērna lasītprasmes attīstības vajadzības un ar dažādiem uzdevumiem un individuālu pieeju veicināt viņa lasītprasmi. Lai lasītprasmes vērtēšanā par kritērijiem kļūst katra bērna lasīšanas vēlme, tehnika un prieks! Sākumskola ir brīdis, kad ir jāpamana skolēna specifiskās lasīšanas grūtības, nav jābaidās šo faktu nosaukt vārdā, bet pats galvenais – ir jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt bērnam, sadarbojoties pedagogiem un vecākiem. Pamatizglītībā un vidējā izglītībā atbildība par skolēna lasītprasmi ir ikviena mācību priekšmeta skolotājam.
Kopumā var teikt, ka lasījumi bija izdevušies, jo sniedza ne tikai praktiskus ieteikumus, bet arī pozitīvas emocijas. Tā bija arī lieliska iespēja pamainīt ierasto ikdienas ritmu. Dienas beigās visu klausītāju acīs bija vērojams patīkams prieks un gandarījums par dienā paveikto, kā arī iespēju saņemt diskus ar skolotāju pieredzes materiāliem.
Lielu paldies vēlamies teikt tiem skolotājiem, kuri labprāt dalījās pieredzē, un Daugavpils 3.vidusskolai par viesmīlīgo uzņemšanu, kā arī novēlam ikvienam sevī saskatīt radošuma dzirksti un neļaut tai apsīkt arī skolēnos, jo laba lasītprasme ir kā ieguldījums mūžizglītībai. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir ne tikai ieraudzīt izmaiņas jauno lasītāju ieradumos, bet arī palīdzēt kritiski uzņemt jaunās kultūras elementus, attīstīt skolēnu lasīšanas intereses un uzlabot lasīšanas kultūru.
Ikgadējie metodiskie lasījumi ir tas pasākums, kurā skolotāji ne tikai dalās pieredzē, bet gūst daudz vērtīgu atziņu no pašu un lektoru uzstāšanās, kā arī var iegādāties jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus. Ceram, ka 10.Latgales latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskajos lasījumos gūtās radošās idejas ikviens mērķtiecīgi varēs izmantot savā profesionālajā darbībā.
Uz tikšanos nākamajos lasījumos!
Fotogrāfijas no metodiskajiem lasījumiem pieejamas līdz 21.04.2016. šajā adresē https://failiem.lv/u/s7ffrzzu
Informāciju apkopoja:
Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes
Izglītības satura nodaļas
izglītības metodiķe latviešu valodas jautājumos
Ilona Bohāne
t.65432102
