Projekta tikšanās Liepājā Izglītības ziņas
Liepājā š.g. 21.-22.maijā notika Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „ Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” Izglītības un kultūras tīkla sanāksme. Projektu īsteno Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un partneri – vairākas Latvijas pašvaldības, arī Daugavpils. Sanāksmē piedalījās Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes pārstāvji, kas ne tikai vēroja Liepājas izglītības iestāžu darbu, bet arī iepazīstināja ar Daugavpils pieredzi, izstrādājot Daugavpils pilsētas domes Vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepciju 2013.-2017.g. un veicot skolotāju aptauju.
Sanāksmi atklāja projekta apakštīkla koordinatore Ināra Dundure, kas uzsvēra projekta ideju – mācīties vienam no otra un izteica pateicību Liepājas pašvaldībai par iespēju paviesoties un palūkot labākās izglītības idejas dzīvē. Ar Liepājas pilsētas jaunumiem un nākotnes perspektīvām iepazīstināja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis. Par pilsētas izglītības darba organizāciju pastāstīja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Niedre-Lathere. Plašu teorētisku lekciju par izglītību pašvaldību stratēģiskās vadības procesā nolasīja LPS vecākais padomnieks, projekta vadošais eksperts Māris Pūķis.
Praktiskajās nodarbībās apmeklējām Liepājas Valsts 1.ģimnāziju, kur direktors Helvijs Valcis iepazīstināja ar skolas ergonomisko vidi. Skolas ēka – jūgendstila arhitektūras pērle, kas renovēta pēc nopietnas vēsturiskās izpētes. Šodienas izaicinājums – tik vērtīgā un senatnīgā ēkā radīt modernu mācību vidi, lai skolēni dzīvotu estētiskos un ērtos apstākļos. Šai skolai tas ir izdevies un dalībniekiem iepatikās gan ēkas senatnīgums, gan vides pieejamības risinājumi, gan jūgendstila interjera sporta zāle.
Liepājas Raiņa 6.vidusskola pārsteidza ar savu radošumu, jo īpaši inovācijām izglītības procesā. Direktors Kārlis Strautiņš iepazīstināja ar mācību procesa organizāciju blokos un skolas demokrātisko vidi. Skolas mēbeļu lielākā daļa iegādāta bankas likvidācijas izpārdošanā, savukārt gaiteņi iekārtoti tā, lai arī starpbrīži tiktu pavadīti „ar jēgu”. Skolai jābūt videi, kur tiek attīstīta katra personība un apgūtas prasmes, kas noderēs darba tirgū. Skola aktīvi izmanto visas jaunās tehnoloģijas, taču liek uzsvaru arī uz praktisko darbošanos, eksperimentiem un valodu apguvi. Projekta dalībnieki atklātajā stundā varēja apgūt angļu valodu un terminus par vulkāniem, kā arī eksperimentā radīt mini-vulkānu. Latviešu literatūras stundā varējām izmantot savus viedtālruņus lai apgūtu Raiņa un Aspazijas biogrāfijas faktus.
Pašvaldību prezentācijās varēja apgūt labo praksi dažādās izglītības jomās: Jelgavas novads pamatoja moderno tehnoloģiju iegādes un izmantošanas lietderību skolās. Dundagas vidusskolas atbalsta biedrības vadītāja dalījās pieredzē, kā nevalstiskā organizācija var palīdzēt mācību iestādei, galvenokārt saliedējot pašvaldībā dzīvojošos dažādās aktivitātēs ap un par skolu. Norvēģijas pašvaldību savienības (KS) padomnieces izglītības jautājumos Marianne Lindheima iepazīstināja ar Norvēģijas izglītības sistēmu. Klātesošos interesēja Norvēģijas skolu tīkla īpatnības, kādi ir skolas pastāvēšanas kritēriji mazapdzīvotā reģionā, kā strādā skolotājs un kā tiek vērtēta darba kvalitāte. Atšķirīgais no Latvijas ir Norvēģijas vidusskolu statuss – tās ir reģionālas, tādēļ nav tik asa konkurence starp pašvaldībām. Mazo skolu eksistence parasti ir pamatota ar attālumu līdz citai tuvākajai iestādei un audzēkņu vecumu. Interesanti bija dzirdēt par jebkādu reitingu, mācību rezultātu un salīdzināšanas „aizslepenošanu”, lai pašvaldību un valsts apmaksātu skolu sistēmā nepastāvētu sacenšanās un būtu vienādas iespējas visiem skolēniem.
Ekskursijā pa Liepāju varējām aplūkot vecpilsētas koka arhitektūru. Viesošanās pie folkloras grupas „Atštaukas” noritēja jautrā atmosfērā, jo enerģiskās aktrises pastāstīja par savu pieredzi projektu jomā un nodemonstrēja pašgatavotās lelles. Un, protams, īss mirklis Liepājas pludmalē pie spoguļpaneļu uzraksta, kopīgā fotografēšanās pie grupas „Līvi” spoku koka! Divas dienas intensīva darba aizritēja nemanot, mājās atvestas idejas kolēģiem, sava darba pilnveidei.
Uzziņai:
Projekts „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” tiek īstenots, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”. Projekts ilgs no 2013.gada decembra līdz 2016.gada jūnijam. Projekta mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu mācīties salīdzinot sistēmu, kas ir balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu bāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, mācīties salīdzinot sistēmas ietvaros tiks iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām.
Ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirtību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Norvēģija cieši sadarbojas ar ES atbilstoši Eiropas Ekonomiskas zonas (EEZ) līgumam. Projektā pilotpašvaldību statusā darbam vienā vai vairākos sadarbības tīklos ir iesaistītas 45 Latvijas pašvaldības.
Vairāk par projektu:
Par Liepājas Raiņa 6.vidusskolu:
https://www.youtube.com/watch?v=t5kt4vhfS4I
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
eksperte projektu jautājumos
Evelīna Balode
t.65425102
