Reliģisko jūtu aizskaršanas gadījumos pašvaldībām ir tiesības lemt par mākslas darbu izņemšanu no izstādēm Pašvaldības ziņas
Pērnā gada novembrī Daugavpils pašvaldībā tika saņemtas vairākas iedzīvotāju, biedrību un reliģisko organizāciju pārstāvju sūdzības par to, ka daži no Marka Rotko mākslas centrā izstādītajiem darbiem aizskar ticīgo cilvēku reliģiskās jūtas. Šie darbi tika definēti kā zaimojoši un provokatīvi, bet garīdzniecības pārstāvju kolektīvajā iesniegumā ekspozīcija vērtēta kā nepieņemama iejaukšanās sakrālajā telpā, naida propagandēšana pret kristietību, disonanses radīšana saistībā ar tradicionālajām un kristīgajām vērtībām.
Lai izvērtētu situāciju pēc iespējas daudzpusīgāk un kompetentāk, Pašvaldība vērsusies ar lūgumu sniegt situācijas redzējumu no juridiskā aspekta Tieslietu ministrijai.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā šī gada februārī tika saņemta Tieslietu ministrijas vēstule, kurā pausts viedoklis, ka “Attiecībā uz personu grupu, kuru reliģiskās jūtas, iespējams, tikušas aizskartas, norādām, ka reliģisko konfesiju pārstāvjiem, kā ikvienam demokrātiskas sabiedrības loceklim, ir Satversmē garantētas tiesības uz vārda brīvību, tajā skaitā, paust savu viedokli vai sašutumu, kā arī vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības”. Savā atbildē Tieslietu ministrija uzsver, ka “vērtējot reliģisko jūtu aizskārumu un iespējami nodarīto kaitējumu, ir ļoti svarīgi ņemt vērā konkrēto situāciju un apstākļus katrā konkrētā gadījumā. Ņemot vērā augstāk norādīto, vēršam uzmanību, ka, vērtējot ikvienu iespējamo tiesību ierobežojumu vai aizskārumu, katrā individuālajā gadījumā ir jāņem vērā un jāievēro augstāk norādītie kritēriji attiecībā uz katra potenciālā ierobežojuma pieļaujamību, pamatotību un samērīgumu.”
Ņemot vērā augstākminēto Ministrijas viedokli, ir secināms, ka pašvaldība bija tiesīga noņemt Marka Rotko mākslas centra Ziemas izstāžu sezonas ietvaros skatāmās mākslinieka Sandera Raudsepa izstādes „Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē” trīs eksponātus, kas aizskāra iedzīvotāju reliģiskās jūtas.
Starptautiskajā juridiskajā praksē, tajā skaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ir vairāki gadījumi, kad tiesa kā pamatotu ir ierobežojusi noteiktu mākslas darbu izstādīšanu/apriti, pamatojoties uz morāles un/vai reliģisko jūtu aizskāruma apsvērumiem. Uz dažiem no tiem, tajā skaitā uz ECT 1994. gada 20. septembra ECT spriedumu lietā „Otto-Preminger-Institut v.Austria”, atsaucas arī Tieslietu ministrija: šajā gadījumā ECT atzinusi, ka reliģiskās jūtas aizskarošas filmas (tās provokatīvi atainoja Jēzu Kristu un Dievmāti) konfiscēšana nepārkāpj vārda brīvību, jo nacionālā tiesa vēlējās nodrošināt reliģisko mieru, ievērojot to, ka reģiona iedzīvotāji pārsvarā ir katoļi.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa iepriekš ir atzinusi arī, ka tiesība uz reliģisko jūtu neaizskaršanu ir aizsargājama tiesība. Proti, tā ir tāda pati pamata tiesība, kā tiesība uz mākslas darba brīvu radīšanu un izstādīšanu.
Komentējot to, vai, ņemot vērā vietējās sabiedrības grupu izteikto sašutumu par eksponātiem, ir pamats sūdzību iesniedzēju uzskatiem, ka minētie darbi aizskar ticīgo cilvēku reliģiskās jūtas, Tieslietu ministrija savā atbildē ir norādījusi uz to, ka Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir pašvaldības izveidota iestāde, par kuras darbību atbildīga ir pašvaldība, līdz ar to arī pamatota lēmuma pieņemšana ir pašvaldības kompetencē.
Saņemot iedzīvotāju kolektīvu sūdzību, biedrību un reliģisko organizāciju pārstāvju sūdzības, pašvaldības pienākums bija reaģēt, veikt pārbaudi vai ir vai nav notikusi privātpersonu reliģisko jūtu aizskāršana. Trīs eksponātu, kas aizskāra iedzīvotāju reliģiskās jūtas, izņemšana no izstādes nav cenzēšana, tas ir izvērtējams jautājums starp vārda brīvības pieļaujamību un reliģiskās brīvības ievērošanas nodrošināšanu.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes
Komunikācijas nodaļa,
Juridiskais departaments
